Šobrīd šis Līgums ir tapšanas stadijā. Darbs pie šī Līguma notiek klusi jau no 2013.gada. Kā pamatojums Līguma tapšanai tiek minēta atšķirīgā un abām pusēm sarežģītā savstarpējā uzņēmējdarbības vide un tirdzniecības birokrātiskās procedūras - nodokļu atšķirības, publiskais iepirkums, tehniskās prasības produktu iepakojumiem u.tml.
Ar Līgumu ES valstu uzņēmējiem tiek solīts samazināt vai atcelt muitas nodokļus precēm, ko ES eksportē uz ASV un otrādi, atvieglot šķēršļus pakalpojumu sniegšanai ASV, panākt ES uzņēmumu dalību ASV publiskajā iepirkumā, panākt regulējumu saskaņotību abās pusēs, noņemt tirdzniecības tehniskos un birokrātiskos šķēršļus un vienoties par vienādām pārtikas nekaitīguma un augu un dzīvnieku veselības prasībām. Tik tālu viss izskatās labi un vajadzīgi.
Lai gan ir notikušas jau 10 oficiālās sarunas, tomēr joprojām nekur nav publicēts šī Līguma sākotnējais teksts, no kura varētu spriest par šī Līguma ieguvumiem vai riskiem. Publiskoti tiek tikai ES-ASV sarunu rezultāti. Šī teksta nepieejamību nenoliedz arī mūsu ierēdņi, kas pat iesaistīti procesā (Ārlietu ministrija, Zemkopības ministrija).
Tāpat nav atbilžu uz jautājumiem - ko tad ASV puse sagaida no šī Līguma? Vai ir veikti pētījumi par šī Līguma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību? Tajā pašā laikā sarunas virzās uz priekšu un izskatās, ka Latvijas ierēdņus šie jautājumi maz satrauc, jo mēs, kā parasti, pilnībā paļaujamies uz ES amatpersonu paveikto. Lai gan būtu pēdējais laiks "iespringt", jo kā Līguma noslēgšanas gala termiņš tiek minētas 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanas, izskatās, ka atkal būsim fakta priekšā un valdībai atliks tikai noplātīt rokas un parafēt šo Līgumu.
Runājot par bažām, tās jau paudušas gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Brīvo arodbiedrību savienība, gan lauksaimnieku organizācijas. Vai mūsu uzņēmumi spēs konkurēt ar ASV lielajām korporācijām? Vai nepazemināsies sociālo pakalpojumu standarti? Vai ES un Latviju nepārpludinās lēta un nekvalitatīva pārtika ar ģenētiski modificētiem organismiem un hormoniem? Ierēdņu apgalvojumi par to, ka bažas nav pamatotas, zinot iepriekšējo mūsu pieredzi, ir nepārliecinoši.
26.oktobrī notika laikraksta "Dienas bizness" un Lielbritānijas vēstniecības organizētā konference "ES un ASV Tirdzniecības līgums: iespējas un riski ". Tajā piedalījās gan iesaistīto valsts iestāžu pārstāvji, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis, gan lauksaimnieku NVO, gan SIA "Pure Chocolate" - uzņēmuma, kurš jau ir uzsācis darbību ASV tirgū, pārstāvis.
Visas iesaistītās puses piekrita tiem labumiem, kas varētu nākt no šī Līguma, lai vienkāršotu mūsu uzņēmumu iespēju ieiet ASV tirgū, diemžēl, kad saruna ievirzījās par iespējamiem riskiem, referenti kļuva piesardzīgi un pat bažīgi savos izteikumos. Zemnieku Saeimas pārstāve Maira Dzelzskalēja pauda bažas par riskiem liellopu gaļas nozarē, kur pat salīdzinoši nelielu produkcijas apjomu ienākšana Latvijā varētu sagraut šo nozari. "Pure Chocolate" valdes priekšsēdētājs Pēteris Žimants atzina, ka masveidā diez vai Latvijas uzņēmumi spēs ieiet ASV tirgū (tas ir dārgi un nepieciešams ieguldīt lielu sagatavošanas darbu), un tas drīzāk ir tāds izaicinājums katram uzņēmumam.
Bažas nav tikai šeit Latvijā, bet Līgums satrauc arī pārējo Eiropu. Eiropā TTIP pretinieki runā par būtiskākajiem riskiem.
Veselības joma
Šobrīd tikai puse no visiem klīniskajiem pētījumiem pasaulē tiek publicēti un daži pat nav reģistrēti. Ārstiem bieži trūkst informācijas par to, kas ir paveikts un kas šajos pētījumos tiek konstatēts. Pēdējā laikā ES ir panākusi ievērojamu progresu, padarot pārredzamākus klīniskos pētījumus, pateicoties jaunajai regulai par klīniskajiem pētījumiem un Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) jaunajai politikai attiecībā uz klīnisko datu publiskošanu. Savukārt farmācijas nozares pārstāvji ASV mudinājuši savus sarunu vedējus ierobežot jauno ES datu koplietošanas politiku un veicināt arī ES ieviest definīciju "komerciāla konfidencialitāte" farmācijas jomā. Tomēr klīniskos pētījumus un ziņojumus nevajadzētu uzskatīt par komerciāli konfidenciālu informāciju un sabiedrības veselības interesēm būtu jābūt augstākām pār komerciāliem apsvērumiem.
Pārtikas un vides drošības jautājumi
ES prasības pārtikas kvalitātei un dzīvnieku labturībai ir daudz stingrākas, un tas nodrošina augstu kvalitāti. ASV lauksaimniecība ir industriāla nozare un tajā ir pieļaujama ģenētiski modificētu kultūru audzēšana, ir pieļaujama hormonu izmantošana augu un dzīvnieku audzēšanā, saražoto produktu uzglabāšanu nodrošina gatavās produkcijas apstrāde ar ķīmiskām vielām, kas pagarina uzglabāšanas periodu ("hlorētas vistas", ar fungicīdiem un vaskiem apstrādāti augļi un dārzeņi).
Vides jomā ASV tiek pieļauta jebkādu ķīmiski vielu lietošana līdz brīdim, kamēr nav pierādīts to kaitīgums. ES jebkurai jaunai vielai pirms tās pielietošanas jāpierāda tās nekaitīgums. ES ir aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos 1200 vielas, kas tiek uzskatītas par kaitīgām videi un veselībai, ASV tikai 12.
Maz iespējams, ka šīs milzīgās atšķirības tiks novienādotas līdz ES līmenim, tāpēc ir lielas bažas, ka pārtikas un vides jomās ir gaidāma kvalitātes pasliktināšanās.
Nodarbinātības joma
ASV ir daudz zemāki darba tiesību standarti un daudz mazāka iespēja arodbiedrībām aizsargāt darba ņēmējus. Noslēdzot Brīvās tirdzniecības līgumu starp ASV, Kanādu un Meksiku, 12 gados darbu pazaudēja apmēram miljons strādājošo, tāpēc pastāv draudi bezdarba pieaugumam arī ES.
Demokrātijas ierobežošana
TTIP tiek paredzēta iespēja ārvalstu investoriem iesūdzēt šķīrējtiesā un pieprasīt zaudējumu atlīdzību arī par izdoto tiesību aktu ierobežojumiem, t.sk., par likumiem, kas tiek izdoti kopējā labuma interesēs, piemēram, vides un patērētāja tiesību interesēs. Lielo uzņēmumu pārstāvjiem tiek paredzēta iespēja darboties likumprojektu izstrādes ekspertu grupās, līdz ar to pastāv bažas par lielo korporāciju ietekmi.
Eiropā TTIP pretinieki ir izveidojuši interneta mājas lapu https://stop-ttip.org, kurā uz šo brīdi jau vairāk kā 3,3 miljoni ES pilsoņu ir parakstījušies pret TTIP noslēgšanu.
Atzīšos, arī mani dara bažīgu TTIP klusais sagatavošanas process un mūsu ierēdņu un organizāciju optimisms šajā jautājumā. Protams, ir grūti izvairīties no varenā globalizācijas procesa, kas veļas pār pasauli, tomēr, redzot to, ka jau šobrīd nespējam aizsargāt savu tirgu un savus uzņēmumus, un tāda spēlētāja kā ASV brīva ienākšana tirgū var būt nopietns drauds mūsu mazajiem uzņēmumiem un lauksaimniecībai kā nozarei. Un šobrīd neesmu dzirdējusi pietiekami pārliecinošus argumentus, ka tas tā nebūs. Es parakstījos pret šo Līgumu. Un kā ir ar Jums?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
