Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, monētu nozares dalībnieki neskopojas ar uzslavām un saņemtas daudzas prestižas godalgas. Piemēram, numismātiskās literatūras izdevniecības "Krause Publications" konkursā "Coin of the Year" (numismātikas Oskari) starptautiska žūrija tām piešķīrusi gan galveno balvu, gan gada novatoriskākās, mākslinieciskākās monētas, arī labākā mūsdienu notikumu atspoguļojuma un labākās zelta monētas balvas. Atzinības gūtas arī Itālijā un Krievijā rīkotajos konkursos.
Starptautiskie vērtētāji norāda, ka Latvijas kolekciju monētu klāsts veido vienu no mūsdienu mākslinieciski visaugstvērtīgākajām kolekcijām. Latvijas centrālā banka, ko šai darbā stiprina izcilu mākslinieku un kultūras darbinieku veidotā Monētu dizaina komisija, izmanto izteiksmīgu dizainu, prasmīgu simbolisko strukturējumu, emocionāli piesātinātus motīvus apvienojumā ar moderniem tehnoloģiskiem paņēmieniem, tā radot monētas, kuras ir lieliskas nacionālās identitātes, kultūras un vēstures vērtību nesējas. Katra monēta ir rūpīgi lolota un kalta, turklāt to izveidē ir bijusi drosme mainīt tradicionālās numismātikas formas.
Latvijas jubilejas un piemiņas monētas to dizaina dēļ ir estētiski nozīmīgi miniatūri mākslas darbi ar vēsturisku vērtību. Katra no tām simbolizē Latvijas valstij svarīgas kultūras, vēstures un emocionālās vērtības. Numismāti jau gadiem ilgi uzskata Latvijā izlaistās jubilejas un piemiņas monētas par vērtīgu kolekcijas papildinājumu. Latvijas Bankas darbība jubilejas un piemiņas monētu jomā veicinājusi gan numismātikas nozares, gan monētu mākslas attīstību. Var droši teikt, ka šajā jomā esam starp pasaules lielvalstīm.
Latvijas naudas vēsture
Latvijas naudas vēsture nav tik sena, kā daudzām citām valstīm. Tomēr neilgajā laika posmā, kurā izlaižam savu naudu, esam paveikuši ļoti daudz.
Latvijas valsts pie savas nacionālās valūtas pirmo reizi tika vien 20. gadsimta 20. gadu sākumā. Savukārt viens no būtiskākajiem lēmumiem tika pieņemts 1929. gada februārī, kad Finanšu ministrija nolēma, ka uz Londonas naudas kaltuvē "Royal Mint" pasūtāmās sudraba piecu latu monētas jābūt Latvijas Republiku un brīvību simbolizējošai "jaunavas galvai". Tā rezultātā tapa naudaszīme - sudraba pieclatnieks, kas kļuvis par vienu no mūsu neatkarīgās valsts simboliem, cauri dažādu okupāciju laikiem ģimenēs glabāts kā svētums no paaudzes paaudzē līdz mūsdienām un arī nākotnē būs tiražētākā Latvijas atpazīstamības zīme pasaulē - kā attēls uz eiro monētas.
Atjaunotās Latvijas naudas ceļš sākās 1991. gada 13. martā, kad tika pieņemts lēmums par naudaszīmju izgatavošanu. Drīz darbu sāka naudaszīmju sižetiskā risinājuma komisija, ko vēlāk aizstāja Latvijas Bankas Monētu dizaina komisija. Kopā ar bankas darbiniekiem šajā komisijā darbojas Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti un mākslinieki. Monētu dizaina komisija konsultē Latvijas Bankas vadību - iesaka jaunu jubilejas un piemiņas monētu un to programmu tēmas, ierosina monētu izstrādes veidus, izvēlas māksliniekus monētu dizaina izstrādei, novērtē mākslinieku izpildīto darbu, novērtē monētu kalumu paraugus.
Precīzā tēlainība, sasaistīta ar visjaunākajiem tehnoloģiskajiem un materiālajiem risinājumiem, ir Latvijas naudaszīmju skaistuma pamatā. Tā tas ir gan apgrozības naudaszīmēm, gan jubilejas un piemiņas monētām, kas ir īpaša, ļoti spilgta lappuse neatkarību atguvušās Latvijas monetārajā stāstā. Tās izveidē piedalījušies vairāk nekā 40 Latvijas mākslinieku. Ar viņu veikumu var iepazīties šajā mākslas izdevumā.
Ideja par īpašu jubilejas un piemiņas monētu kalšanu radās Latvijas naudas vēstures pētniekam, Latvijas Bankas prezidenta padomniekam Ēvaldam Vēciņam, savukārt ilggadējais Latvijas Bankas padomes loceklis tautsaimnieks Brunis Rubess šim darbam piešķīra mērķtiecību un vērienu. Kopumā Latvijas Banka kopš 1995. gada izlaidusi 96 jubilejas un piemiņas monētas.
Jubilejas un piemiņas monētas - šogad jau izlaistās un līdz gada beigām plānotās
Šogad Latvijas Banka laidusi klajā piecas jubilejas un piemiņas monētas - par godu atjaunotajai Latvijas naudai martā tika izlaists "Sudraba lasis", kam sekoja Rūdolfam Blaumanim un Rihardam Vāgneram veltītas monētas, kā arī "Šūpuļa monēta".
Dziesmu un deju svētku laikā un Jāzepa Vītola 150. jubilejas priekšvakarā, jūlija sākumā, klajā tika laista slavenajam mūzikas nozares darbiniekam veltīta monēta. Tā turpina tradīciju jubilejas un piemiņas monētas veltīt nozīmīgiem sabiedriskiem un kultūras notikumiem, kā arī personām. Vītols ir Latvijas mūzikas izglītības patriarhs, komponists, diriģents, sabiedriskais darbinieks, kura devumu Latvijas labā vislabāk var just visas tautas sadziedāšanās svētku laikā. Tā ir gaismas pils, kas nevar nogrimt.
Saskaņā ar Jubilejas un piemiņas monētu izlaides programmu šogad vēl klajā nāks divas īpašās monētas - Kurzemes barokam veltīta zelta monēta, kas vienlaikus būs veltījums arī kokgriezējam Nikolausam Sēfrensam un Lestenes baznīcai, un kārtējā netradicionālā un nedaudz filozofiskā sudraba monēta. Tās sižetu vēl paturam noslēpumā, jo jāpārliecinās, vai tehnoloģiski būs iespējams realizēt mākslinieka ieceri. Varam tikai atklāt, ka šī monēta būs kārtējais izaicinājums kādai Eiropas kaltuvei, kas uzvarēs konkursā par tās izgatavošanu.
Dažreiz dzirdēta neizpratne, kāpēc Latvijas Banka neilgi pirms eiro ieviešanas turpina jubilejas un piemiņas monētu kalšanu. Gribu nomierināt cilvēkus - lata jubilejas un piemiņas monētas, kas vēl nebūs izpārdotas 2014. gada 1. janvārī, Latvijas Banka turpinās tirgot kā numismātikas priekšmetus, kam nav maksāšanas līdzekļa statusa.
Turklāt mēs ņemam vērā arī sabiedrības interesi, un tā šogad līdz ar gaidāmo eiro ieviešanu ir būtiski palielinājusies. Latvijas Banka saņem neskaitāmus telefona zvanus un vēstules ar ierosinājumiem jaunu monētu projektiem. Pieaudzis arī monētu apgrozījums, jo daudzi kolekcionāri un vienkārši mākslas cienītāji steidz papildināt savas kolekcijas.
Kādas kolekciju monētas tiks kaltas pēc eiro ieviešanas?
Pēc pievienošanās eirozonai Latvijas monētu izstrādes tradīcijas neizzudīs. Ja nu kas mainīsies, tad tas būs cilvēku skaits, kuri varēs iepazīties un paturēt rokās skaisto Latvijas naudu - mūsu eiro monētas, jo eirozonā naudas lietotāju skaits pārsniedz 300 miljonus.
Tiks turpināta arī kolekciju monētu kalšana ar mūsu zemei raksturīgiem sižetiem. Tās plānots izlaist ik gadu aptuveni tādā pašā apjomā kā līdz šim, tas ir, 5-6 dažādu nosaukumu monētas gadā. Tirāžas būs atkarīgas no pieprasījuma vietējā un starptautiskajā tirgū.
Jāņem vērā, ka šīs monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī (tomēr maz ticams, ka šāda monēta nonāks brīvā apgrozībā - visticamāk, tās būs īpaši pieprasītas starp numismātiem, kā arī citiem interesentiem). Kolekciju monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, ar 5 vai 10 eiro nominālu). Kolekciju monētu specifikācijas - krāsa, diametrs, svars, materiāls utt. - būtiski atšķiras no apgrozībā esošajām monētām.
Par vadlīnijām, kādas kolekciju monētas kalsim pēc eiro ieviešanas, lems naudas eksperti, mākslinieki un Latvijas Bankas pārstāvji Monētu dizaina komisijas paplašinātajā sēdē šogad rudenī. Jau pašlaik zināms, ka 2014. gadā turpināsim godā celt Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības. Ir paredzēts veltīt monētas Ainažu jūrskolai tās 150 gadu jubilejā, Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltajai grāmatai", Baltijas ceļa 25. gadskārtai.
Katru gadu katra eirozonas dalībvalsts var izlaist arī divas īpašās 2 eiro monētas, kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus var tikt izlaista vēl viena 2 eiro monēta kāda kopēja Eiropas Savienības (ES) valstu projekta ietvaros, piemēram, ES jubilejā. Šīm monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastām 2 eiro monētām. Taču pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs. Īpaša dizaina eiro monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eirozonā - tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro monētas.
Lielākā daļa īpaša dizaina monētu tiek emitētas, atceroties kādu vēsturisku notikumu gadskārtas vai pievēršot uzmanību būtiskiem aktuāliem notikumiem. Pirmo īpašo 2 eiro monētu 2004. gadā emitēja Grieķija par godu Atēnu Olimpiskajām spēlēm.
Lata stāsts radīs turpinājumu eiro monētās
Vēsture liecina, ka monētu māksla ilgtermiņā pāraug materiālās pasaules laicīgumu, savu vēstījumu nododot nākotnes kolekcionāriem vēl pēc gadu tūkstošiem. Lata monētas būs īpaša vērtība arī pēc Latvijas pievienošanās eirozonai un vienotās Eiropas valūtas ieviešanas. Šis stāsts radīs turpinājumu eiro apgrozības monētās un arī jubilejas un piemiņas monētās, un tādējādi Latvijas mākslinieku redzējums arī šajā jomā kļūs arvien nozīmīgāks, jo varēs sasniegt vēl plašāku Eiropas iedzīvotāju loku viņu ikdienas gaitās.
Monētu mākslas attīstība ir vēl viens iemesls lepoties ar mūsu valsti, turklāt drīz mūsu skaisto naudu uzzinās ikviens Eiropas iedzīvotājs, skatot pieclatnieka tautumeitu savā maciņā.
Arī Latvijas iedzīvotājiem pievienošanās eirozonai būs stimuls uzzināt vairāk par citu Eiropas valstu kultūru, vēsturi un personībām. Par to palīdzēs pastāstīt dažādās eiro monētas - gan apgrozības (kas katrai valstij ir dažādas), gan kolekciju monētas.
Kopumā ar eiro banknotēm un monētām var iepazīties šajā Eiropas Centrālās bankas interneta lapā - www.jaunas-euro-banknotes.eu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
