Armands Augustāns: Zolitūdes traģēdija izraisa represijas pret glābējiem Kurzemes reģionā (+VUGD komentārs)  (96)

Pēc klusuma brīža žurnāliste uzklausīja Jāņa Seņkāna viedokli par pārdzīvoto traģēdiju, atvadoties no trīs bojā gājušajiem kolēģiem un citiem līdzpilsoņiem. Jānorāda, ka Jānis Seņkāns ir Liepājas 2.daļas vada komandieris – leitnants.

Jānis Seņkāns teica, ka Liepājas ugunsdzēsēji bija gatavi doties palīgā Rīgas kolēģiem. Papildus J.Seņkāns teica, ka ja kaut kas tāds notiktu Liepājā, iespējams "mēs saviem spēkiem nebūtu tam gatavi", minot problēmas ar tehniku un cilvēku resursiem.

Šie J.Seņkāna izteicieni kļuva par pamatu dienesta disciplinārlietas ierosināšanai pret viņu. Netika ņemts vērā, ka tā bija sēru diena, ka tik tikko beidzās 3 minūšu klusuma piemiņas brīdis, ka darbinieki atradās emociju un asaru uzplūduma brīdī.

J.Seņkānam tika piemērots viens no smagākajiem soda mēriem – rājiens. Turklāt, KRB komandieris, pulkvežleitnants Andrejs Beļakovs, parakstot steigā rīkojumu Nr.22-12-1.1/188 par J.Seņkāna sodīšanu, pieļāva dienesta ētikas normu un tiesību aktu pārkāpšanu.

Kā norādīts rīkojumā, disciplinārlieta pret J.Seņkānu ierosināta 2013.gada 18.oktobrī ar Iestādes KRB 2013.gada 03.oktobra rīkojumu Nr.22-12-1.1/182. Tātad ar atpakaļejošu datumu. Tādējādi brigādes komandieri neinteresēja noskaidrot faktiskos un tiesiskos lietas apstākļus, bet steidzamā kārtā organizēja represijas gan pret pašu J.Seņkānu, gan pret citiem Iestādes KRB darbiniekiem, lai norādītu, ka prettiesiska rīcība tiks sodīta un lai iebiedētu darbiniekus. Netika pat ņemts vērā, ka J.Seņkāns amatā atrodas tikai pusgadu pēc VUGD beigšanas, ka praktiskā pieredze nav iegūta.

Izrunāties ar darbiniekiem, noskaidrot viņu emocionālo stāvokli Andrejs Beļakovs neuzskatīja par vajadzīgu.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) uzskata, ka KRB komandieris, pulkvežleitnants Andrejs Beļakovs nepamatoti organizēja represijas pret J. Seņkānu un citiem darbiniekiem, prettiesiski ierosināja disciplinārlietu ar atpakaļejošu datumu, kas ir acīmredzama rupja ētikas normu ignorēšana, kā arī Latvijas Republikas spēkā esošo normatīvo aktu neievērošana.

Nevar būt ciešama un nedrīkst turpināties prakse, kad par dažāda veida darbinieku izteikumiem tos pakļauj represijām, iebiedēšanai, vajāšanai un sodīšanai. Pirms neilga laika represijas tika veiktas pret Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieku Mārtiņu Šicu, ierosinot dienesta izmeklēšanu, neņemot vērā un ignorējot sabiedrības intereses. Nepamatota darbinieku vajāšana un iebiedēšana pierāda valsts nespēju sakārtot infrastruktūru, normatīvus aktus, ekonomikas izaugsmi, aizvietojot savas aktivitātes ar represīvām metodēm.

LIDA uzskata, ka KRB komandieris Andrejs Beļakovs ar savu neprofesionālu, neētisku, prettiesisku rīcību, nespējot veikt savus amata aprakstā dienesta pienākumus, nodarīja milzīgu kaitējumu VUGD un Iekšlietu ministrijai (IeM), graujot sabiedrības acīs VUGD un IeM reputāciju. A.Beļakova uzvedība, kā pieredzējušajam darbiniekam, kas ieņem augstu amatu, nedrīkst palikt nesodāma.

A.Beļakovs nav guvis no Zolitūdes traģēdijas mācību un nav izdarījis secinājumus, ka viens no traģēdijas iemesliem bija noklusēta un slēpta no sabiedrības informācija par iespējamajiem apdraudējumiem veikala darbiniekiem un apmeklētājiem, slēpta cita veida informācija. "Maxima" darbinieki tika iebiedēti ar soda sankcijām no darba devēja puses, ja darbinieki uzdrošinās iestāties arodbiedrībās, uzdrošinās paust viedokli presei. Taču no visa tā A.Beļakovs nav spējis gūt mācību, izdarīt secinājumus un novērst savā darbībā bailes no atklātuma un viedokļu uzklausīšanas, arī tad, ka tos izsaka darbinieki masu saziņas līdzekļos.

A.Beļakovs, parakstot rīkojumu par darbinieka sodīšanu, izrādīja klaju necieņu pret pašu J.Seņkānu, pret citiem darbiniekiem, pret sabiedrību, jo paraksta dokumentus, tos nelasot vai veicot acīmredzamas prettiesiskas darbības ar atpakaļejošu datumu.

Sabiedrība vairs nevar uzticēties amatpersonai, kas pieņem lēmumus, nelasot to saturu, kas ir vienaldzīga pret saviem dienesta pienākumiem. Tādējādi nav garantijas, ka arī citos gadījumos A.Beļakovs nav uzlicis savu parakstu uz dokumentiem, kur tas nebija pieļaujams vai ar atpakaļejošu datumu.

Tas rada bažas par turpmāko drošību Kurzemes reģionā, par KRB spējām veikt uzdotos pienākumus.

Kaitējums, kas praktiski nav nodarīts ar J.Senkāna izteicieniem Kurzemes TV, nav salīdzināms ar kaitējuma smagumu, ko nodarījis sabiedrības interesēm ar savām prettiesiskām, neētiskām darbībām KRB komandieris Andrejs Beļakovs, graujot visas iekšlietu sistēmas prestižu. LIDA uzskata, ka ir pamats dienesta izmeklēšanas ierosināšanai par Andrejs Beļakova prettiesisku un neētisku darbību, kā arī iespējams viņa darbībā var būt saskatāmi Krimināllikuma pārkāpuma pazīmes.

Iekšlietu ministrijai un ministram R.Kozlovskim jāpārskata rīkojumus, noteikumus, kas aizliedz darbiniekiem kontaktēties ar presi un paust savus uzskatus, ja to neierobežo Kriminālprocess vai kāds cits likums. Šāda negatīva prakse bremzē demokrātijas attīstību valstī, noved pie tā, ka problēmas netiek savlaicīgi atpazītas un novērstas, veicina negodīgu amatpersonu noziedzīgu rīcību. To pierādīja Zolitūdes traģēdija.

Arī VUGD ir sagatavojis plašāku situācijas izklāstu un skaidrojumu.
2013.gada 11.decembrī VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 2.daļas vada komandierim leitnantam Jānim Seņkānam par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu tika piemērots disciplinārsods – rājiens, jo šī gada 25.novembrī J.Seņkāns Kurzemes televīzijai sniedza interviju, iepriekš to nesaskaņojot ar struktūrvienības vadītāju.

VUGD norāda, ka disciplinārlieta tika ierosināta un disciplinārsods J.Seņkānam tika piemērots nevis par šo izteikumu saturu, bet gan par to, ka, sniedzot interviju plašsaziņas līdzekļiem, J.Seņkāns ir pārkāpis VUGD iekšējā normatīvā akta prasības. VUGD 2008.gada 13.maija noteikumu Nr. 10 "Par kārtību, kādā notiek informācijas aprite un sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā" 5.punkts nosaka, ka "informāciju par iestādes kompetencē esošiem jautājumiem plašsaziņas līdzekļiem sniedz iestādes priekšnieks, iestādes priekšnieka vietnieki, struktūrvienību vadītāji, Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas amatpersonas, struktūrvienību atbildīgās amatpersonas".

Šie noteikumi neaizliedz citām VUGD amatpersonām sniegt informāciju plašsaziņas līdzekļiem, bet informācijas sniegšana vispirms ir jāsaskaņo ar struktūrvienības vadītāju. Šajā situācijā vada komandieris J.Seņkāns nav uzskatāms par struktūrvienības vadītāju un līdz ar to, pirms sniegt informāciju televīzijai, viņam sava rīcība bija jāsaskaņo ar struktūrvienības vadītāju – daļas komandieri, kas netika izdarīts.

Līdzās tam, Arodbiedrība arī norādīja, ka J.Seņkānam ir piemērots smagākais no disciplinārsodiem, kas nav atbilstošs izdarītajam pārkāpumam. VUGD norāda, ka rājiens ir viens no iespējamajiem disciplinārsodiem, bet atbilstoši izdarītajiem pārkāpumiem var tikt piemēroti arī smagāki disciplinārsodi, piemēram, atalgojuma samazinājums uz noteiktu laiku, pazemināšana amatā un atvaļināšana no dienesta.

Arodbiedrība arī savos izteikumos pārmet, ka disciplinārlieta pret J.Seņkānu ierosināta ar atpakaļ ejošu datumu. VUGD atzīst, ka, gatavojot disciplinārlietas materiālus, tika pieļauta tehniska kļūda un ierakstīts nepareizs disciplinārlietas ierosināšanas datums. Disciplinārlieta pret J.Seņkānu tika ierosināta 3.decembrī nevis 18.oktobrī. Šobrīd tehniskā kļūda ir izlabota, veicot atbilstošus grozījumus rīkojumā.

Intervijas laikā J.Seņkāns norādīja, ka "ja kaut kas tāds (Zolitūdes traģēdija) notiktu Liepājā, iespējams "mēs saviem spēkiem nebūtu tam gatavi", minot problēmas ar tehniku un cilvēku resursiem. VUGD informē, ka Liepājā atrodas divas VUGD daļas un divi posteņi, kuros ir izvietota dažāda veida ugunsgrēku un glābšanas darbu likvidēšanai nepieciešamā tehnika un vienlaicīgi dežūrā atrodas vidēji 33 ugunsdzēsēji glābēji. Nepieciešamības gadījumā uz notikuma vietu, atbilstoši tehnikas izsūtīšanas sarakstam, papildus tiktu nosūtīta arī tehnika un cilvēkresursi no citām VUGD daļām un posteņiem. Līdzās tam Ventspilī un Saldū tiek uzglabāti papildu resursi – aprīkojums un ierīces, kas paredzētas plaša mēroga katastrofu likvidēšanai un VUGD rīcībā esošo resursu papildināšanai.

VUGD Liepājas ugunsdzēsēju glābēju gatavību šāda veida glābšanas darbiem tika pārbaudīta jau pagājušā gada decembrī, kad zem smagās sniega segas sagruva veikala jumts 800m2 platībā un nakts garumā tika veikti plaši glābšanas darbi. Līdz ar to J.Seņkāna izteikumi ir maldinoši un neatspoguļo patieso situāciju Liepājas pilsētā ar VUGD tehnisko un cilvēkresursu nodrošinājumu.

Disciplinārlietu ierosināšana un disciplinārsodu piemērošana iekšlietu sistēmas dienestos ir ierasta prakse, kā tiek izvērtēti amatpersonu veiktie normatīvo aktu pārkāpumi un atbilstoši nodarījumam piemēroti sodi. 2012.gadā kopumā VUGD amatpersonām un darbiniekiem tika piemēroti 66 disciplinārsodi, no tiem 24 piezīmes, 23 rājieni, astoņas reizes samazināts mēneša amatalgas apmērs, vienu reizi amatpersona pazemināta amatā, bet 10 amatpersonas atvaļinātas no dienesta.

Disciplinārpārkāpumi 52 gadījumos bija saistīti ar nepienācīgu dienesta pienākumu pildīšanu vai nepamatotu dienesta kavējumu, 15 gadījumos par dienesta informācijas nesēja nozaudēšanu, četros gadījumos par profesionālās ētikas principu un uzvedības noteikumu neievērošanu un divos gadījumos pārkāpumi bija nesaistīti ar dienesta pienākumu pildīšanu, uzsver VUGD.