Lai gan patlaban, 2014. gada rudenī, šādas prognozes šķiet loģiskas un pašsaprotamas, vēlos tomēr iebilst, ka ilgākā laikā ir iespējami arī visdažādākie un visnegaidītākie pavērsieni šo un citu politisko personāžu likteņos.
Teiksiet - nekas tāds nav iespējams? Bet kurš 1998. gadā teica, ka Vilis Krištopans pēc skandāla ar it kā atrašanos amatos, ko likums neatļāva (precīzāk - dokumentu nesakārtošanu), ne tikai iekļūs 7. Saeimā, bet būs saraksta "lokomotīve" un arī nākamais premjers? Un kurš varēja paredzēt, ka Ainars Šlesers, kura ietekme 7. Saeimā, kā ļaunas mēles melsa, beigās aprobežojās ar paša un deputātes Stalidzānes balsi, nākamajā parlamentā iesoļos kā jaunais, gaišais spēks, līdzi ievedot virkni jaunu un nepieredzējušu censoņu? Protams, protams, pārsteigumi nevar turpināties mūžīgi, taču neviens arī iepriekš nezina, cik reizes tomēr var.
Protams, dažiem izredzes jelkad atgriezties ir gaužām niecīgas, jo viņi jau kļuvuši par simboliem kaut kam nepatīkamam un nosodāmam. Piemēram, Dzintaram Zaķim, kurš nu jau ir politiskās korupcijas simbols, vai jaunajam cilvēkam Jānim Junkuram, kurš Saeimas vietā izvēlējās "prestižu" darbu mistiskā Honkongas uzņēmumā, tā apliecinādams, ka vēlētāji viņam nav nekas.
Taču dažādas polittehnoloģiskas manipulācijas - kaut vai partiju apvienošanās un jaunu dibināšana īsi pirms vēlēšanām, laicīga pievienošanās citiem politiskajiem spēkiem, kuru vēlētājiem politiķis nešķiet norakstāms, vai vienkārši laiks ārpus aktīvās politikas, kas ļauj aizmirst dažu labu skandālu un no citas puses paraudzīties uz paveikto,- veterāniem, kuru nodarījumi vēl nav folklorizējušies, dod otro, trešo utt. iespēju.
Alfrēds Rubiks atgriezās politikā pēc pasēdēšanas cietumā, Ivars Godmanis un Romualds Ražuks - pēc Tautas frontes smaga zaudējuma vēlēšanās. Un kurš tad prognozēja, ka šajā Saeimā iekļūs padomju amatu apvienošanas rekordists Dainis Liepiņš?
Solvita Āboltiņa Saeimā iekļuva tikai pēc manipulācijām, kas neatstāja labu iespaidu? Jā, protams. Nākamreiz vēlētāji to var atcerēties? Jā, var. Taču parlaments strādās veselus četrus gadus, vecie grēki bieži vien tiek piemirsti, tos aizēno jauni, spilgti notikumi, un arī Āboltiņai vēl ir cerības, ja vien viņa beigs uzvesties kā franču Burbonu dinastijas princese.
Burbonus revolūcijas rezultātā padzina, bet pēc Napoleona sagrāves atjaunoja tronī, tikai viņi diemžēl "neko nebija aizmirsuši un neko nebija mācījušies", kā rezultātā varu zaudēja vēlreiz un uz visiem laikiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
