Kolektīvais ieguldījums jeb pūļa finansējums, pirmkārt, balstās uz tehnoloģiju attīstību - cilvēku spēju viegli sazināties un organizēties kopīgai rīcībai. Otrkārt, notiek arī domāšanas maiņa - uzsākot biznesu vai veidojot sabiedrībai nozīmīgu pasākumu, nav obligāti jāskrien uz banku vai kādu ministriju. Publicējot savu ideju tādās vietnēs kā Kickstarter, Indiegogo vai Latvijas gadījumā - Projektu Banka, var aicināt līdzcilvēkus un idejas fanus tajā ieguldīt un tādējādi savākt nepieciešamo finansējumu.
Turklāt ieguldītājiem pēc tam ir iespēja saņemt projekta rezultātu - vai tā būtu grāmata, mūzikas albums, pasākuma biļete, tējkanna vai kas cits.
Šī gada aprīlī uzsākot Projektu Bankas darbību, bieži dzirdējām komentārus, ka Latvijā jau cilvēki nemāk sadarboties, neesam vēl tāda labklājības valsts un ka arī naudas taču nevienam nav. Nesen notikušā diskusijā par kolektīvo ieguldījumu no ekspertiem izskanēja pavisam cits viedoklis. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norādīja, ka te vispār nav jautājums - latvietis, amerikānis vai dānis, jo cilvēkiem pēc dabas patīk palīdzēt un dalīties, ko lieliski pierāda arī spēja "samesties" kritiskās situācijās. Drīzāk problēma varētu būt uzticēšanās, kur atrisinājums ir internets un tehnoloģijas, bez starpniekiem savedot kopā līdzekļu devēju un saņēmēju.
Savukārt, Ģirts Rungainis stāstīja, ka pieņēmums par naudas neesamību ir mīts. Spriežot pēc Latvijas banku datiem, rezidentu uzkrājumu apjoms pašlaik ir ap 10 miljardiem eiro, puse no kuriem pieder privātpersonām. Tātad drīzāk jautājums ir nevis par naudas neesamību, bet gan par ideju autoru spēju uzrunāt un pārliecināt potenciālos atbalstītājus, kā arī pēc tam kvalitatīvi idejas īstenot un attaisnot ieguldīto uzticību.
Skaidrs, ka lokālām kolektīvā ieguldījuma platformām nav jācenšas konkurēt ar pasaules gigantiem, taču tām ir sava loma - vietēja mēroga projektu īstenošana. Te ir iespēja uzrunāt savas valsts, rajona, pilsētas cilvēkus par tādām idejām, kas viņiem ir saprotamas un patiešām nozīmīgas. Tā, uzrunājot "savējos", Igaunijas platforma ir kļuvusi par lielāko mūzikas ierakstu izdevēju savā valstī, veiksmīgi vāc līdzekļus dažādiem vietēja mēroga pasākumiem, grāmatām, kā arī vietējo autoru izgudrotiem inovatīviem produktiem.
Vietne Igaunijā ir kļuvusi par vēl vienu patriotisma izpausmi - tāpat kā cilvēki cenšas pirkt vietējās preces, viņi vēlas arī atbalstīt vietējās radošās idejas un notikumus.
Pēc būtības sabiedrības finansējums pie mums nav nekas jauns - par tautas saziedotajiem līdzekļiem savulaik uzcelts arī Brīvības piemineklis. Kolektīvā ieguldījuma vadmotīvs ir ieguldījums (jeb samešanās) kopīgam, sabiedrībai nozīmīgam mērķim. Tā ir arī galvenā atšķirība starp ziedošanu labdarībai un kolektīvo ieguldījumu: ja ziedojot parasti atbildam uz pagātnē notikušu nelaimi, tad kolektīvais ieguldījums ir vērsts uz nākotni - ar mērķi radīt ko jaunu.
Mūsu valstī netrūkst cilvēku, kuri pieraduši vainot valsti, pašvaldības vai fondus par to, ka kāds viņiem kaut ko nedod. Kolektīvais ieguldījums ir viens reāls risinājums, kā tikt galā pašu spēkiem. Ikviens var pieteikt savu ideju, ikviens var vērsties pie saviem domubiedriem, aicinot savu projektu atbalstīt, ikviens var ieguldīt. Un arī tad, ja nepieciešamais finansējums netiek savākts - idejas autors ir pārbaudījis sabiedrības pieprasījumu un var mēģināt vēlreiz, savukārt atbalstītāji savus ieguldījumus saņem atpakaļ un var ieguldīt citur.
Latvija nav par mazu. Arī pie mums dzīvo daudz cilvēku ar labām idejām. Mums tikai pamazām jāpierod par tām stāstīt citiem un aktīvi atbalstīt - ne vien ar vārdiem, bet arī ar savu maciņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
