Jānis Butkevičs: Taksometru nozares beigu sākums?  (31)

Bēdu ieleja nodokļu iekasēšanā

CSDD dati norāda, ka Latvijā aktīvo taksometru skaits šobrīd ir ~ 2300 (kopumā izņemtas teju 3000 taksometru numurzīmes), savukārt VID dati par 2014. gadu liecina, ka nozares vidējais apgrozījums mēnesī ir bijis aptuveni 838 400 eiro jeb gada griezumā nedaudz virs 10 miljoniem eiro. Pieņemot par patiesu šādu statistiku, var aprēķināt, ka vidējais vienas automašīnas apgrozījums mēnesī ir aptuveni 360 eiro.

Mēneša apgrozījumu veido "plāns" jeb tā saucamā "maiņas nauda", ko vadītājs maiņas beigās nodod uzņēmumam. Tā ir daļa no maiņā veikto pārvadājumu ienākuma un tajā netiek ieskaitīta degviela.

Rīgā un Pierīgā, kur ir reģistrēts būtiskākais taksometru [skaits], "maiņas naudas" apjoms svārstās 40 - 70 eiro robežās. Lai gūtu maksimālu labumu no automašīnas un saņemtās licences, vadītāju maiņas diennaktī uz vienu automašīnu parasti ir divas vai pat trīs. Līdz ar to, var vienkārši aprēķināt, ka faktiskais (aptuvenais) vienas automašīnas ieņēmums (apgrozījums) mēnesī ne tuvu nav 360 eiro, bet šī summa, strādājot vien divās maiņās, ir vismaz 2400 eiro. Reģionālā griezumā vērtējot, vidējais apgrozījums ir zemāks. Tomēr, nenoliedzams ir fakts, ka lielākā daļa taksometru pakalpojumos iekasētās naudas paliek "ēnā" jeb netiek aplikta ar nodokļiem.

Sareizinot šo summu ar aktīvo taksometru skaitu, starpība starp statistisko taksometru nozares apgrozījumu un faktisko apgrozījumu jau viena mēneša griezumā ir mērāma miljonos eiro, un gadā valsts budžetam garām aiziet miljoni eiro. Jāuzsver, ka šādas aplēses ir tikai aptuvenas un veiktas ar nolūku ilustrēt būtisko atšķirību starp oficiālajiem datiem un realitāti. Tomēr, arī ekonomikas ministrs Ašeradens ir publiski paudis viedoklis, ka ēnu ekonomikas īpatsvars taksometru nozarē aplēsts virs 80%.

Kopbraukšanas ēnas puse

Neskatoties uz dramatisko nodokļu (ne)iekasēšanas situāciju taksometru nozarē, arvien lielākiem soļiem arī Latvijā ienāk jaunie tirgus ekonomikas trendi t.sk. dalīšanās brauciena izmaksās jeb kopbraukšana (ride sharing). Ar nozares pionieriem "Taxify" un "Uber" ekonomikas ministrs Ašeradens š.g. jūnija beigās parakstīja saprašanās memorandu, uzsverot, ka "jāaktualizē dialogs par [kopbraukšanas] konsekventu integrāciju esošajā tautsaimniecības modelī".

Šobrīd dalīšanās brauciena izmaksās pakalpojumu sniegšana bez atbilstošu formalitāšu nokārtošanas ir nelikumīga. Autopārvadājumu likums nosaka, ka pasažieru pārvadājumu veikšanai ir jāsaņem licence, un var tikai minēt, cik, piemēram, "Taxify" sistēmā iesaistītie pārvadātāji patiešām ir saņēmuši pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo licenci. Reģistrējoties "Taxify" kā pārvadājumu pakalpojumu sniedzējam, pietiek tikai atzīmēt, ka ir saņemta licence, bet tās esamību sistēma nepārbauda.

Arī nodokļu nomaksā šādi dalīšanās brauciena izmaksās pakalpojumu sniedzēji var būt "elastīgāki" (kā to liecina "Uber" starptautiskā prakse). Rezultātā - kropļojas pārvadājumu tirgus, radot ride sharing konkurētspējas priekšrocības pret citiem tirgus dalībniekiem, kas maksā nodokļus. Ja tiesiskā ceļā kopbraukšana netiks atrisināta, taksometru pārvadātāji būs spiesti izšķirties – optimizēt nodokļus vai pārtraukt savu darbību. Taksometru pārvadājumu nozare nevar pilnvērtīgi pastāvēt, ja atsevišķi spēlētāji spēlē pēc citiem noteikumiem nekā pārējie.

Ko darīt?

"Vienādi nosacījumi visiem" - viena no būtiskākajām prasībām, ko lūdz taksometru nozares uzņēmēji valdībai. Šī prasība attiecas gan uz nodokļu nemaksātāju izskaušanu (šeit akmens kontrolējošo iestāžu lauciņā), gan uz kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem. Līdzīgi kā vienādas prasības noteiktas, piemēram, pārtikas ražotājiem vai apsardzes pakalpojumu sniedzējiem, arī taksometru nozares uzņēmēji vēlas konkurēt uz vienlīdzīgiem nosacījumiem.

Š.g. 10.jūnijā premjera vadītajā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē apstiprināti konktrēti uzņēmēju organizāciju sagatavoti risinājumi, kas spētu sakārtot taksometru pārvadājumu nozari. Viens no priekšlikumiem – ieviest speciālu nodokli (provizoriski - 286 eiro mēnesī), par vienu automašīnu, un šo nodokli sadalītu mašīnas vadītāju sociālo garantiju un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas nodrošināšanai. Ieviešot šo nodokli, ko lūdz darīt paši nozares uzņēmēji, valsts iegūtu nodokļos gandrīz astoņus miljonus eiro jeb četras reizes vairāk, nekā tika iekasēts 2014. gadā. Būtu sistēmiski korekti, ja šo nodokli maksātu ne tikai "tradicionālie" taksometru pakalpojumu sniedzēji, bet arī kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji. Arguments, ka kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem šis pakalpojums, atšķirībā no taksistiem, ir tikai papilddarbs, nav korekts. Ļoti daudziem taksometru nozarē strādājošajiem šis ir tikai veids nopelnīt iztiku līdzās pamatdarbam, un izejas pozīcijas ir vienādas.

Priekšlikumi un idejas nozares sakārtošanai ir arī nozares atbildīgajai Satiksmes ministrijai, kas tos prezentēja Saeimas deputātiem š.g. maija beigās. Satiksmes ministrija cita starpā aicina stiprināt licencēšanas prasības un uzlabot taksometru kontroli un pārbaudi uz ceļa.

Lai cik perfekti izstrādāti risinājumi un regulējums, viss atdursies pret to piemērošanu. Vai valdībai izdosies ieviest "vienādi nosacījumi visiem" principu pasažieru pārvadājumos ar vieglajiem automobiļiem un mainīt gadiem iesakņojušos nodokļu nemaksāšanas kultūru nozarē – no tā būs atkarīga taksometru nozares nākotne un konkurences nosacījumi tajā, kā arī ieņēmumi valsts budžetā.

Biedrība BASE (Business Against Shadow Economy) ir nevalstiska organizācija, kuras mērķis veidot kvalitatīvu un konstruktīvu piedāvājumu ēnu ekonomikas problēmas risināšanai valstī, veicināt ilgtspējīgas valsts tautsaimniecības izaugsmi un godīgu, konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi.