Foto: LETA
Pēdējā laikā daudz parādās informācija un nākas runāt par mītiem, kādi joprojām ir spēkā izglītībā un dažādos mācību procesos. To ir daudz! Daļu no tiem es šeit zemāk uzskaitīšu. Bet vēl pirms tam par vakardienas raidījumā aizsākto jauno mūsu sociālā projekta posmu - risinājumu meklēšanu. Tātad "Intelektuālā Apokalipse. Būt vai Nebūt" studijā vakar mēs publiski sākām veidot sarakstu tam, kas pietrūkst jauniešu apmācībā. Saraksts veidojas ātri un šobrīd mums ir atzīmētas šādas prasmes, kuras noteikti jauniešiem un bērniem būtu jāmāca!

  • Atbildība
  • Ieklausīšanās
  • Iedziļināšanās
  • Sadarbošanās
  • Motivācija
  • Empātija
  • Vērtības

Sarakstu mēs papildināsim arī nākamās trīs nedēļas. Un no nākamās nedēļas domājam arī iesaistīt interneta lietotājus, Latvijas jauniešus, izglītības ekspertus, uzņēmējus, lai kopīgi šo sarakstu papildinātu. Par to es pastāstīšu Delfi lasītājiem pēc nākamās nedēļas raidījuma.

Un kāpēc šīs lietas skolā nemāca? Atbilde ir jautājumā:). Vai tāpēc, ka daudzi cilvēki joprojām tic daudziem dažādiem mītiem? Es šodien varētu uzskaitīt dažus no tiem, kuros ir diezgan daudz līdzības ar fabrikās piekoptajiem konveijera, mērīšanas, vērtēšanas principiem (man kopā sanāca apmēram 20):

Mīts. Mēs visi mācāmies labāk vienā un tajā pašā veidā.

Ko mēs tagad zinām: katram ir savs mācīšanās, domāšanas un darba stils. Katram ir savs veids, kā uzņemt, glabāt, atjaunot informāciju un pārvērst to reālās zināšanās.

Pat ģēniji mācās, domā un strādā atšķirīgi.

  • Džordžs Bernards Šovs (George Bernard Shaw) savā klasē bija pats sliktākais, lai gan viņš ir viens no pasaules izcilākajiem dramaturgiem.
  • Tomasam Edisonam (Thomas Edison) skolā bija garlaicīgi, viņš pārstāja mācīties jau pēc trim mēnešiem, bet kļuva par izcilāko izgudrotāju pasaulē.
  • Alberts Einšteins (Albert Einstein) bija sapņotājs. Jaunībā viņš nenokārtoja iestājeksāmenus koledžā, tomēr kļuva par pagājušā gadsimta izcilāko zinātnieku.

Pat tad, kad Einšteins bija atrisinājis dažus no pašiem dziļākajiem Visuma noslēpumiem, viņš saņēma atteikumu, lūdzot universitātes docētāja darbu. Tad viņš prasīja skolotāja darbu kādā vidusskolā, un arī tur tika atraidīts.

Viņš strādāja ar intuīciju. Vēlāk, uz jautājumu par domāšanas stilu, viņš atbildēja pavisam vienkārši - "iztēle ir daudz svarīgāka nekā zināšanas."

Mīts. Gara spējas ir iedzimtas, un tās var precīzi noteikt ar intelekta koeficienta (IQ) vai līdzīgiem standartizētiem testiem.

Ko mēs tagad zinām: Jēlas universitātes psiholoģijas un izglītības zinātņu profesors Roberts J.Šternbergs (Robert J. Sternberg) atzīst: "Ar IQ testu izmērāmās iemaņas nav vienīgās, kas apvienojumā ar citām veido prāta spējas." Viņš uzsver, ka "katram bērnam ir savas stiprās puses un mūsu uzdevums ir palīdzēt bērniem attīstīt dotības un koriģēt vājās vietas. Aizmetiet kruķus un ļaujiet bērniem izmantot savus spārnus. Palīdziet viņiem maksimāli izmantot iemaņas, kuras viņiem ir."

Mīts: Ikvienam ir spēja būt veiksmīgam visās jomās.

Ko mēs tagad zinām: tas vienkārši tā nav. Talants nav aptveroša prasme būt lieliskam visur. Talants lielā mērā ir balstīts apdāvinātībā. Atšķirīgas dotības palīdz cilvēkam izcelties dažādos veidos. Dotības, kas vajadzīgas lieliskam grāmatvedim, nav nepieciešamas izcilam bundziniekam. Īpašības, kas veido labu šaha spēlētāju, negarantēs panākumus radošam gleznotājam. Labām medmāsām un izciliem ķirurgiem ir atšķirīgi talanti.

Mīts. Ir tikai viena intelekta forma.

Ko mēs tagad zinām: ir daudz intelekta veidu un, protams, daudz īpašību un talantu. Un viņu uzskaitījums ir padsmitos. Piemēram, Hārvardas profesors Hovards Gardners (Howard Gardner) identificējis astoņus (ir arī versijas par deviņiem) intelekta tipus: telpiskais, lingvistiskais, loģiski matemātiskais, muzikālais, saskarsmes jeb sociālais, pašizpratnes jeb introspektīvais, naturālistiskais, eksistenciālais. To var būt vēl vairāk.

Gardners saka:"Vissvarīgākais ieguldījums izglītībā, kas var bērnu attīstīt, ir palīdzēt viņam tajā jomā, kur viņa talants viņam visvairāk noderēs, kur viņš būs pārliecināts un kompentents." Ja kādu interesē šīs teorijas detalizētāk, var papētīt  intelekta (inteliģences) traktējumus, ko piedāvā, piemēram Roberts J.Šternbergs (Robert J.Sternberg) un Daniels Golemans (Daniel Goleman).

Mīts: Viss intelekts ir iedzimts.

Ko mēs tagad zinām: desmitiem gadu eksperti centās pierādīt to, kas ir pats nozīmīgākais: daba (gēnu iedzimtība) vai audzināšana (attīstīta vide, pieredze un kultūra). Tagad zinām, ka daba un audzināšana darbojas kopā. Katrs esam piedzimuši ar noteiktām īpašībām, spējām mācīties un specifiskiem talantiem. Un mēs tos varam attīstīt un veicināt. Turklāt viens no piemēriem ir radošums, kas agrāk tika uzskatīts par dabas dotu talantu, bet tagad ir skaidri zināms, ka tā ir prasme, kuru var iemācīties jebkurš. Un pat vēl vairāk - jebkuram cilvēkam, jebkurā profesijā radošums ir nepieciešams problēmu risināšanā, komunikācijā, sadarbībā.

Mīts: Intelekts ir tas pats, kas loģiskā, analītiskā domāšana.

Ko mēs tagad zinām: profesors Šternbergs atzīst, ka intelekts izpaužas trīs formās: analītiskā, radošā un praktiskā. Intelekta koeficienta tests nav mēraukla. "Augsts punktu skaits IQ testā," viņš uzsver, "nav garantija augstam līmenim radošajās, praktiskajās vai prāta prasmēs, sportā, mūzikas prasmēs vai jebkurās citās prasmēs." Turklāt tādi ģēniji kā Edisons, Einšteins un ļoti daudzi citi analītiski un radoši domātāji ir risinājuši problēmas dažādos veidos.

Šie piemēri ir ņemti no burvīgas grāmatas, kas saucas "The learning revolution". Ja būs atsaucība no Delfi lasītāju puses, es varētu nākamnedēļ paturpināt par mītiem, kuru dēļ, iespējams, notiek tik daudz ačgārnības izglītībā. Nākamajā raidījumā iepazīsim kāda audzināšana bijusi un kā pasaules redzējums ir veidojies Ilmāram Poikānam (pazīstams arī kā "Neo"). Un kopā ar vecākiem un jauniešiem turpināsim publiski veidot sarakstu ar spējām un prasmēm, kādas šobrīd ir vajadzīgas, lai attīstītu intelektu.

Vairāk par projektu: http://blog.intelektam.lv/

Twitter: dule_viesturs

Šo projektu veido "Latvijas Intelektuālās Attīstības Fonds".

Televīzijas raidījums "Intelektuālā Apokalipse. Būt vai nebūt." ir daļa no sociāla, apolitiska projekta, kas meklē iespējas palīdzēt Latvijas intelekta attīstībai. Projekta mērķis - Latvijas prioritāte ir uz intelekta attīstību vērsta sabiedrība. Mēs vēlamies realizēt intelekta attīstības risinājumus, ņemot vērā Latvijas un pasaules labākās apmācību metodes un principus.

Projekts ir politiski neatkarīgs. Mēs nevēlamies mainīt Izglītības ministrijas sastāvu vai struktūru - tas ir tautas ievēlētu politiķu kompetencē. Nevēlamies bezmērķīgi kritizēt izglītības sistēmu, bet netolerēt lietas, kas liekas neadekvātas un rosināt sabiedrību un cilvēkus pašorganizēties un darīt pašiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!