Diemžēl redzam, ka arī šodien, 21.gadsimtā viens no kritērijiem profesijas izvēlē ir dzimums un arī sabiedrība uzskata, ka ir profesijas, kas piemērotas tikai sievietēm vai vīriešiem.
Izglītība ir viena no tām jomām, kurā Latvijā tiek nodrošinātas līdzvērtīgas iespējas abu dzimumu pārstāvjiem, bet realitātē redzam, ka studiju programmu izvēlē dominē izteiktas "puišu un meiteņu programmas", kuru beidzēji veido profesionālo karjeru "sieviešu un vīriešu nozarēs". Piemēram, brīdī, kad ārste vai ārsts ir izglābis tuvinieka dzīvību, nevērtējam speciālistu pēc dzimuma, bet no sirds esam pateicīgi par profesionālismu. Tomēr, ja meita vecākiem paziņo, ka vēlas kļūt par ķirurģi, liela daļa vecāku norāda, ka tā nav sievietēm piemērota profesija un iesaka izvēlēties ko sievišķīgāku, vieglāku un savienojamu ar ģimenes dzīvi, bērnu audzināšanu.
Profesionāļus joprojām vērtējam pēc dzimuma
Mūsu sabiedrībā pastāv spēcīgi iesakņojies viedoklis par sievietēm vai vīriešiem piemērotākajām profesijām un vēlamajiem karjeras virzieniem. To apliecina arī pētījumu kompānijas "GFK" 2013. gadā veiktā sabiedrībās interneta aptauja "Sabiedrības priekšstati par sieviešu un vīriešu lomām - dzimumu līdztiesību" (1.).
73% no aptaujas respondentiem uzskata, ka sievietēm vispiemērotākā profesija ir bērnu audzinātāja, 63% uzskata, ka tā ir sekretāres profesija, bet 62% - mājsaimniece. 78% respondentu par vīriešiem par vispiemērotāko profesiju norādījuši celtnieku, 72% - militārpersonu un 65% - autobusa šoferi.
Savukārt par nepiemērotām profesijām, kas saņēmušas mazāko atbalstu var uzskatīt gan ārstes profesiju (par sievietēm piemērotu atzīst vien 4% aptaujāto), gan juristes, IT speciālistes un politiķes profesija - tās par piemērotām atzīst tikai 1% aptaujāto. Tāpat arī aptaujātie par vīriešiem nepiemērotām profesijām uzskata skolotāja (3%), sekretāra (1%) un bērnudārza audzinātāja profesijas (0%).
Speciālisti šādus uzskatus skaidro ar paaudzēs pieņemto viedokli par sieviešu un vīriešu dzimumu lomām, pienākumiem ģimenē, kur tradicionāli vīrietis ir bijis galvenais ģimenes apgādnieks, bet sievietes ziņā ir rūpes par bērniem, mājsaimniecību un citiem ģimenes locekļiem, profesionālo darbību pakārtojot ģimenei. Tādēļ augstākās izglītības iegūšana bieži nav vīrieša prioritāte - Latvijā pastāv būtiska atšķirība starp abu dzimumu pārstāvjiem, ja salīdzinām to izglītības līmeni - piemēram, 2013./2014. mācību gadā 69% sieviešu un tikai ap 30% vīriešu ir ieguvuši augstāko izglītību augstskolās vai koledžās.
Studenti vadās pēc stereotipiem profesijas izvēlē
Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā statistika (2.) rāda, ka, piemēram, pagājušajā mācību gadā ar izglītību saistītās studiju programmās kvalifikāciju ieguvuši 1578 studenti, no tiem lielākā daļa ir sievietes - 1455. Savukārt inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā no 13786 studentiem 2937 bijušas sievietes. Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības studējušas 66% meiteņu, bet dabas zinātnes, matemātikas un IT studentu vidū tikai 30% ir meiteņu.
Kā zināms, profesijas izvēli ietekmē dažādi nozīmīgi un savstarpēji saistīti faktori - gan ģimenes viedoklis, gan prasmes un talanti, gan arī pamatskolā un vidusskolā apgūtais saturs. Tomēr vēl joprojām būtisks faktors, kas ietekmē lēmuma pieņemšanu, ir dzimums. Šajā gadījumā - dzimums kā sociāla konstrukcija, balstīta tradīcijās, kultūrā, audzināšanā, pieredzē. Studenti vadās pēc uzskatiem par to, kā sievietēm vai vīriešiem būtu jārīkojas, kādas ir katram dzimumam paredzētās lomas, pienākumi, normas, kas jāievēro, lai iekļautos apkārtējā sabiedrībā un saņemtu tās atbalstu un atzinību.
Profesionālismam nav dzimuma
Vīrietis - skolotājs, bērnudārza audzinātājs, florists, zobu higiēnists - tiešām ir reta parādība mūsdienu Latvijas darba tirgū. Tāpat kā sieviete - programmētāja, būvinženiere vai, piemēram, ātrās palīdzības mašīnas vadītāja.
Situācija ir paradoksāla un absolūti neatbilst situācijai darba tirgū un darba devēju pieprasījumam. Piemēram, zinām, ka šobrīd pieprasīti ir IT speciālisti, bet statistika rāda, ka IT studentu vidū ir tikai 30% meiteņu.
Ir jāsaprot, ka izglītībai un profesionālismam nav dzimuma. Jo ātrāk mūsu sabiedrība tiks pāri aizspriedumiem un aizmirsīs par stereotipiem, jo stabilāka un ilgtspējīgāka būs ekonomika, līdz ar to arī augstāks labklājības līmenis.
Tādēļ aicinu gan vecākus, gan pedagogus vērtēt skolēnus pēc to zināšanām un spējām, iedrošinot un atbalstot, tādā veidā ļaujot izpausties topošo profesionāļu talantam. Retais jaunietis vai jauniete bez atbalsta var pieņemt drosmīgu lēmumu un izvēlēties savu sapņu profesiju, ja arī tā šķietami neatbilst tradicionālajām dzimumu lomām.
Sabiedrības integrācijas fonds Eiropas Savienības "PROGRESS" programmas ietvaros ir uzsācis informatīvu kampaņu #Līdzvērtīgas iespējas ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru ekonomisko lēmumu pieņemšanā Latvijā. Viens no dzimumu līdztiesības pamatprincipiem ir profesijas izvēle pēc aicinājuma, nevadoties pēc stereotipiem par sievietēm vai vīriešiem piemērotāko profesiju un ar to saistīto karjeras virzienu.
Viedoklī izmantotie informatīvie avoti:
1. Kompānijas "GFK" 2013. gadā veiktā sabiedrībās interneta aptauja "Sabiedrības priekšstati par sieviešu un vīriešu lomām - dzimumu līdztiesību": http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/dokumenti_un_tiesibu_akti/gfkpetatsk23102013.pdf
2. Izglītības un zinātnes ministrijas apkopojums par studentu skaitu izglītības tematiskajās grupās valsts un juridisko personu dibinātajās augstskolās 2013./2014. akadēmiskajā mācību gadā: http://izm.izm.gov.lv/registri-statistika/statistika-augstaka/2013.html.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
