Foto: Delfi kolāža
Mikrouzņēmumu nodokļa režīms tika radīts, lai veicinātu jaunu darbavietu veidošanos, atvieglotu un stimulētu uzņēmējdarbību. Tomēr pieņemot likumu, tika atzīmēts, ka būs jāseko līdzi sociālo garantiju nodrošinājumam.

Ir pagājis pietiekams laiks, lai varētu novērtēt mikrouzņēmuma nodokļa režīma ietekmi uz ekonomiku. Jāpiebilst, ka līdz ar jauno nodokļu reformu, izmaiņas gaidāmas arī mikrouzņēmumiem. Plānots, ka mikrouzņēmuma nodokli varēs maksāt, ja uzņēmuma gada apgrozījums būs līdz 40 000 eiro gadā, bet darba samaksa varēs būt līdz 900 eiro mēnesī, kas neatrisinās sāpīgāko jautājumu - darbinieku pietiekamas sociālās garantijas.

Jāsaka, ka mikrouzņēmuma nodokļa režīmam ir gan pozitīvs, gan negatīvs aspekts. Kā pozitīvu var minēt atbalstu biznesa uzsācējiem, nodrošinot legālu uzņēmējdarbību un dodot ieguldījumu valsts ekonomikā. Te būtu vērts atcerēties arī Eiropas valstu pieredzi. Arī Eiropas Savienības vecajās dalībvalstīs ir liels skaits mikrouzņēmumu un stabils sabiedrības vidusslānis.

Lielā mērā vidusslānis ir veidojies tieši pateicoties ģimenes uzņēmumu attīstībai, kas bieži vien ir dzīvesstila uzņēmumi. Šie uzņēmumi darbojas visdažādākajās jomās - pakalpojumu, tirdzniecības, ražošanas un citās. Salīdzinājumā ar Eiropas valstīm Latvijā mazo uzņēmumu skaits ir neliels, bet analizējot iedzīvotāju ienākumus jāatzīst, ka Latvijā ir viens no augstākajiem nevienlīdzības rādītājiem un vidusslānis ir niecīgs. Var apgalvot, ka pastāv korelācija starp mazo uzņēmumu skaitu, attīstības rādītājiem un vidusslāņa lielumu.

Pēdējā laikā Latvijā parādījies viedoklis, ka dzīvesstila uzņēmumi nav jāatbalsta. Bet pret šādu viedokli ir virkne iebildumu. Visi uzņēmumi nevar būt lieli vai arī iekarot pasaules tirgus. Tirgū jādarbojas gan lieliem, gan maziem uzņēmumiem. Vērtējot iepriekš minēto, atliek vienīgi teikt, ka mikrouzņēmumu, ģimenes uzņēmumu, dzīvesstila uzņēmumu esamība ir tikai apsveicama un atbalstāma.

Tomēr Latvijā īstenotajam mikrouzņēmuma nodokļa režīmam ir arī negatīvie aspekti. Kā galvenais un nopietnākais trūkums - darbinieku sociālās garantijas ir mazākas nekā vispārējā režīmā strādājošajiem. Jo mikrouzņēmuma režīmā strādājošam uzņēmumam apgrozījums mazāks un darbinieku skaits lielāks, jo darbinieka sociālo garantiju apjoms mazāks.

Darbinieki šo problēmu apjauš tikai tad, kad jāsaņem sociālās garantijas, piemēram, iestājas bezdarbs, jāsaņem maternitātes pabalsts vai pensija.

Līdz ar to svaru kausos no vienas puses ir darbinieki, kas ir sliktākā situācijā nekā vispārējā režīmā strādājošie darbiniekiem, bet no otras puses ir iespējas atbalstīt mikrouzņēmumus, kas ilgākā laika periodā var veidot arī vidusslāni. Bet atrisinot trūkumus, tas var nodrošināt iespēju uzņēmumu attīstībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!