Jau sākumā vēlos pateikt, ka nešaubīgi esmu par Latvijas mūzikas īpatsvara palielināšanu radio, TV un internetā. Visu savu jaunību veltīju Latvijas pagrīdes mūzikai, spēlējot savu mūziku un producējot citu dziesmas un albumus (skat. ierakstu izdevniecība Tornis). Tas ir viens no iemesliem, kāpēc vēlos vairāk latviešu mūzikas ēterā, – vienmēr ir patīkami radio dzirdēt savu grupu dziesmas. Nav arī slikti par to saņemt naudu (autortiesību un blakustiesību atlīdzību veidā). Latvijas mūzika mani interesē arī kā vienkāršu patērētāju un melomānu. Kopā ar Raimondu Lagimovu (Dambi) sākām Latvijas alternatīvās mūzikas raidījumu "Bitīt Matos" radio KNZ, ko vēlāk turpinājām radio NABA, kurā līdzdarbojos desmit gadus.
Tomēr vēlos strikti iebilst pret jaunās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vēlmi valsts radio "jauniešu kanālam" PIECI.LV uzspiest 90% Latvijas mūzikas satura. Galvenais viņu arguments, kuram, protams, nevar nepiekrist, ir nepieciešamība palielināt Latvijas mūzikas īpatsvaru, tādā veidā veicinot jauniešu piederības sajūtu savai valstij. Jautājums ir tikai par īpatsvara apjomu. 90% ir daudz par daudz. To panākot, PIECI.LV zaudēs lielu daļu auditorijas, tādējādi nekādi nespējot tuvoties savam virsuzdevumam – pēc iespējas lielāka jauniešu auditorija.
NEPLP locekļu rakstos, intervijās un komentāros parādās vēl vairāki argumenti, kāpēc PIECI.LV tik ļoti radikāli būtu jāmaina formāts (pašlaik Latvijas mūzikas īpatsvars tajā esot aptuveni puse), piedevām daļa no tiem ir pretrunīgi: nedrīkst kropļot tirgu, konkurējot ar privātajiem radio, PIECI.LV formāts jāpadara konkurētspējīgāks, nebūtu jāatbalsta Rietumvalstu šovbizness, jāatbalsta vietējā mūzika utt. Tomēr tie mani joprojām un arvien mazāk pārliecina. Es drīzāk piekrītu tai versijai, ka šis ir visai veikls gājiens, lai atbrīvotos no bīstama privāto radio konkurenta. Ja mēs paraudzītos uz NEPL padomes sastāvu, tad ieraudzītu, ka tajā dominē privāto mediju interešu pārstāvji, un tas ir pilnīgi saprotami, ka viņi rūpējas par savām ekonomiskajām interesēm. Tikai tad ir jājautā, kā viņi spēj īstenot NEPLP pamatpienākumu: noteikt un rūpēties par sabiedrisko pasūtījumu?
Kāpēc tieši tagad ir atsācies uzbrukums PIECI.LV (iepriekšējais bija rudenī)? Visdrīzāk, tāpēc, ka jaunākais mediju mērījums uzrāda, ka šis radio ir gandrīz dubultojis savu auditoriju. Apstākļos, kad valsts iedzīvotāju skaits turpina samazināties, jo īpaši "piecinieka" mērķauditorijas, t.i., Latvijas jauniešu, tā ir konkurentus biedējoša zīme: PIECI.LV attīstās un pieņemas spēkā.
Kāpēc 90% Latvijas mūzikas ētera saturā es uzskatu par draudu PIECI.LV pastāvēšanai? Tāpēc, ka mana līdzšinējā Latvijas jauniešu gaumju socioloģiskā analīze liecina, ka viņu patēriņā vietējās mūzikas īpatsvars vidēji veido tikai desmito tiesu (10%). Protams, jaunieši ir dažādi, vieni klausās to intensīvāk, piem., Latvijas Radio 2 klausītāji (šim populārākajām valsts radio ir pietiekami liela jaunatnes auditorija), citi – teju neklausās, piem., liela daļa valsts krievvalodīgo. Tomēr tās ir tikai nobīdes no vidējā Latvijas jaunieša.
Par ilustratīvu un uzticamu piemēru mēs varam paņemt divu jauniešu vidū populārāko mūzikas klausīšanās kanālu – "YouTube" un "Spotify" – šobrīd Latvijā visvairāk atskaņoto mūziku. Kā jums liekas, cik daudz populārāko dziesmu vidū ir Latvijas produkta? Stipri zem 10%... "YouTube" es atrodu dažas (no 113), bet Spotify – vienu (no 50).
Bez šaubām, mēs varam iedomāties, ka daudz lielākā intensitātē Latvijas mūziku jaunieši klausās citos veidos: lejupielādējot savos tālruņos un datoros, izmantojot vietējo izpildītāju "Bandcamp" un "SoundCloud" lapas, kasetēs un platēs. Baidos, ka tā tomēr nav, un "YouTube" un "Spotify" ļoti labi atspoguļo jauniešu gaumi un patēriņu.
Viena lieta ir jauniešu gaume un klausīšanās paradumi, un viņu (ne)gatavība pāriet no 10% uz 90%. Cita lieta ir Latvijas mūzikas tirgus. Laiku pa laikam izskan spekulācijas par šī tirgus spējām, kuru robeža varētu būt ap 50 kvalitatīvām popdziesmām gadā. Nav grūti iedomāties, cik monotoni un apnīkstoši skanētu šāds radio. Protams, ēterā var iekļaut zemākas raudzes dziesmas, var pievienot vecas, var salikt citu paaudžu žanrus, bet rezultāts ir viegli prognozējams – straujš auditorijas kritums. Starp citu, pat valstīs ar striktu valodas/ vietējās mūzikas atbalsta politiku, piem., Francijā un Portugālē, kuras noteikušas zināmu procenta likmi vietējai mūzikai, nav ne tuvu tik drastisks slieksnis – 90%. Pat neskatoties uz to, ka frankofonā un lusofonā pasaule – tie ir vairāki simti miljonu iedzīvotāju.
Ja NEPLP tiešām ir tik nacionāli domājoša un rūpējas par latviešu valodu un vietējiem mūziķiem, kāpēc šo slieksni vai slogu neuzlikt visām raidstacijām, kā tas ir Portugālē un Francijā, ne tikai vienai vai divām valsts radiostacijām, bet arī komercstacijām?
Starp citu, 90% latvietības nav vienīgā inovācija, ko NEPLP "piedāvā" PIECI.LV. Piemēram, tiek ieteikts saturu padarīt interesantāku, t.i., tajā iepludināt vairāk dažādu jauniešu vidū maz populāru žanru, piem., džezu un dažādus alternatīvās mūzikas stilus. Protams, no jauniešu izglītošanas un gaumes audzināšanas pozīcijām raugoties, tas ir pareizs virziens. Tomēr tie ir izteikti nišas žanri, kas drīzāk aizbiedēs daļu auditorijas. Bez tam ir zināms, ka gaumes mēdz būt savstarpēji izslēdzošas un konfliktējošas. Smagās mūzikas piekritēji joprojām izjūt nepatiku pret hiphopu, bet džeza faniem varētu nepatikt Top40. Lai radio piesaistītu pēc iespējas vairāk jauniešu (un tieši tas ir galvenais šī kanāla mērķis), tam ir jāspēlē vispopulārākā un visaktuālākā mūzika, un visādi blakussoļi tikai novirza no šī mērķa.
Šobrīd alternatīvās mūzikas spektru ar savu "brīvo formātu" pārstāv Latvijas Radio 6 – Latvijas Universitātes Radio NABA, tāpēc šo kārtējo formāta un satura pārmaiņu vēsmas atkal liek domāt par interesi ietekmēt arī NABU.
Nobeigumā vēlos atkārtot: man ir sajūta, ka šī brīža NEPLP pamatā rūpējas par privātā radio interesēm un 90% gājiens ir veikls solis, lai likvidētu konkurentu – PIECI.LV. Tas savukārt vieš bažas par iespēju uzticēties šai valstiski nozīmīgajai institūcijai, kuras uzdevums ir pārraudzīt medijus visas sabiedrības interesēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
