Māris Krūmiņš: Delikātais uzdevums - noteikt Nobela miera prēmijas laureātu  (14)

Labā ziņa ir tā, ka prēmija netiks piešķirta Pussy Riot meitenēm, kuras par vispasaules moceklēm kļuva brīdī, kad kandidātu (un šogad tādu bijis vairāk nekā 230) izvirzīšana jau bija beigusies. Toties sliktā ir tā, ka komitejas slepenie kritēriji, šķiet paliek aizvien izplūdušāki un izplūdušāki, un šādā garā turpinot, kaut kad attālā nākotnē arī tādi trača cēlāji kā Pussy Riot vai filmas Musulmaņu nevainīgums autors Nakula Bazelijs Nakula uz šo prēmiju varētu pretendēt.

Kaut gan - kāpēc tikai nākotnē? Kā viens no samērā reāliem kandidātiem uz šāgada prēmijas saņemšanu tiek minēts 83 gadus vecais Masačūsetsas Dārtmutas universitātes profesors Džīns Šārps, kurš izstrādājis nevardarbīgās pretošanās teoriju. Kuluāros viņu mēdz dēvēt arī par visu krāsaino revolūciju idejisko tēvu un iedvesmotāju. Attieksme pret Serbijas, Ukrainas, Gruzijas, Kirgīzijas vai arābu valstu valdībām, kas tika gāztas, izmantojot šīs tehnoloģijas, var būt dažāda, taču, godīgi sakot vārds "pretoties" ("nevardarbīgi" - tas ir tikai sākumā, un, saskaņā ar teoriju) ar vārdu salikumu "miera prēmija" vienalga īsti kopā nerīmējas. Tāpat arī notikumu attīstība šajās valstīs (iespējams, atskaitot Serbiju) nebūt nevedina uz domām, ka pēc mistera  Šārpa receptes būtu paveikts kaut kas labs, cēls un mieru nesošs. Iespējams, ka, pēc komitejas domām, tā gan ir tikai izpildītāju, nevis paša teorijas autora vaina...

Šārps ir tikai viens no piemēriem. Bukmeikeru prognozēs sastopami arī WikiLeaks dibinātāja, pašlaik Ekvadoras vēstniecībā Londonā pašizolētā Džuliana Asanža un viņa amerikāņu informatora Bredlija Meninga (viņš joprojām gaida tiesu kādā Merilendas štata karabāzē) vārdi. Cepuri nost šo vīru priekšā, ka viņi atklāja pasaulei gan amerikāņu diplomātu divkosību un nekompetenci, gan to, ar kādiem līdzekļiem savus mērķus jebkurā pasaules malā radis sasniegt Pentagons. Taču, atvainojiet, kāds tam sakars ar Nobela miera prēmiju?

Tāpat būtu ļoti dīvaini, ja prēmija tiktu piešķirta televīzijas kompānijai Al Jazeera, kas ar savām provokatoru cienīgajām reportāžām veicinājusi nemierus atsevišķās musulmaņu valstīs, vienlaikus izliekoties, ka citās musulmaņu valstīs (Kataras sabiedrotajās) viss ir vislabākajā kārtībā. Diezgan pretrunīga kandidatūra ir arī Mjanmas prezidents Teins Seins. No vienas puses, viņš patiešām ir veicis demokrātiskas reformas, reabilitējis 1991. gada miera prēmijas laureāti Aunu San Su Čži, kas gadu desmitus pavadīja ieslodzījumā militārās huntas valdīšanas gados. Bet kā tad ar Teina pagātni? Viņš taču pats ir šīs pašas nicināmās huntas pārstāvis, gadu desmitiem veidojis savu militāro karjeru armijas rindās. Vai savu grēku nožēlošana un labošanās ir pietiekams pamats, l ai kļūtu par Nobela miera prēmijas laureātu? Un vai vispār kaut kas ir nožēlots? Atcerēsimies kaut vai palestīniešu līderi Jasīru Arafātu, kurš 1994. gadā saņēma prēmiju, bet jau pēc sešiem gadiem, sākoties palestīniešu otrajai intifādai atkal kļuva par "slikto" un pēdējos divus dzīves gadus pavadīja blokādes apstākļos Rāmallā.

Pēdējo gadu pieredze liecina, ka gados, kad spēcīgas politiskas vai sabiedriskas figūras, kuru tiesības uz prēmiju šķiet neapšaubāmas (Māte Terēze, Lehs Valensa, Dalailama, Nelsons Mandela) nav, tā tiek piešķirta vai nu kādai organizācijai, vai arī traktēta īpaši plaši, piešķirot to plašākai sabiedrībai mazpazīstamiem cilvēktiesību vai pat apkārtējās vides aizstāvjiem. Ļoti iespējams, ka šogad tiks izmantots tieši šis pats paņēmiens - kandidātu vidū ir gan labdarības organizācijas dibinātāja, Ēģiptes koptu baznīcas pārstāve Megija Gobrana, gan afgāniete Sima Samara, kas pašlaik strādā starptautiskajā cilvēktiesību aizsardzības jomā, gan Kubā ieslodzītais disidents Oskars Eliass Biskets.

Nosauktie, protams, ne tuvu nav visi no iespējamajiem kandidātiem - viņu vidū ir arī, piemēram, bijušais Vācijas kanclers Helmūts Kols, Krievijas organizācija Memorial un radiostacija Eho Moskvi, par bijušais ASV prezidents Bils Klintons. Katram var būt savas domas, kurš no viņiem ir, vai nav pelnījis Nobela miera prēmiju, un Nobela komiteja par savu lēmumu tiks kritizēta šā vai tā.

Bet, ja drīkst mazliet paironizēt - šogad visiem kritērijiem (ja atskaita kandidātu izvirzīšanas termiņu), vislabāk atbilduši tie vīri, kuru dēļ NHL ir lokauts, un uz hokeja laukumiem valda miers un klusums...