Iveta Buiķe: Vai Putins riskēs sākt īstu militāru konfliktu ar Rietumiem?  (654)

Nogaidošā, tūļīgā NATO sastapsies ar katastrofu, uzskata ģenerālis. Būs pienākusi diena, kurā NATO samaksās bargu cenu par savu nespēju stingrus politiskos paziņojumus koordinēt ar atbilstošu un stipru militāru atbildi. Šireffs (kurš, starp citu, BBC filmā par Krievijas iebrukumu Latvijā bija viens no galvenajiem personāžiem t. s. "kara istabā") savā grāmatā ļoti konkrēti apraksta to, kas viņaprāt, notiks tuvākā gada laikā – karš ar Krieviju. Viņš uzskata, ka Kremlis iebruks Baltijā nākošā gada maijā.

Grāmatas pamatdomu varētu īsi raksturot tā: Vladimirs Putins, kurš ir "agresīvs un oportūnistisks" noteikti izmantos Rietumu politisko vājumu, lai atkal padarītu Krieviju par lielvaru.

Grūti, protams, pateikt, vai tiešām šīs drūmās prognozes piepildīsies. Manuprāt grāmatas vēstījums ir ļoti līdzīgs tam, ko savā laikā rakstīju par BBC filmu: "Vispirmām kārtām tas ir vēstījums britu un pārējo angliski runājošo NATO dalībvalstu sabiedrībām – saprotiet beidzot, kas notiek un uz ko ir spējīga Krievija! Tas tiešām ir nepieciešams, jo vecās Eiropas nācijas ir diezgan labticīgas, domājot, ka Krievija ir tikpat vai gandrīz tikpat miermīlīga savos uzskatos kā eiropieši."

Respektīvi, ģenerālis Šireffs drīzāk apraksta, kas notiks, ja NATO rīcība nebūs pietiekoši apņēmīga. Pie tam, NATO ir jāsaņem arī pilnvērtīgs politiskais atbalsts no dalībvalstu valdībām. Grāmatas vēstījums pastiprina iespaidu, kuru atstāja Krievijas rīcība Ukrainā. Ja līdz tam NATO valstu valdošās aprindas pietiekoši nenovērtēja Krievijas politisko un militāro gatavību karot, tad šobrīd tās pamazām sāk saprast, uz ko īsti ir spējīgs Kremlis. Katrā ziņā NATO aktīvi sper soļus Baltijas valstu aizsardzībai, kura gan sava ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ patiesi ir grūti aizstāvama. NATO apņēmība ir redzama kaut vai no tā militārās tehnikas apjoma, kas pēdējā laikā ievesta reģionā. Grāmata šo vēstījumu pastiprina, tā ir adresēta arī Krievijai ar domu: "Mēs redzam un saprotam, ko Tu vēlies panākt, Putin, un esam apņēmības pilni nepieļaut 1940. gada atkārtošanos!"

Lai arī pagaidām Krievijas iebrukuma iespēja ir vairāk teorētiska, tomēr aizdomāties par šo grāmatu der mums visiem. Ar tautas noskaņojumu un cieņu pret savu valsti ir saistīta cilvēku vēlme to aizstāvēt. Skatoties uz konkrētiem, citreiz pat krimināliem nodarījumiem Latvijā, sabiedrība jūtas vīlusies Rietumu vērtībās kā tādās. Kaut vai nesenais gadījums ar Latvijas pasta fiktīvo darbinieku J. Gavaru – līdz šim brīdim Valsts policija nav atradusi par vajadzīgu atbildēt uz manu pavisam vienkāršu jautājumu Twitter – vai par šo gadījumu ir ierosināta krimināllieta, uzsākta izmeklēšana. Tas neizraisa uzticību un liek domāt, ka Jānis Gavars, iespējams, nav vienīgais šāds darbinieks valsts uzņēmumos Latvijā. Lasot, piemēram, komentārus pie mana raksta par šo notikumu, rodas iespaids, ka autori par to ir pilnīgi pārliecināti un uzskata, ka nav nekādu cerību uz tiesībsargājošo iestāžu darbību šādu noziegumu izmeklēšanā. Šis ir tikai viens no vairākiem gadījumiem, kurš rada aizdomas par korupciju un krāpšanos, valsts naudas nelietderīgu tērēšanu un tālāk it kā izmeklēts netiek.

Ne vienu reizi vien esmu domājusi, ka Latvijā ģenerālprokuroram būtu stipri aktīvāk jādarbojas savā amatā, pārstāvot valsts intereses un uzturot apsūdzību lietās, kurās tās ir aizkārtas. Šobrīd, vismaz man personīgi, ir sajūta, ka īsta ģenerālprokurora Latvijai nav, ir tikai dekoratīvs amats, lai varētu teikt, ka Latvijai vispār ģenerālprokurors kā tāds ir. Arī fakts, ka KNAB ir padarīts par samērā neefektīvu iestādi (ne bez "palīdzības" no malas), ir jau pamanīts diezgan plašos sabiedrības slāņos. Tas neveicina uzticību savai valstij.

Daudzi tautieši sāk prātot – ja mums jau 26 gadus ir pašiem sava valsts, bet cilvēki ir sociāli neaizsargāti, skandāls seko skandālam, TUA tiek tirgotas, Ušakovs ar SC rīko vienus kumēdiņus pēc otriem, tiesībsargāšanas sistēmā notiek dīvainības (korupcijas, noziegumu pret valsti izmeklēšanā, atsevišķi negodīgi notāri, nesaprotama maksātnespējas administratoru pēkšņa pārticība (kāpēc vispār šis būtībā administratīvais amats ir padarīts par tādu materiāli izdevīgu pasākumu?), utt., utjp. – tad kāda joda pēc mums tāds "bardaks" ir vajadzīgs, ar ko dzīve ir palikusi labāka nekā "sovakā"? Par sabiedrības kopējo dreifēšanu uz kreiso grāvi, kura šobrīd neapšaubāmi Latvijā notiek, atbildība ir jāuzņemas vispirms visām latviskajām partijām. Nav jāvaino nedz nepilsoņi, nedz SC. Viņiem ir savi uzstādījumi, SC ir līgums ar "Jedinaja Rossija" un viņi dara tieši to, ko ir solījuši saviem vēlētājiem – rūpējās par Latvijas tuvināšanos "Russkij mir". Pagaidām viņiem tam nepietiek vēlētāju, tāpēc pilnīgi nepieļaujamas ir jebkādas darbības, kas atvieglinātu pilsonības piešķiršanu neintegrētajiem nepilsoņiem. Uzskatu, ka lielum lielais nepilsoņu vairums nav lojāli mūsu valstij un jebkuras darbības, kuras šim ceturtdaļmiljonam "dāvinātu" pilsonību ir bezatbildīgas un apdraud mūsu valsts pastāvēšanu. Arī šo lietu, vismaz pagaidām, var noteikt latviskās partijas. Ļoti vēlētos iegūt kādu skaidrību, vai šādas iespējas tiek vai netiek apspriestas augstā līmenī. Visai pretrunīgā informācija, kura parādījusies atklātībā pēdējās nedēļas laikā, rada bažas par kaut kādu procesu uzsākšanu. Iespējams, ka 26.05.2016 balsojums Saeimā par tautības maiņu arī ietilpst šajā virzībā.

Par savu pienākumu ir jāatgādina arī vēlētājam. Vispirms nedrīkstētu būt neviena mana tautieša, kurš neietu vēlēt. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka viņu nenodotās balsis proporcionāli tiek pieskaitītas arī SC, palielinot to mandātu skaitu Saeimā un Eiropas parlamentā. Interesanti, ka neiet uz vēlēšanām tiek aicināta tikai sabiedrības latviskā daļa. Sveštautiešus viņu mediji tieši otrādi – aicina piedalīties vēlēšanās. Viņiem acīmredzot ir par ko balsot...

Protams, ka tas nav pareizi uzskatīt, ka Latvijā viss ir slikti – ir lietas, kuras kārtojas un uzlabojas, ir pašiem sava valsts un mēs esam nesalīdzinoši vairāk aizsargāti nekā jebkad Ļaunuma impērijas žņaugos. Bet ne visi saskata, ka Ļaunuma impērija vēl savu taustekļus nav izvākusi no Latvijas, tā izvāca armiju, bet ieperināja savas mafiozā biznesa struktūras, kuras izveicīgi tika savītas ar atsevišķām politiski ietekmīgām aprindām. Neizlēmīgi līkcepuri nav stājušies tam pietiekoši enerģiski pretīm. Atļaušos apgalvot, ka daļai mūsu elites Putina sistēma ir pat visai izdevīga – vošanās Rietumiem nozīmē sakārtotas naudas plūsmas, uzņēmējdarbību, caurspīdīgus iepirkumu konkursus, utt. Iekļaušanās Eiropas sistēmā veicina godīgu konkurenci un nav izdevīga tiem, kuri pieraduši pelnīt, izmantojot savu ietekmi un stāvokli politiskajā elitē. Ļaunas mēlēs melš, ka pēdējā laikā Satiksmes ministrijas iepirkumos sāk regulāri uzvarēt vienas noteiktas pilsētas uzņēmumi. Nezinu, cik no tā ir taisnība un šajā aspektā tas nav pats galvenais – vide, ko Latvijā uztur valdošā šķira, mazina tautas uzticību savai valstij.

Bet vissvarīgāk ir Saeimas latviskajām partijām saprast, ka nedrīkst aizrauties tikai ar savstarpējo darījumu kārtošanu un bīdīšanu. Bez cilvēku degsmes par savu valsti un gribas to aizstāvēt, Putinam var vēl ātrāk un vieglāk rasties vēlme pārbaudīt NATO 5. panta darbību. Ja, nedod Dievs, piepildīsies ģenerāļa Šireffa paredzējums, tad sava daļa vainas tajā būs arī latvisko partiju "galertam", kurš ar savu rīcību tik bezatbildīgi grauj tautas uzticību savai valstij.