Ministrs turpina pastāvēt, ka pārmaiņas vairāk nekā desmit kapitālsabiedrību valdēs bija nepieciešamas, un noraida apgalvojumus, ka ieceltie pie saviem amatiem tikuši politiskās piederības vai saiknes ar Ventspils uzņēmumiem dēļ. Tomēr tieši Auguļa ziņā patlaban ir ZZS neoficiālajam līderim, Ventspils mēram Aivaram Lembergam tik tuvā satiksmes un tranzīta joma. Pats ministrs par Lemberga ietekmi izsakās atturīgi un apgalvo, ka politiskā "krusttēva" viņam neesot. Auguļa pārziņā nonākuši arī vairāki citi sensitīvi jautājumi, piemēram, ceļu kvalitāte, "airBaltic" akcionāru līgums un nedienas ar aviokompānijas zīmolu atgūšanu, kā arī apjomīgais pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss.Agrāk jūs bijāt jaunākais pagastvecis Latvijā, ko jums dažkārt patīk uzsvērt, tad kļuvāt par labklājības ministru un tagad esat satiksmes ministrs. Šajās pirmajās nu jau vairāk nekā simts dienās esat diezgan sarosījies satiksmes nozarē. Kā jūs vērtējat šo savu karjeras lēcienu?
Karjera sākās 1996. gadā, kad es iestājos Latvijas Zemnieku savienībā (LZS). No 2000. līdz 2006.gadam es biju Dobeles rajona Bērzes pagastvecis, un vienu brīdi biju jaunākais pagastvecis Latvijā. Aktīvi piedalījos gan pagastu apvienības valdē, kur no katra rajona bija pa vienam pārstāvim, gan Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domē pārstāvēju rajonu un vēl biju LPS pārstāvis gan pirms iestāšanās ES periodā kā novērotājs, gan pēc 2004. gada kā Latvijas pārstāvis Eiropas reģionu komitejā. Tā izskata visus jautājumus, kas svarīgi pašvaldībām, kas svarīgi reģionu attīstībai. Tad 2006. gadā uz īsu brīdi, kamēr pirms manis ievēlētais deputāts bija kļuvis par ministru un nolicis mandātu, es biju Saeimas deputāts un vienlaicīgi 2007.gadā - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, pēc tam Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Tad jau premjera Valda Dombrovska (V) pirmajā valdībā labklājības ministrs un tad otrajā valdībā kā satiksmes ministrs.
Un jūs to visu skaidrojat ar sakritību, jo tik īsā laika periodā loģiska saikne starp zemkopību, labklājību un satiksmi nav redzama?
Es tur nesaskatu sakritību. Viss ir loģiski turpinājies. Es pats esmu iesaistījies politikā. Neviens nav mani nedz stūmis, nedz grūdis. Tur, kur es esmu, to es esmu darījis pats.
Bet atbalstījis?
Kādā ziņā?
Krusttēvs ir bijis?
Neviena krusttēva nav bijis (smaida). Man ir tēvs, kurš, tāpat kā māte, ir strādājuši zemnieku saimniecībā. Bet manu politisko karjeru neviens nav bīdījis. To es esmu izvēlējies un veidojis pats.
Vislielāko rezonansi sabiedrībā no tā, ko jūs esat darījis Satiksmes ministrijā (SM), radīja pārmaiņas ministrijas pārraudzītajos valsts uzņēmumos. Jūs nesen Saeimas Tautsaimniecības komisijai minējāt, ka ministrijā veidosiet kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļu. Kā ar to sokas?
Šobrīd nodaļa, pārdalot iekšējos resursus, ir izveidota Juridiskā departamenta pakļautībā. Ir izveidotas atskaišu formas, kuras aizpildot, kapitālsabiedrībām būs sīki jāatskaitās par finanšu stāvokli, par plānoto un izlietoto apjomu, kas līdz šim valsts pārvaldē kapitālsabiedrībās nav bijis - ka mēs atskaitāmies līdz pēdējam zīmulim. Šobrīd ir tā sliktā situācija, ka šis pienākums ir jādara ministrijai. Kā mēs zinām, dažādu politisku apsvērumu dēļ mēs esam likvidējuši uzņēmumu padomes, pie kā nākotnē būs jāatgriežas. Ja mēs paskatāmies gan privātās kapitālsabiedrības, kur ir valdes, padomes, un padomes ir akcionāra virzītas un uzrauga kapitālsabiedrību darbību... Pie tās kārtības, kas ir visā pasaulē, mums laikam būs jāatgriežas. Jautājums ir cits: kādi ir nosacījumi padomes locekļa amata ieņemšanai, kāds ir atalgojums, par ko bija lielākie strīdi - pie tā visa ir jāstrādā. Ja mēs padomes tomēr neizveidojam, tad mums ir jādomā par to, lai valdēs strādātu profesionāli cilvēki, kas ir spējīgi uzņēmumu menedžēt, vadīt un virzīt uz attīstību, orientēt uz peļņu, un lai valsts ieguldījums budžetā nestu peļņu.
Bet par to arī ir jautājums. Jūs tagad izveidojāt kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļu. Kāpēc jūs ar to nesākāt? Jūs sākāt ar dažādu sabiedrībai nezināmos veidos izraudzītu cilvēku salikšanu amatos. Kāpēc vispirms nevarēja izveidot kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļu un rīkot konkursus uz amatiem? Tad šī nodaļa varētu atskatīties par visu - līdz zīmulim...
Tas, kā mēs veidojām nodaļu, bija viennozīmīgi pareizi. Virziens viennozīmīgi bija pareizs. Kapitālsabiedrībām, tostarp [Rīgas] lidostai nebija biznesa jeb attīstības plāna. Visu laiku bija mēģināts strādāt, kaut ko izraujot, kaut ko mēģinot pasniegt, lai tas būtu ļoti labi. Es vakar redzēju lidostas pirmo attīstības stratēģijas plānu, kurā var redzēt, kāda ir lidostas kopējā teritorijas attīstība - nevis tikai kāda šaura kompleksa izbūve, neredzot tā ietekmi uz kopējo lidostas attīstību.
Jūs izvairāties no jautājuma. Jautājums ir par to, vai konkursā izraudzīta profesionāla lidostas vadība arī nevarētu izveidot šādu biznesa plānu? Vai jūs domājat, ka ieliekot...
Mēs esam vērtējuši cilvēkus. Viņi ir nākuši ar savu redzējumu. Katram bija uzdevums nākt klajā ar savu izklāstu, par to, kā redz uzņēmuma attīstību. Vairāk nekā divus mēnešus mēs vērtējām esošo uzņēmumu darbību, nepieciešamos darbus, lai uzņēmumi nākotnē strādātu efektīvi un ar peļņu, neskatoties uz to, cik liela ir valsts daļa uzņēmumā. Šobrīd ir atrasti labākie cilvēki. Šobrīd mums ir iespēja paņemt no privātā sektora labākos menedžerus, kas ir spējīgi darboties un ir sevi pierādījuši kā spējīgi vadīt lielus uzņēmumus, un vadīt ar peļņu.
Izmaiņas ir notikušas vismaz 11 uzņēmumos. Tad šie uzņēmumi strādāja slikti un bez atdeves?
Es droši vien nenosodīšu aizgājējus. Par viņiem saka vai nu tikai labu, vai nesaka neko. Man ir svarīgi skatīties uz priekšu, kad man būs jāatskaitās saviem vēlētājiem, par to, kas ir bijis. Vai, piemēram, [starptautiskās lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētājs Arnis] Luhse ir attaisnojis uz viņu liktās cerības? Vai viņš uzņēmumu ir virzījis uz priekšu? Vai ir lielāks pasažieru pieplūdums? Nav izslēgts, ka šie cilvēki varētu tikt nomainīti, ja nav izdarīts darbs. Man ir svarīgi, lai izdarīts darbs.
Vai tas, ka šie cilvēki ir saistīti ar ZZS, ar Ventspils vai Lemberga ģimenes uzņēmumiem, ir nejaušība?
Mums ir Satversme, kur visas iespējamās diskriminācijas valstī ir aizliegtas. Tāpēc es negribētu diskriminēt cilvēkus kaut kādu apstākļu dēļ. Piemēram, kāpēc žurnālists nevarētu kļūt lielas mediju kompānijas vadītājs? Tas taču nekas, ka ir žurnālista, nevis vadītāja izglītība.
Runa ir vairāk par politisko saikni, nevis izglītību...
Bet, ja mēs skatāmies, ka visi cilvēki, kas ir virzīti un salikti valdēs, ir profesionāļi - ekonomisti vai juristi, kas sevi ir pierādījuši.
Vai jūs varat pastāstīt, kāds bija tas veids, kā cilvēkus izraudzīja jaunajam amatam? Piemēram, Nils Freivalds, kurš tagad ir iecelts Latvijas Autotransporta direkcijas valdes locekļa amatā - kā viņš tajā nokļuva?
Viņam valsts pārvaldē ir ļoti liela pieredze. Viņš ir bijis [SM] valsts sekretārs, un mums riņķī apkārt nemētājās daudz cilvēku, kas ir spējīgi vadīt uzņēmumus un būt uzņēmumu vadībā. Mēs cilvēkus darbā pieņemam, izvērtējot kvalifikāciju, iepriekšējo darba pieredzi un sasniegtos rezultātus darbā, nevis politisko vai nepolitisko piederību.
Bet - viņš pats zvanīja, jūs viņam zvanījāt, kāds aizlika vārdu par viņu?
Es zinu pietiekoši daudz cilvēku. Tajā skaitā izvērtējam gan iepriekšējās darba gaitas, gan izglītību un kvalifikāciju. Mums dažos uzņēmumos ir bijuši vadītāji, kam nav augstākās izglītības. Tikai vērtējot gan kvalifikācijas, gan visu pārējo, mēs cilvēkus uzrunājām un vaicājām, vai viņi būtu gatavi nākt un darboties, un būtu gatavi virzīt uzņēmumu virzienā, lai tas darbotos ar peļņu, un sakārtot sistēmu.
Un tā ir sagadīšanās, ka liela daļa no šiem, pēc jūsu vārdiem, labākajiem menedžeriem iepriekš ir strādājuši ar "Ventspils Naftu" vai "Latvijas Kuģniecību" saistītos uzņēmumos?
Bet vai kāds var pateikt, ka šie cilvēki ir slikti strādājuši? Viņi ir strādājuši ļoti labi.
Bet varbūt citi arī ir ļoti labi strādājuši?
Pieļauju, ka arī citi būtu labi strādājuši. Bet ir cilvēki, kas ir vadījuši 40 cilvēku kolektīvu, un viņš nevadīs 1000 cilvēkus. Un mēs pārrunājām to, vai viņi būtu spējīgi vadīt 1000 cilvēkus. Izvērtējot esošo kompāniju darbus, piemēram, VAS "Latvijas Valsts ceļi". Tā vadītājs ir spējīgs vadīt un vada. Uzņēmums "Latvijas Ceļu uzturētājs" arī ir sakārtots, to vada un ir redzējums nākotnē. Tur nekas nav mainījies.
Tāpat arī VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz)?
Šobrīd arī LDz. Plūsmas gan tranzīta koridoros, gan citur patlaban strādā.
Jūs arī nomainījāt Latvijas Pasta (LP) valdi, sakot, ka valdes locekļi ir zaudējuši SM uzticību, nespējot atrisināt vairākus ar saimniecisko darbību saistītus jautājumus. Vai jaunā valde jau paspējusi kaut ko izdarīt?
Jaunā valde jau strādā pie Ministru kabinetā apstiprinātā biznesa plāna, skatot, vai tas ir atbilstošs scenārijam C, vai atbilstoši krīzes apstākļiem ir jāliek visi scenāriji kopā. Es ceru, ka jūs esat iepazinušies ar šo biznesa plānu. (Tūlīt konsultējas ar blakus sēdošo palīdzi un secina, ka dokuments ir ierobežotas pieejamības). Nu labi, laikam nevarējāt iepazīties. Arī LP, manuprāt, būtu spējīgs uzņēmums un varētu konkurēt tirgū. Ir jāpārvērtē administratīvie izdevumi, kur mēs redzam, ka pastnieku skaits ir samazinājies, savukārt administrāciju skaits, neskatoties uz biznesa plānu, ir audzis. Pastam ir jātiek skaidrībā arī ar nekustamajiem īpašumiem. Ir daudz zaudējumus nesošu īpašumu. Ir jādarbojas tā, lai tie nestu plusus un lai nebūtu jāpiešķir pastam tik lielas valsts budžeta dotācijas.
Par uzņēmumu, kuram tomēr ir padome - par "airBaltic". Šodien [trešdien] laikam notiek sēde, kuras darba kārtībā ir jautājums par zīmoliem?
Jautājums par zīmoliem būs padomes nākošais jautājums. Padomei arī ir uzdoti virzieni ar manu vēstuli, kas viņiem ir jāizpēta, kas ir viņiem jāizauditē. To vidū ir gan iepriekšējās padomes darbs, gan noslēgtie līgumi, gan esošie un bijušie līgumi... viss, viss, viss ļoti detalizēti. Vēl vakar [otrdien] ar "airBaltic" valdi pārrunājām, ka ir nepieciešams ārējs, pilnīgi neatkarīgs auditors, kas izvērtēs visu iespējamo darbību, taču ne valdes piesaistīts auditors, par kuru tad man īsti pārliecības nav, lai mēs redzētu, kāds ir stāvoklis, un pieņemtu atbilstošus lēmumus.
Tad kas notiks ar tiem zīmoliem?
Trešdien tas nebūs skaidrs. Es nezinu, kurš par zīmolu atpirkšanu publiskajā telpā nav pareizi sapratis vai pārpratis - taču valstij nav naudas zīmola atpirkšanai un mums ir jāsaprot, kāda ir loģiskā lietu kārtība, lai mēs kompānijai varētu atgriezt zīmolu.
Vai jūs esat sapratis, kas šobrīd ir "airBaltic" līdzīpašnieki, kas pērn gada nogalē mainījās?
Man liekas, ka nevienam publiski nav jāstāsta. Ja kāds to vēl nav redzējis, tad Uzņēmumu reģistrā to var apskatīties.
Jā, tā ir ofšora kompānija. Vai jūs zināt, kas patiesībā ir šie cilvēki?
Katrā ziņā "airBaltic" ir divu īpašnieku kompānija - valsts un privātais kapitāls. Un privātā kapitāla ieguldītājs ar savu kapitālu droši vien var rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Bet akcionāru līgums paredz tam diezgan lielas pilnvaras?
Šeit nav runa par kompānijas vadību. Šeit ir runa par kapitālu, kas ir otra īpašnieka rokās. Nu, es nezinu... Mēs savā starpā arī varētu viens otram pārdot savu personīgo kapitālu. Tā ir uzņēmējdarbība.
Un akcionāru līgumu arī auditēs neatkarīgi auditori?
Tajā skaitā. Padome pieņems lēmumus par nepieciešamajām izmaiņām akcionāru līgumā.
Bet vispār ir kādas iespējamas izmaiņas "airBaltic" akcionāru līgumā, lai valsts varētu gūt lielāku ietekmi?
Manuprāt, padomei ir jāstrādā, lai panāktu izmaiņas akcionāru līgumā, kur būtu lielāka ietekme valstij, jo tai ir lielāks kapitāldaļu īpatsvars "airBaltic".
Vai to varēs pati valsts Satiksmes ministrijas personā...
Es domāju, ka jaunā padome to varēs.
...vai arī iesaistīsies kāds politiskais smagsvars, piemēram, Aivars Lembergs?
Es neredzu iemeslu, kādēļ tur kaut kādā veidā būtu jāiesaistās kaut kādiem publiskajā telpā izskanējušajiem smagsvariem.
Vai tad viņš nav smagsvars?
Mums ZZS ir divi politiskie spēki - tā ir Latvijas Zemnieku savienība un Zaļā partija, un ir divi sadarbības līgumi - ar Liepājas partiju un "Latvijai un Ventspilij". Visas valdes sēdes mums ir kopīgas, kur demokrātiski visi izsakās un pieņem lēmumus vienojoties.
Bet par akcionāru līgumu - kā to varētu mainīt, kur varētu būt sākums?
Es pieļauju, ka jaunā padome pēc visiem izvērtējumiem to arī varēs piedāvāt. (Palīdze norāda, ka par jautājumiem ap akcionāru līgumu patlaban nevar runāt). Protams, ka mēs tagad nevaram izstāstīt visu, jo tad mums nebūs jēgas iet uz sarunām.
Vēl par skaļi izskanējušiem projektiem. Gribētos skaidrību, kurš tad ir jūsu prioritāte - sen dažādos attīstības plānos zīmētais "Rail Baltic" vai dzelzceļš uz Maskavu? Varbūt abi divi?
Pirmkārt, abiem šiem projektiem ir jāveic ekonomiskais izvērtējums - gan "Rail Baltic", gan Rīga-Maskava. Ar manu rīkojumu ir izveidota darba grupa Rīgas - Maskavas dzelzceļa projekta izpētei. Esmu saņēmis vēstuli no [Krievijas transporta ministra Igora] Levitina kunga, ka arī Krievija savā pusē ir izveidojusi līdzīgu izpētes grupu. Esmu uzrunājis trīs [Eiropas] komisārus: [konkurences komisāru Hoakinu] Almunjas kungu, [transporta komisāru Sīmu] Kallasa kungu un [attīstības sadarbības komisāru Andri] Piebalga kungu un izstāstījis redzējumu un iespējamās vīzijas. Jo diemžēl līdz šim EK pasūtītās ekspertīzes par Transeiropas tīkla attīstību rāda, ka pārsvarā ir pētīta transporta plūsma un iedzīvotāju skaits, nevis pasažieru plūsmas un transporta plūsmas, kas ir svarīgi, lai mēs kopumā varētu attīstīties Transeiropas tīklos. Mēs esam pārrunājuši visus šos jautājumus un esam saņēmuši atbalstu.
Esam izstāstījuši arī par Rīgas - Maskavas ātrvilcienu un turpmākajā darbā mums ir jāpārliecina, ka šis ir Transeiropas, nevis Latvijas - Krievijas koridors. Rīga - Maskava var papildināt ātrvilcienu projektu Sanktpēterburga - Helsinki un tālāk Sanktpēterburga -Maskava, Maskava - Viļņa, Viļņa - Varšava un no Varšavas jau ārā uz Eiropu. Saistībā ar "Rail Baltic" ir jāsagaida arī Lietuvas viedoklis, jo viņi netiek skaidrībā, vai to virzīt cauri Paņevežiem vai Šauļiem, un kavē visu kopējo ekonomisko izvērtējumu. Tas, ko es redzu - lai šie posmi nebūtu dotējami no valsts vai valstu puses, tad šiem abiem projektiem vienam otru jāpapildina.
Kādas būtu izmaksas?
Tās vēl jāizvērtē darba grupai - jābūt pirmajām pasažieru plūsmām un iespējamām izmaksām. Tas nav vienkāršs darbs. Ir jāizvērtē, ko tas nozīmēs pasažieru plūsmām gan autopārvadājumos, gan aviosatiksmē un dzelzceļā. Mums ir svarīgi atbrīvot to dzelzceļa daļu, kas iet uz Krieviju, lai mēs varētu palielināt plūsmu gan uz, gan no Krievijas, jo dzelzceļš ir pietiekami noslogots jau šobrīd. Turklāt gan Krievijā, gan mums ir jāveic infrastruktūras uzlabojumi. Kā mēs zinām, ogļu kravas, ko pārkrauj Rīgas osta, ir sadārdzinātas par trim dolāriem tonnā, ejot caur Baltkrieviju. Nevienam galapatērētājam un uzņēmējam nav interesanti, ja tādā veidā ir sadārdzinātas kravas.
Pa dzelzceļu brauc arī pasažieri. Visu pagājušo gadu aktualitāte bija pasažieru vilcienu iepirkums. Vai pēc dažiem gadiem nebūs tā kā ar AS "Rīgas Satiksme", kur naktī būs jākrata ofisi, jo arī AS "Pasažieru vilciens" rīkotajā konkursā par vilcienu iepirkumu vairāku pušu dalībnieki viens otru apsūdz dažādās lietās.
Publiskajā telpā daudz kas ir izskanējis. Mans viedoklis - mums ar šo konkursu ir jāvirzās uz priekšu ar godīgiem nosacījumiem konkursā, ar godīgu iznākumu jaunu vilcienu iepirkšanai par Eiropas naudu. Labākajā gadījumā, ja mēs dažas daļas ražojam uz vietas, kas mums dod jaunas darba vietas. Ja mums ir darba vietas ražošanā, tad tas mums dod jaunas darba vietas arī apkalpošanā. Uz katru strādājošo tas mums dod trīs jaunas darba vietas apkalpošanā.
Vai tas ir mājiens, ka jūs dodat priekšroku "Rīgas vagonu rūpnīcai" (RVR)?
Es nedodu priekšroku ne vienam, ne otram, ne trešajam. Man ir svarīgi, lai konkurss ir godīgs, ar godīgu iznākumu. Vienalga, kas būs uzvarētājs - "Stadler Bussnnang AG" vai RVR kopā ar "Bombardier Transport France S.A.S.", vai Spānijas kompānija "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles SA".
Vai PV valdē vēl ir gaidāmas pārmaiņas?
Es zinu, ka pagājušajā nedēļā Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesniegta vēl viena sūdzība. Ja uzņēmuma vadība nebūs spējīga novest godīgu konkursu, lai valsts nepazaudē ES fonda naudu, tad pieļauju, ka jā.
Tad [PV valdes priekšsēdētājs Andulis] Židkova kunga nevar būt tik drošs par savu amatu?
Galvenais, lai būtu padarīts darbs un lai mums nebūtu nez kādas ažiotāžas, ka kāds "leks nost no konkursa" un tamlīdzīgi. Man nepatīk tādas runas, es negribu, lai tās notiktu. Ja uzņēmuma vadību to nevar nodrošināt, tad ir jautājums.
Agrāk Labklājības ministrijā jūs strādājāt kopā ar Ringoldu Beinaroviču. Pašreizējais SM valsts sekretārs Anrijs Matīss jums ir mantojumā no [bijušā satiksmes ministra Kaspara] Gerharda kunga, kurš viņam nāca līdzi no Ekonomikas ministrijas. Jums ir kādi plāni strādāt kopā ar Beinaroviča kungu?
Publiskajā telpā bija kaut kādas baumas izskanējušas. Ja kaut kādas izmaiņas notiek, tad mēs par tām ziņojam. Mēs nekur neesam slēpušies. Pēc visām izmaiņām valdēs bijušas preses relīzes, kurās mēs informējam sabiedrību...
Pēc izmaiņām - jā, informējat, bet līdz tam jau norit darbiņš...
Kamēr nav pieņemti lēmumi, pacelt baumas - tas, kas mums medijos patīk... Es neesmu gatavs baumot un nekad neesmu baumojis. Ir padarīts darbs, ir pieņemts lēmums, tad arī runājam.
Bet vai jūs apmierina Anrija Matīsa darbs?
Šobrīd jā.
Un Ringolda Beinaroviča?
Arī. Ļoti labi strādāja, un to ir novērtējuši darba devēji [Latvijas Darba devēju konfederācija], Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, pasniedzot viņam apbalvojumu par labu pārvaldību un labi veiktām strukturālām reformām. Mēs zinām, ka tik lielas strukturālās reformas kā labklājības nozarē reti kur vēl valsts pārvaldē var sameklēt. Jā, cilvēks ir labs menedžeris, kas redz, kā valsts pārvaldei ir jāstrādā, un jāstrādā ir cilvēku labā.
Atgriežoties pie aviācijas, ir dažādi projekti par mazo lidostu attīstību. Piemēram, Tukuma lidosta tikko prezentēja, ka turpmāk būtu gatava sevi saukt par Jūrmalas lidostu un piesaistīt zemo cenu aviolīnijas. Jūs pats savulaik pieļāvāt, ka no turienes varētu lidot "Ryanair", bet Rīgas lidosta "Ryanair" negrib atdot, līdz ar to paliek "easyJet" vai kāda cita aviokompānija. Vai varētu arī atkal attīstīt Liepāju un Ventspili, kur reisi bija ļoti nerentabli un valstij tie bija jādotē? Kāda ir vīzija par mazo lidostu attīstību?
Kas attiecas uz Tukuma lidostu, ir apsveicami, ja uzņēmēji attīsta šādus projektus par savu kapitālu. Tukumam tas būtu labi un izdevīgi. Elektrovilciens regulāri kursē no Tukuma uz Rīgu un Jūrmalu, un tas varētu dot labumu arī pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu. Ja privātie uzņēmēji būs gatavi piedāvāt lētajām aviokompānijām izdevīgus nosacījumus, tad es pieļauju, ka tās kompānijas varētu iet uz šo lidostu.
Vai tas būs labi Rīgas lidostai - valsts uzņēmumam?
Kaut kādā veidā varētu ciest Rīgas lidosta, bet tas nenozīmē, ka tajā nevarētu ienākt citas aviokompānijas. Tās vadība veic pārrunas ar citām aviokompānijām, piemēram, KML varētu atgriezties, arī ar "Air France" notiek sarunas. Interese par Rīgas lidostu ir liela.
Arī Ķīnas uzņēmēji it kā interesējas par lidostas, kā arī lielo ostu un "airBaltic" privatizāciju.
Jā, es arī esmu dzirdējis, ir bijusi interese, bet mani neviens nav uzrunājis.
Tātad nekas konkrēti nav vairāk zināms?
Nu, vismaz mani [Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris] Ozola kungs nav informējis.
Taču attiecībā uz uzņēmumu vadību maiņām, es vakar [otrdien] saņēmu vēstuli no Latvijas Jūrnieku asociācijas ar lielu pateicību, ka beidzot Latvijas Jūras administrācijas vadībā ir atgriezušies profesionāļi.
Par ceļiem. Ceļu būvniecībai kopumā šogad atvēlēti 270 miljoni latu. Kā nodrošinās to, lai ceļi būtu kvalitatīvi, tostarp arī nākamajā pavasarī?
Jā, "Latvijas Autoceļu uzturētājs" strādās pie tā, lai būtu saremontēti ceļu posmi tur, kur ir bedrītes. Ziema mūs nav lutinājusi, šāda ziema mums nav bijusi diezgan ilgi vai pat vispār nekad. Tad ir plānotie būvdarbi nākošajā un aiznākošajā gadā, kur mēs ļoti lielus ceļa posmus rekonstruēsim un izbūvēsim. Tik lieli struktūrfondu līdzekļi ceļu rekonstrukcijai un izbūvei Latvijā līdz šim nav bijuši, tajā skaitā vairāk nekā 200 kilometrus grantēto ceļu nākošgad un aiznākamgad mēs būsim spējīgi noasfaltēt. Es domāju, ka Latvijas apmēriem tas nav maz. Paralēli mēs strādājam pie nākamā plānošanas perioda, lai piesaistītu struktūrfondus, kurus tad izmantotu ceļu būvniecībā.
Vai jūs kā ministrs uzņematies atbildību par to, lai šie ceļi būtu arī kvalitatīvi, lai nav līdzīgi skandāli kā ar "Šlokenbeku", kas norādīja, ka tikko uzklāti ceļu segumi jau ir nekvalitatīvi?
Droši vien, ka konkurences apstākļos uzņēmumi vienmēr strīdēsies, taču gan normatīvajos aktos, gan ceļu kvalitātes prasībās šobrīd tas ir pietiekoši stingri noteikts un uzlabots. Arī no jauna izbūvētajos ceļos ir ļoti laba kvalitāte. Es pats šogad biju atvērt vienu ceļa posmu pie Aknīstes. Pirmo reizi cilvēki var no Subates pa asfaltu aizbraukt līdz Rīgai, kas uzņēmējiem dod lielāku iespēju izmantot Daugavas otru krastu. Pats redzēju, kā palielinās kravu pārvadātāju plūsma. Arī cilvēki brauc vairāk, jo tas ir ātrākais ceļš uz Rīgu.
Bet vai kvalitāte būs laba pēc diviem, trijiem gadiem?
Protams, ir garantijas. Ir pastiprināta būvuzraudzība no ceļa būvēšanas sākšanas līdz beigām. Šodien arī "ēnām" (intervija notiek Ēnu dienā un to klātienē vēro divas ministra "ēnas") būs iespēja aizbraukt un paskatīties, ko dara Ceļu laboratorija.
Par to arī runājāt un sacījāt Saeimas deputātiem, ka tai savs darbs būs jāuzlabo.
Protams, jo tas bija rakstīts valdības deklarācijā. Līdz 2013. gadam tas notiks, uzlabojot testēšanas iespējas. Katrā ziņā no ministrijas puses būs liela uzraudzība kvalitātei visā būvniecības procesā.
Un tomēr šoferi norāda, ka nereti ir izdangāti tieši jaunie ceļi, kas dažkārt ir laboti lietus vai teju jau sniega laikā.
Jaunie izbūvētie ceļi droši vien nav izdangāti. Ir bijuši ceļi, kas ir būvēti par valsts budžeta līdzekļiem, kur samazināta finansējuma apstākļos, iespējams, ir pieņemti lēmumi samazināt nesošo segas biezumu, kas uz kādu laiku uzlabo ceļa situāciju, taču ne ilgtermiņā. Katrā ziņā svarīgāk, lai tas ceļš būtu vismaz 10 līdz 20 gadus izmantojams un lai tajā nebūtu jāiegulda jauni līdzekļi uzturēšanai.
Ir bijis kāds ceļu labošanas projekts, kura rezultāts jūs nav apmierinājis?
Šobrīd tie ceļa posmi, ko ir apsekojuši LVC, ir atbilstoši kvalitātei, kāda ir prasīta. Arī nākošo ceļu būvniecību, kā jau es teicu, būvuzraugi uzraudzīs pastiprināti.
Par dotācijām starppilsētu autobusu satiksmē un "vienotās biļetes" ieviešanu. Kā virzās sarunas ar pārvadātājiem?
Šobrīd ir noslēgti līgumi ar reģionālajiem pārvadātājiem, tajā skaitā par "vienotās biļetes" pakāpenisku ieviešanu. Paralēli notiek dotāciju pārdale, bet nevis kā sākumā domāts, ka par 20% samazinās dotāciju apmēru gan starppilsētu, gan reģionālajiem pārvadātājiem. Šobrīd lielāks samazinājums būs starppilsētu pārvadātājiem, kur, kopā strādājot Latvijas Autotransporta direkcijai, LPS un SM, uzlabos maršrutu tīklu un strādās, lai nebūtu paralēlu maršrutu, lai nebūtu jādotē vienā virzienā braucoši autobusi, kas brauc pustukši.
Un tomēr daudz kur Latvijā ir vietas, kur autobuss brauc divas reizes dienā - septiņos no rīta un četros pievakarē atpakaļ.
Tas ir darbs plānošanas reģioniem. Ja dienā maršrutā brauc divi, trīs cilvēki, tad droši vien piecus reisus dienā tur nelaidīs. Iespējams, ieviešot vienoto biļešu sistēmu, varēs redzēt kādos maršrutos cik cilvēki cik pieturas nobrauc. To visu varēs redzēt, lai mums nebūtu jādotē tur, kur tas nav nepieciešams, jo mums ir iespējas palaist mazāku autobusu vai mikroautobusu. Viss ir atkarīgs no transporta un maršruta plānošanas - lai būtu ekonomiski izdevīgi.
Tas pats attiecas arī pasažieru vilcieniem?
Jā, tajā skaitā. Mums ir vilciens Rīga - Liepāja. Paralēli mums ir autobusi un ir reģionālie autobusi. Tādā gadījumā varbūt reģionālajiem autobusiem jāpieved pie vilciena un tālāk jābrauc ar to. Vai mēs esam tik bagāti, ka varam vienā maršrutā atļauties dotēt trīs transporta līdzekļus? Droši vien nevaram.
Viena no budžeta konsolidācijas aktualitātēm ir akcīzes nodokļa palielināšana degvielai par diviem santīmiem litrā, ko atbalsta ZZS. Vai jūs kā cilvēks, kurš atbild par ceļiem, kurus izmantos autobraucēji, uzskatāt, ka ienākumiem no akcīzes nodokļa būtu jānonāk Ceļu fondā?
Es pats, strādājot pašvaldībā, pieredzēju, ko nozīmē Ceļu fonds, kā tas pieaug gan no transportlīdzekļa reģistrācijas nodevas, gan no samaksātā akcīzes nodokļa. Es redzu, ka mums pie šīs kārtības ir jāatgriežas. Droši vien ne šogad, bet nākamgad mums pakāpeniski ir jāplāno. Jāvērtē, pie kādas sistēmas mums ir jāatgriežas, skatoties no patērētāju puses - vai līdzīgi kā Lietuvā, kur to lielā mērā samaksā pie degvielas iepildes, vai to pašu veicot reizi gadā. Tie ir jautājumi, ar kuriem līdz nākamā gada budžeta veidošanai ir jātiek galā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
