Aivars Ozoliņš, 'Ir': Straujumas valdības elektriskais cinisms  (305)

Janvāra sākumā premjerministres amatam Vienotības izvirzītā Laimdota Straujuma prognozēja "priekšvēlēšanu laika lielo populismu" un solīja: "Ja būs tādi jautājumi, par kuriem nevarēsim vienoties, pārliksim tos uz pēcvēlēšanu laiku."

Kā vienu no šādiem atliekamajiem jautājumiem viņa nosauca Satversmes preambulu, nevis sen izlemto elektroenerģijas tirgus liberalizāciju un iepriekšējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna sākto maksātnespējas sistēmas sakārtošanu.

Ir pagājis tikai mēnesis, un valdība vēlas pārlikt uz pēcvēlēšanu laiku uzreiz divus iepriekšējās valdības sāktus svarīgus darbus - par elektroenerģijas tirgu un par maksātnespējas administrēšanas reformu -, kurus solīja izdarīt, toties sāks daiļrunāšanas sacensību par ievadu Satversmei, no kuras bija gribējusi izvairīties.

Populisma programmas trešdiena

Trešdien vispirms premjerministre Straujuma LNT rīta raidījumā "900 sekundes" apstulbināja gan elektrības tirgus spēlētājus, gan citus par šā tirgus liberalizācijas līdzšinējo gaitu puslīdz informētos, ka lūgusi atbildīgo Ekonomikas ministriju un arī Reformu partiju (kuras pārziņā ministrija palikusi arī jaunajā valdībā) skaidrot, kāpēc šī liberalizācija paredzēta "tieši 1.aprīlī", nevis vēlāk. Šādu skaidrojumu gribot "vismaz trīs frakcijas" (uzziņai, ja kāds nezina - valdībā to ir četras), kuras nu vēloties zināt, "vai nav citi ceļi un vai šis ir tas laiks, kad tas bija jādara," Straujuma pavēstīja.

Turoties pie premjerministres izteikšanās veida, varētu paskaidrot, ka "vismaz trīs" no šīm četrām frakcijām - Vienotības, Reformu partijas un VL-TB/LNNK - veidoja arī iepriekšējo, Valda Dombrovska valdību, kura pērnvasar nolēma līdz šā gada 1.aprīlim atlikt šā tirgus liberalizāciju, kuru pirms tam tādā pašā sastāvā bija 2012.gada rudenī nolēmusi liberalizēt jau līdz pagājušā gada 1.septembrim.

Ikreiz, kad par to tika lemts, apspriesti gan "citi ceļi", gan tas, ka lēmuma atlikšana elektrību nedarīs lētāku, drīzāk otrādi. Un nevienam nebija noslēpums, ka laiks, līdz kuram tas jāizdara - 2015.gada 1.janvāris, - ir Latvijas akceptēts un mūsu valstij saistošs Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanās nolikts termiņš.

Tagad šī liberalizācija un ar to it kā saistītais elektrības cenu pieaugums piepeši satraucot ne tikai klātpienācējus valdībā "zaļos zemniekus", bet arī valdības veterānus no Nacionālās apvienības, un arī Vienotības deputātiem esot radušies "daudzi jautājumi", it kā nebūtu bijis teju divu gadu, lai atrastu atbildes. Partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa presei paziņoja, ka deputātiem, savulaik balsojot par tirgus liberalizāciju, izrādās, "nebija izpratnes", kā tas skars elektrības patērētājus. Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Demiters bilda, ka viņa partija par to vēl neesot spriedusi, taču satraukums par gaidāmo cenu kāpumu esot jebkuram Latvijas pilsonim.

Kamēr sabiedrība mulsa, elektrizējās un polarizējās par negaidīto pavērsienu, Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis ap pusdienlaiku mūs apstulbināja ar vēl vienu radikālu politikas iniciatīvu - Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē piedāvāja neiekļaut Maksātnespējas likumā iepriekšējās valdības laikā Tieslietu ministrijas sagatavotos likuma labojumus maksātnespējas administrēšanas sistēmas sakārtošanai. Zaķis uzskata, ka tik būtiskas izmaiņas pašlaik nevajadzētu, jo rezultātā arī citi šā likuma grozījumi netikšot pieņemti šīs Saeimas laikā.

Jāatgādina, ka pērn novembrī Zaķa pārstāvētā Vienotība uzstāja uz Nacionālās apvienības atsauktā Bordāna palikšanu tieslietu ministra amatā tieši tāpēc, ka ministram esot jāpabeidz pieteiktās reformas maksātnespējas administratoru darbības regulējuma jomā. Iepriekšējā valdība jau pēc premjerministra Valda Dombrovska atkāpšanās decembrī nolēma atbalstīt Bordāna piedāvātos risinājumus maksātnespējas administratoru darbības kontroles uzlabošanai. Lai šāds pilnveidotais regulējums varētu stāties spēkā jau 2015.gadā, valdība nolēma pasteidzināt tā virzību Saeimā un iesniegt likuma trešajam, galīgajam lasījumam. Vēl tikai pirms divām nedēļām, stāstīdama par savas valdības deklarācijā iekļautajiem uzdevumiem, Straujuma apgalvoja, ka plānojot pilnveidot maksātnespējas tiesisko regulējumu. Nu acīmredzot vairs ne.

Bet pret vakaru Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne, ko Zaļo un zemnieku frakcija bija uzaicinājusi parunāt par Satversmes preambulas jauno redakciju, gandarīti paziņoja, ka arī šī frakcija, kura vienīgā no koalīcijas līdz šim nebija paudusi atbalstu preambulas pieņemšanai, to tagad atbalstot. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apstiprināja - jā, atbalstot, turklāt uzskatot, ka preambula jāpieņem līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām.

Čepānes komentāri pēc tikšanās gan liek šaubīties, vai tik gludi būs, un drīzāk ļauj gaidīt varenu konstitucionālas retorikas uguņošanu līdz pat vēlēšanām. "Deputāti ir lieli mākslinieki, un katram ir savs priekšlikums," viņa atzina un prognozēja, ka partijām būšot grūti vienoties par preambulas galīgo redakciju.

Tukšuma kulšana

Šķiet, ka šīs valdības darba stilu varēs raksturot kā intensīvu un cinisku populismu. Kā parāda trešdienas kūleņi, lēmumus acīmredzot noteiks pirmām kārtām priekšvēlēšanu apsvērumi.

Tāpat kā elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanas iemesls pērn nepārprotami bija gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, tagad jau otru šā lēmuma atlikšanu noteic rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Tāpat kā Bordāna stāšanās ierobežot maksātnespējas administratoru patvaļu bija saļodzījusi iepriekšējās valdības koalīciju, rūpes par Nacionālās apvienības bonzu labsajūtu pašreizējā koalīcijā liek no šīm reformām atteikties.

Var pat nojaust vientiesīgu, tomēr pārdomātu "polittehnoloģiju". Sak, varbūt vēlētāju prieks par elektrības cenu nemainīšanos līdz vēlēšanām, kas skars itin visus (ja arī pēc vēlēšanām, kā daži prognozē, visus tāpat skaršot šo cenu vēl krasāks lēciens, nekā būtu šogad aprīlī), līdzsvaros vilšanos par atteikšanos no populārā bijušā tieslietu ministra sāktajām reformām, kuras nevēlas tikai daži, toties koalīcijai vajadzīgi ļaudis. Bet sabiedrības diskusiju telpu aizpildīsim ar potenciāli bezgalīgu vārīšanos par Satversmes preambulu - "tradicionālām ģimenēm", "kristīgo mantojumu" "latvisku dzīvesziņu" un dies' vien zina, kādiem vēl Saeimas "lielo mākslinieku" ekspromtiem.

Valdības koalīcijas partijas izvēlējušās satraukties līdzi vēlētājiem, nevis strādāt, lai kliedētu viņu satraukumu. Tā vietā, lai precīzi izskaidrotu, kā trūcīgākajām mājsaimniecībām paredzēts kompensēt maksas par elektroenerģiju kāpumu par apmēram 5 eiro mēnesī, graus uzticēšanos valsts politikai un jau otrreiz satricinās elektroenerģijas tirgu, kura dalībnieki jau otrreiz bija sagatavojušies tā pilnīgai atvēršanai.

Turklāt elektrības rēķini pieaugs tā kā tā, jo ne jau tirgus liberalizācija arī privātiem patērētājiem liks elektrības piegādātājiem tos palielināt. Bet nākamgad tirgus būs jāatver pilnībā tik un tā, un ar lēmumu to atlikt uz pēcvēlēšanu laiku politiķi vienkārši izkārto sev iespēju aizstāt darbus ar runām.

Līdzās ardievām valdības politikas saprātīgai prognozējamībai Vienotība pošas atvadīties arī no "tiesiskuma", kas esot bijis iepriekšējās koalīcijas pamatā. Kādēļ bija jāmaina valdība? Tak jau tādēļ, lai tajā papildus iekšējās opozīcijas VL-TB/LNNK it kā koalīcijas stabilitātes labad var ienākt un šo opozīciju nostiprināt arī "premjerministra kandidāta" Lemberga "zaļie zemnieki". Kompromisi arī ar viņiem nu esot vajadzīgi, lai pašreizējās "pagaidu valdības" koalīcija varētu turpināties arī pēc vēlēšanām.

Jāšaubās, vai daudziem tas šķitīs pārliecinošs attaisnojums sabiedrības prasīto darbu nedarīšanai. Turklāt, kā labi atceramies, šo cinisko manevru iegansts bija cilvēku bojāeja Zolitūdes katastrofā.