Kampars arī paliek pie pārliecības, ka aizsāktais TEC - 2 rekonstrukcijas projekts ir vislabākais no visiem iespējamajiem investīciju variantiem. Vienlaikus ministrs atzīst, ka neizbēgama ir uzņēmumu skaita samazināšana, kas pilnībā vai daļēji pieder valstij.
Augustā sacījāt, ka līdz gada beigām noslēgsies sarunas ar "Gazprom" un zemāki gāzes tarifi Latvijā stāsies spēkā no 2011. gada 1. janvāra. Cik reāla vēl joprojām ir cerība, ka tarifi saruks?
Šobrīd man nav nekā jauna, ko pavēstīt. "Gazprom" no savas puses caur "Latvijas Gāzi" jau ir devis ziņu, ka viņi savu piegādes cenu ir gatavi par nelielu procentu samazināt, kas jau ir pirmais labais solis. Mūsu galējais mērķis ir izmainīt sistēmu tā, lai, pirmkārt, cenas svārstības katru gadu nebūtu tik lielas, otrkārt, lai cena būtu adekvāta Latvijas cilvēku un uzņēmumu pirktspējai.
Kāda gan ir "Gazprom" motivācija samazināt gāzes piegādes cenas?
Šis ir jautājums, ko man bieži uzdod, un man tas liekas ļoti dīvains. Protams, viena no mūsu izvēlēm ir nerunāt un teikt, ka "Gazprom" ir monopols un tiesības uz Inčukalna gāzes krātuvi. Bet mana tiešā atbildība ir runāt ar jebkuru no partneriem un argumenti, kurus mēs izmantojam ir kādi trīs, četri. Atļaujiet man tos nepārstāstīt, tāpēc, ka tie ir taktiski argumenti sarunās ar "Gazprom". Un, ticiet man, tie šobrīd ir diezgan efektīvi.
Vai iespējams, ka gāze varētu būt ne tikai no Krievijas, bet arī citām valstīm?
Tas ir viens no mūsu stratēģiskajiem mērķiem, kas ir iekļauts gan valdības deklarācijā, gan mutiski runāts ar dažādu valstu līderiem, kas pēdējā gada laikā apmeklējuši Latviju, ieskaitot [Vācijas kancleri] Angelu Merkeli. Un vienīgais veids, kā to izdarīt, ir uzbūvēt Baltijā gāzes termināli. Skaidrs, ka diez vai šādam terminālim būs biznesa vai peļņas iespējamība, līdz ar to tas ir infrastruktūras projekts, kurā, zinot mūsu situāciju ar gāzes monopolpiegādēm no Krievijas, Eiropas Komisija varētu mūs atbalstīt. Tādi signāli šobrīd tiek saņemti.
15. novembrī darbu "Latvenergo" vadītāja amatā sāk Āris Žīgurs. Jūs nebijāt konkursa komisijā, bet, vai jums bija savs kandidāts?
Jautājums par "Latvenergo" vadītāju nav lemjams politiski. Pretendentu atlases kritērijus sadarbībā ar arodbiedrībām sagatavoja profesionāla personāla atlases kompānija. No 16 kandidātiem fināla raundā bija atlasīti trīs. Uzskatu, ka viņi visi bija atbilstoša līmeņa speciālisti. Manuprāt, bija divi līderi: Uldis Bariss un Āris Žīgurs. Komisija lēma, ka vadītājs būs Žīgurs. Viņa darba pieredze, zināšanas un izglītība, kā arī "Rīgas Siltuma" līdzšinējā attīstība, rada pārliecību, ka šī ir laba izvēle. Ir prioritātes, kuras mēs ar Žīgura kungu centīsimies realizēt.
Kādas tās ir?
Tās ir kādas trīs, četras. "Latvenergo" ir viena no lielākajām Latvijas kompānijām. Zinot enerģētikas biznesa specifiku, "Latvenergo" darbība nekad nebūs lokāla. Tirgi ir atvērti gan Lietuvā, gan Igaunijā, un "Latvenergo" tajos strādā. Zinot, ka tūlīt būs starpsavienojumi ar Zviedriju, Igauniju, Lietuvu un Somiju, kas mums dos iespēju atrasties vienotā tirgū, gan pirkt, gan pārdot elektroenerģiju, "Latvenergo" ir jābūt konkurētspējīgam uzņēmumam šajā Baltijas jūras reģiona tirgū, jākļūst par reģiona līderi. Nākamā prioritāte ir izmaiņas "Latvenergo" attieksmē pret uzņēmējiem Latvijā. Ļoti daudz pārmetumu dzirdēts par pieslēgumu dārdzību un birokrātisko sarežģītību, atsevišķās vietās par jaudu nepietiekamību vai nestabilitāti, kas rada reālus zaudējumus biznesam. Trešais, ko mums liek Eiropas direktīva, ir elektrības ražošanas un sadales atdalīšana. Ceturtais virziens ir būtiski uzlabot "Latvenergo" pārvaldību - kapitālsabiedrību pārvaldībai jābūt profesionālai, nepolitizētai un absolūti vērstai uz biznesa interesēm un biznesa vadību.
Nesen izskanēja viedoklis, ka TEC - 2 rekonstrukcija ir pārāk dārga un neefektīva un, ja iespējams, tad Latvijai vajadzētu pārtraukt šo projektu. Vai ir pārliecība, ka pašreizējais variants ir vislabākais no iespējamajiem?
Pārliecība ir. Es pieņemu, ka šis temats varētu būt atsevišķas intervijas vērts. Ja atceramies, šī gada sākumā es gandrīz uz mēnesi apturēju TEC - 2 projekta virzību. Šī mēneša laikā mēs vēlreiz paralēli jau pirms tam ļoti autoritatīvu iestāžu, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas izvērtējumam, veicām vēl savu analīzi. Šobrīd mums nav pamata domāt, ka būvniecība ir pārāk dārga. Visā Eiropā ir aptuveni 20 līdzīgu projektu, un šis ir viens no lētākajiem - lietuvieši tādu staciju būvē aptuveni par 20% dārgāk. Man nav pamata domāt, ka TEC - 2 projektā ir kādi būtiski sadārdzinājumi.
Ekonomikas ministrijā bija izveidota darba grupa valsts uzņēmumu privatizācijai. Ko tā izlēma?
Darba grupas uzdevums bija uzskaitīt visus uzņēmumus, kuros ir valsts kapitāldaļas, un izveidojās saraksts ar 142 uzņēmumiem, kas, manuprāt, ir nepamatoti liels skaits. Darba grupas otrais uzdevums bija izvērtēt, ar ko valstij ir jānodarbojas uzņēmējdarbības jomā. Šobrīd šis ziņojums ir sagatavots, un tālāk valdībai jālemj, ko darīt.
Kādiem vajadzētu būt principiem, pēc kuriem uzņēmumi būtu vai nebūtu jāprivatizē?
Latvijas neprivatizējamo uzņēmumu saraksts ir zināms un pašlaik nav plānots to pārskatīt. Mums ir vairāki uzņēmumi, kas nav šajā sarakstā un kuru iespējamā privatizācija ik pa laikam parādās dienas kārtībā jau vairāk nekā 10 gadus. Valstij ir labi, kvalitatīvi aktīvi - piemēram, "Lattelecom" un LMT, kas katru gadu nes peļņu. Ir jāizvērtē, vai valsts vēlas saņemt peļņu dividendēs, vai arī ļaut darboties privātajam sektoram, stimulējot uzņēmējdarbību un konkurenci, savukārt iegūtos līdzekļus investēt tur, kur to pietrūkst. Mans personisks viedoklis šobrīd ir tāds, ka mums ir jāiet uz priekšu ar LMT un "Lattelecom" atsavināšanu, pārdošanu.
"TeliaSonera" gan pavēstījusi, ka jau labprāt turpinātu sarunas.
Mēs arī labprāt turpinātu sarunas, tomēr valdībai pirms tām ir jāiziet zināma procedūra. Es kā atbildīgais ministrs aicināšu uz tikšanos triju ministru [ekonomikas ministra, finanšu ministra un satiksmes ministra] darba grupu, diskutēsim par valdības pozīciju un sagatavosim priekšlikumu Ministru kabinetam.
Iepriekš "TeliaSonera" izteica gatavību samaksāt 500 miljonus latu par LMT un "Lattelecom" akcijām. Vai tā varētu mainīties?
Vispirms vienosimies par koncepciju, tikai tad runāsim par summām.
Vai šis ir labvēlīgs laiks uzņēmumu pārdošanai?
Visi parametri liecina, ka jā. Pašlaik pasaules ekonomika strauji atkopjas. Austrumāzijas un arābu valstīs ir koncentrēti milzīgi finanšu resursi, kas gaida savu investīciju vietu. Pie tam, zinot telekomunikāciju jomu, tas ir viens no pasaules pelnošākajiem biznesiem. Zinot, kā attīstās mobilās telekomunikācijas, datu pārraides - man nav iemesla uzskatīt, ka šī interese nebūs liela. Kompetenti, ieinteresēti investori interesējās par to, vai Latvijas valdības plānos ir šos uzņēmumus pārdot.
Par citu uzņēmumu pārdošanu nav runāts?
Tas, kas noteikti notiks - būs saruna par 142 uzņēmumiem, kuros ir valsts kapitāldaļas- kuri no tiem ir atstājami valsts īpašumā. Par to lemjot, ir jāņem vērā daži būtiski aspekti. Piemēram, dabīgie monopoluzņēmumi, kas apsaimnieko vai nu valsts resursus, vai arī veic nozīmīgu sociālo funkciju. Tāds uzņēmums ir "Latvijas Valsts Meži", kura pārvaldībā nodots Latvijas galvenais resurss - meži. Šī uzņēmuma pārdošana ir pilnīgi nepieļaujama. "Rīgas Siltums" - monopoluzņēmums, kas ar siltumu apgādā gandrīz visus Rīgas iedzīvotājus. Pieredze liecina, ka ļaunāks par monopolu var būt tikai privātais monopols. Nav nekāda pamatojuma pārdot šāda tipa uzņēmumus. Tālāk infrastruktūra - dzelzceļš, pārvades līnijas. Visticamāk, ka arī to privatizācija nav pieļaujama. Tālāk jau ir pamats diskusijai. Kaimiņiem Igaunijai valsts kapitāldaļas ir 32 uzņēmumos.
Cik būtu jābūt Latvijā?
Es konkrētu skaitu nevaru nosaukt. Bet jebkurā gadījumā mana pārliecība vienmēr ir bijusi, ka privātais uzņēmums strādā efektīvāk nekā valsts, ja vien tas nav privātais monopoluzņēmums.
Arī šajā sarunā minat, ka Latvijas ekonomika atkopjas no krīzes. Vai nav bažu, ka līdz ar budžeta konsolidāciju un izmaiņām nodokļos ekonomika varētu ciest?
Ja mēs runājam par gudru konsolidāciju, tad tā ietekmēs tikai uz labo pusi. Pēdējā gada grūtie risinājumi šogad ir parādījuši, ka tas ir bijis pareizais ceļš. No -18% IKP gada laikā tikt uz pozitīvu skaitli - tas ir ne tikai ļoti labs rezultāts, bet arī piemērs citām valstīm krīzes pārvarēšanai. Šajos divos gados Latvijā esam meklējuši ļoti netradicionālus pasākumus, tagad ir svarīgi domāt, kā atjaunot iekšējo tirgu vēl straujāk. Mums ir 2% - 3% izaugsme, taču pie tā nedrīkst apstāties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
