Inga Upmace: Kā palīdzēt sievietēm izrauties no apburtā loka  (41)

Lielākā daļa sieviešu, kas sniedz prostitūcijas pakalpojumus, lieto kādu no apreibinošajām vielām vai alkoholu, daudzām no viņām ir bērni. Sievietes ir saskārušās ar virkni sociālo un veselības problēmu, ieslodzījumu, bieži vien ikdienā piedzīvo emocionālu, fizisku un seksuālu vardarbību.

Pētījuma ietvaros mēģinājām izzināt, kā palīdzēt šīm sievietēm atbrīvoties no atkarībām, gādāt par savu veselību, kā arī saprast, ar kādiem šķēršļiem viņām nākas saskarties, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumu.

Protams, ir vieglāk nelikties zinis par šo sabiedrības grupu, taču vienaldzībai mēdz būt bumeranga efekts - agri vai vēlu šo sieviešu problēmas kļūst par visas sabiedrības sāpi. Jo īpaši tagad, kad HIV ir uzņēmusi apgriezienus Latvijā - ar to inficējas vairāk un vairāk jaunas sievietes.

Pētījumā tika iekļauts neliels skaits sieviešu, kuras tika intervētas vai nu individuāli, vai nelielās fokusa grupās, un gūtās atziņas un var uzskatīt par ātras novērtēšanas rezultātu. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par sievietēm, pētnieki veica arī novērojumus pakalpojumu sniegšanas vietās un intervēja ekspertus un pakalpojumus sniedzošos speciālistus.

Puse turpina lietot narkotikas arī grūtniecības laikā

Atlasot narkotikas lietojošo sieviešu grupu, izvēlējāmies tās, kurām ir bērni, jaunāki par 5 gadiem, vai tās, kuras pētījuma brīdī bija grūtnieces. Vairākums sieviešu narkotiku lietošanu bija uzsākušas pirms 18 gadu vecuma. Iemesli līdzīgi - problēmas ģimenē vai vēlme izklaidēties. Narkotiku lietotājas galvenokārt dzīvo vienas, bez dzīvesbiedra. Pat ja partneri ir, tie visbiežāk lieto atkarības vielas. Sievietes labprāt izmanto kaitējuma mazināšanas (šļirču apmaiņas, metadona programmas) pakalpojumus. 

Mēs secinājām, ka tās sievietes, kas izmanto metadona programmu, ar lielāku atbildības sajūtu izturas pret savu veselību, spēj organizēt savu dzīvi un aprūpēt bērnus. Diemžēl grūtniecības laikā narkotiku lietošanu turpina aptuveni puse sieviešu. Toties tās, kas ir inficētas ar HIV, grūtniecības laikā ir lietojušas profilaktisko terapiju, lai aizsargātu bērnu no inficēšanās. Ārpus grūtniecības gan infektologa, gan ginekologa apmeklējumi ir neregulāri, tikai sūdzību gadījumā. 

Naudas līdzekļu trūkums, nespēja ievērot medikamentu lietošanas shēmas un mīti par kontracepcijas izmantošanu ir iemesli tās neregulārai un retai lietošanai, līdz ar to abortu pieredze ir pusei sieviešu. Diezgan bieži sievietes izvēlas nepārtraukt grūtniecību nokavēta termiņa vai naudas trūkuma dēļ.

Trūkst ilgtermiņa rehabilitācijas iespēju

Daudz problēmu iezīmējās veselības aprūpes pakalpojumu jomā - tiek minēta negatīva profesionāļu attieksme un aizņemtība, kā arī pieredzes trūkums darbā ar šādām sievietēm. Nav pieejama ilgtermiņa rehabilitācijai, lai atbrīvotos no atkarības, jo iestādē nav atļauta mātes atrašanās kopā ar bērnu. Mums zināma tikai viena rehabilitācijas iestāde, kas šādu pakalpojumu piedāvā.

Pētot prostitūcijā iesaistīto sieviešu vajadzības, daudzi secinājumi kopumā sakrīt ar narkotiku lietotājām. Lai gan sutenerisms nav plaši izplatīta parādība, tomēr par suteneriem var tikt uzskatīti taksometru šoferi, sieviešu dzīvesdraugi un reizēm pat sieviešu mātes.

Svarīgs ir daudzpusīgs atbalsts

Pētījumā esam secinājuši, ka narkotiku lietošanas atmešanu veicinošie faktori sievietēm ir veiksmīgas partnerattiecības, bērni, dzīves mērķa izvirzīšana un darbs. Svarīga ir arī esošo veselības un sociālo pakalpojumu atvieglota saņemšana, kā arī atkarīgām sievietēm speciāli paredzētu veselības veicināšanas, profilakses un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. 

Gan sievietes, gan aptaujātie eksperti atzinuši, ka sievietēm ir nepieciešama pietuvināta, vienlaikus vairāku veselības pakalpojumu saņemšanas iespēja, draudzīgu profesionāļu tīklojuma attīstīšana, bezmaksas ilgstošas kontracepcijas un abortu veikšanas nodrošināšana, bērnu pieskatīšanas iespēja, asistentu kustības un mājaprūpes attīstīšana.

Savukārt, seksa pakalpojumus sniedzošo sieviešu problēmu risināšanā varētu palīdzēt sabiedriskās domas maiņa, sociālo dienestu darbības aktivizēšana,,,izejot ielās", droša patvēruma mājokļu un mentoru (asistentu) kustības attīstīšana dzīves prasmju attīstīšanai, ģimenes ārstu otro medmāsu iesaistīšana profilakses darbā ar riska grupām, mazinot līdzmaksājumus par veselības pārbaudēm, bezmaksas prezervatīvu, ilgstošas kontracepcijas un abortu veikšanas nodrošināšana.