Inese Vaidere: Vai Eiropas Savienība joprojām ir ‘globāls spēlētājs’?  (96)

Diemžēl, slikto ziņu no Rietumeiropas netrūkst - pie tām teju jau esam pieraduši: lielā daļā valstu ekonomiskā lejupslīde turpinās, bezdarba līmenis regulāri pārsniedz iepriekšējos "rekordus", it īpaši jauniešu vidū. ES kopumā 26,6 miljoni cilvēku ir bez darba, tai skaitā 5,5 miljoni jauniešu, kas jaunāki par 25 gadiem. Ekonomiskās problēmas īpaši akūtas ir daļā eirozonas valstu, apgrūtinot to spēju pildīt parādsaistības. Situācija vairākās dalībvalstīs pielīdzināma negatīvai spirālei, kur taupības pasākumi bez apņēmīgām strukturālām reformām nespēj nodrošināt kopējo parādsaistību samazināšanos un ekonomikas atveseļošanos. Krīzi būtu vieglāk pārvarēt, ja strauji pieaugtu ražīgums, taču pašreizējie rādītāji nav pietiekami.

Vai tas nozīmē, ka ES gaida noriets? Tomēr uzskatu, ka līdzīgi kā Marks Tvens, arī ES var teikt, ka "ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas". Līdz ar problēmām ir vairākas jomas, kas dod pamatu optimismam. Viena no jomām, kas liecina, ka ES joprojām ir un var palikt "globāls spēlētājs", ir starptautiskā tirdzniecība.

Analizējot pasaules tirdzniecības kopējos apjomus, redzams, ka iepriekšējā desmitgadē ES ir spējusi saglabāt eksporta īpatsvaru, kamēr ASV un Japānas īpatsvars saruka. Piemēram, ES eksporta apjomi uz lielākajām attīstības valstīm (Ķīnu, Indiju, Brazīliju, Dienvidāfriku) ir trīs reizes lielāki, nekā ASV. Īpaši labus panākumus esam uzrādījuši ražošanas jomā, palielinot tās eksportu par apmēram 150% (salīdzinājumam ASV tikai par aptuveni 50%). ES eksporta un importa apjomi joprojām ir lielākie pasaulē.

Labi panākumi ir bijuši pakalpojumu eksporta jomā, esam pat apsteiguši ASV: ja ES pakalpojumu eksporta apjomi pēdējā desmitgadē pieauga par aptuveni 150%, tad ASV tikai par 100%. Tā 2011. gadā ārpus ES sniegto pakalpojumu apjoms bija 570 miljardi eiro, kas bija par 40% vairāk, nekā ASV uzņēmumu sniegums.

Tomēr pakalpojumu eksporta jomā ir arī liels neapgūts potenciāls. Tieši pakalpojumu jomā produktivitātes pieaugums ir bijis viskūtrākais. Diemžēl, daudzi pētījumi liecina, ka ES kopumā nav pietiekami konkurētspējīga šajā jomā, nepietiekami izmanto informāciju tehnoloģiju sniegtās iespējas. Spilgts piemērs tam ir pagaidām neizveidotais vienotais digitālais tirgus: lai kāds uzņēmums varētu pārdot savus produktus vai pakalpojumus visās ES dalībvalstīs, tam jāizveido 28 atsevišķas mājas lapas!

Labie tirdzniecības rādītāji, ko pat nav sašķobījusi eirozonas parādu krīze, skaidri liecina, ka ES kopumā joprojām ir konkurētspējīga iepretim saviem globāliem konkurentiem. Taču lielākais izaicinājums ir veiksmīgi izmantot šo priekšrocību, lai veicinātu ražīguma rādītājus visās ekonomikas jomās, jo īpaši pakalpojumu sfērā, kas veido vairāk nekā 70% no ES ekonomikas kopapjoma.

Lielas iespējas eksportējošajām nozarēm sniedz brīvās tirdzniecības līgumi, tādēļ ES līmenī ir jāturpina uzsāktās sarunas. Pirmais apjomīgais brīvās tirdzniecības līgums tika noslēgts ar Dienvidkoreju, un jau pirmajā gadā kopš tas stājās spēkā ES eksports pieauga par 37%, bet imports - tikai par 1%. Tiek lēsts, ka, ja veiksmīgi tiks pabeigtas visas šobrīd uzsāktās sarunas par brīvās tirdzniecības līgumiem, tas ES ekonomikas kopproduktu varētu palielināt par 2% jeb 250 miljardiem eiro. Savukārt katrs papildus miljards vidēji nodrošina 15 000 papildus darba vietu. Pozitīvi vērtējams līdz šim panāktais sarunās ar Kanādu. Līgums, kad tas tiks parakstīts un stāsies spēkā, ES radīs papildus ienākumus aptuveni 12 miljardu eiro apmērā. Ja drīzumā izdotos noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV, tas ES ekonomikai katru gadu sniegtu papildus 100 miljardus eiro.

Starptautiskā tirdzniecība tikai atspoguļo reālo ekonomiku. Labie eksporta rādītāji nedod pamatu gulēt uz lauriem. Tie sasniegti, atsevišķās valstīs veicot apjomīgas reformas. Spilgtākais piemērs tam ir Vācija, kas ir spējusi nostiprināt savas eksporta pozīcijas, pateicoties apjomīgām reformām darba tirgū, kurās vienlīdz aktīvi iesaistījās gan darba devēji, gan darba ņēmēji, lai samazinātu ražošanas izmaksas. Valstīm ir jāsabalansē budžeti, jāsamazina valsts parāda apjomi, jāsakārto banku sektors, kā arī jāveic strukturālas reformas, lai palielinātu ražīgumu un izaugsmes potenciālu. Darāmo darbu saraksts ir garš, jo problēmas ir samilzušas. Latvijā sūkstāmies, ka dzīvojam grūtos laikos, taču problēmas ir pat visbagātākajās ES dalībvalstīs.

Būtiska problēma ir Eiropas atkarība no gāzes un naftas importa, kas līdz 2035. gadam var pieaugt līdz pat 80%. Vairākas dalībvalstis ir teju pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes un tās noteiktajām cenām. Reālās enerģijas cenas ES no 2005. līdz 2012. gadam pieauga par 27%, kas ir vairāk nekā pārējās industriāli attīstītajās valstīs. Tas dramatiski ietekmē ES starptautisko konkurētspēju. Tādēļ ir ļoti būtiski līdz 2014. gadam pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, attīstīt savstarpējus savienojumus, lai jau līdz 2015. gadam izbeigtu dalībvalstu izolētību no Eiropas gāzes un elektrības tīkliem, kas ir jo īpaši svarīgi Latvijai. Eiropas Komisija lēš, ka funkcionējošs vienots enerģijas tirgus katru gadu ļautu ietaupīt 30 miljardus eiro gāzes rēķinos un 35 miljardus eiro elektrības rēķinos. Nevajag aizmirst par ārējo enerģijas tirgu diversifikāciju, ievērojot iespējas, ko sniedz sadarbība ar Azerbaidžānu, ASV, Centrālāzijas valstīm u.c.

Labās eksporta pozīcijas dod pamatu spēcīgam vēstījumam pārējai pasaulei: jā, ES ir virkne ekonomisku problēmu, kas jāpārvar, taču tā turpinās būt par vienu no galvenajiem pasaules ekonomikas stūrakmeņiem. Taču vienlaikus mums pašiem skaidri jāapzinās, ka, ja dalībvalstis strauji neveiks nepieciešamās reformas, ES eksporta pozīcijas var vājināties un mēs zaudēsim vienu no reālās ietekmes avotiem pasaules politikā un ekonomikā.