Foto: Signe Bahšteina

Mums ģimenē katra gada sākumā aktuāls kļūst teiciens – galvenais izdzīvot līdz aprīlim. Runa te nav par ilgi gaidītu atvaļinājumu vai kāzu jubileju. Ir jāizdzīvo līdz nātrēm! Kā un kāpēc ēst savvaļas zaļumus tieši tagad?

Pavasara dāvanas

Kad vasarā tomātu sezona ir pilnbriedā, neviens par gārsu ēšanu sevišķi nedomā. Tad arī rudens kā bagāts vīrs brauc ar pilnu vezumu vietējo dārzeņu, kas pielādēti ar vitamīniem. Decembris un janvāris mūsu virtuvē paiet ķirbju horoskopā, bet pēc tam sākas izdzīvošanas režīms. Ja ir nodoms pēc iespējas izvairīties no pesticīdu atliekvielām un veikalā tāpēc ejam ar līkumu tālu ceļu mērojušiem konvencionāli audzētiem augļiem, dabisko vitamīnu avotu nav nemaz tik daudz. Ziemojot labi noder smiltsērkšķi no saldētavas vai bioāboli. Bet pavasara piesaulītē izdīgušas pirmās gārsas un nātres ir sajūsmas spiedziena vērtas, jo ar steigu jāliek kokteilī.

Foto: Signe Bahšteina

Demokrātiski, bet uzmanīgi

Laimīgā kārtā lielai daļai Latvijā savvaļa ir sasniedzamā attālumā, tāpēc zaļumi ir ļoti demokrātiski pieejami. No visbiežāk sastopamām un vai katram dārzniekam zināmām nezālītēm vērtīgas būs jaunās pieneņu lapas, gārsu lapas, nātres, zvērenes, vēlāk virza un balanda. Meža Māte jau cēlusi galdā zaķkāpostus, tāpat droši var plūkt zināmus ārstniecības augus – pelašķu lapas, māllēpes, sētložņas, baltās panātres, gaiļbiksītes, liepu un upeņu pumpurus. Tomēr ne velti piesaucu drošību, jo jābūt kritiski uzmanīgiem un no dāsnā piedāvājuma jāņem tikai tas, ko pazīstam, jo augi var būt arī indīgi. Botānikā mazāk iesvaidītiem labi palīdzēs augu atpazīšanas lietotnes, piemēram, "PlantNet".

Foto: Signe Bahšteina

Spēcīgs saraksts

Vislabākais liecinieks par pavasara zaļumu spēcīgo iedarbību ir tūlītējs spēku pieplūdums, kad izdzerta gārsu vai nātrīšu kokteiļa deva. Bet tie, kuriem svarīgi fakti, ārstniecības augu enciklopēdijā izlasīs garu uzskaitījumu ar dažnedažādām vielām, ko satur minētie zaļumi. Katra auga, ja patērējam to prāvos daudzumos, iedarbība ir mazliet atšķirīga, taču tie visi ir vitamīnu (pārsvarā C, B, nātres arī A un K, bet pienenes – E) avots, nodrošina mūs ar vērtīgā, aktīvajām vielām: karotīniem, kāliju, kalciju, dzelzi, flavonīdiem, selēnu, organiskajām skābēm. Bagātīgi uzņemot hlorofilu jeb augu zaļo pigmentu, tiekam pie fitoncīdiem, papildinām magnija krājumus organismā, pozitīvu efektu rada arī šķiedrvielas. Īsumā – šāds dzēriens jūs tonizēs, cels enerģiju un vairos vitalitāti. Izmēģiniet kafijas vietā, efekts vēl labāks!

Tradīcija ar saknēm

Uzrunāju etnoloģi un folkloras pētnieci Ievu Ančevsku, kura padziļinātu pētījumu rezultātā sarakstījusi grāmatu "Latviešu dziedināšanas tradīcija". Ieva apliecina, ka savvaļas zaļumu ēšana nav nekas jauns: "Teicējas man ir stāstījušas, ka pavasarī ēdienam pieliek vai ēd svaigas pirmās zaļās lapiņas – gārsas, pienenes, mīkstpienes, nātres, lakšus, avotkreses, jaunās liepu lapiņas u.c. Galvenokārt jau tiek minēta organisma attīrīšana ar bērzu sulu un nātru tēju. Vēl senatnē pavasaros tika gatavota arī īpaša zupa ar pirmajiem zaļumiem – skābenēm, nātrēm, gārsu un citiem."

Taču augu iedarbība var būt tiešām spēcīga. Piemēram, fitoterapeits Artūrs Tereško iesaka ar nātru patērēšanu lielās devās neaizrauties grūtniecēm, cilvēkiem ar sirds mazspēju vai paātrinātu asins recēšanu. No savas pieredzes varu liecināt, ka bez pārspīlējumiem jācenšas iztikt arī mammām, kuras baro bērniņu ar krūts pienu, jo reiz mans mazulis šādi tika pie pumpiņām. Ātri gan pārgāja.

Foto: Signe Bahšteina

Plūc, dzer, mīli

Kā garšīgi un efektīvi apēst visus uzskaitītos labumus? Mūsu ģimenes versija – kokteilī! Recepte ir maksimāli vienkārša: saplūc krietnu sauju zaļumu, pievieno kefīru vai neitrālu jogurtu, ūdeni, kaut ko saldumam un kaut ko garšai. Saldumam parasti lietojam banānu vai ābolu (vai abus) un medu (īpaši, ja dzers arī bērni), garšai – ogas no saldētavas: smiltsērkšķus, sausseržus, upenes, avenes, zemenes, mellenes vai kas nu jums pieejams, atsevišķi vai kombinējot. Var papildināt ar žāvētām datelēm, auzu pārslām, biezpienu, pat olām vai kādu vērtīgu eļļu, ķirbju sēklām. Blenderi gan vajadzēs diezgan jaudīgu, bet tādā gadījumā iegūsiet sātīgu ēdienu. Uz katru dzēriena baudītāju liek aptuveni sauju zaļumu, pusi banāna, pusglāzi kefīra/jogurta, trešdaļglāzi ogu. Vislabāk sanāks, kad paši izmēģinājumu ceļā atradīsiet savu zelta recepti. Varat meklēt idejas internetā, bet paturiet prātā burvju triku: dzēriens iedarbosies vislabāk, ja tas būs garšīgs, jo tad jūs gluži vienkārši gribēsiet to lietot. Un ja dzersiet, tātad iedarbosies.

Foto: Signe Bahšteina

Dārgāk par redīsiem

Zaļie kokteiļi ir iecienīti, un – kur pieprasījums, tur piedāvājums. Jānis Vaivars no bioloģiskās zemnieku saimniecības "Ragāres" Skrīveru novadā katru pavasari piedāvā savvaļas zaļumus arī pircējiem Kalnciema kvartāla tirdziņā. Arī tiešajā pārdošanā viņam iespējams pasūtīt zaļumu kasti vai maisījumu kokteilim, kur starp kultivētiem zaļumiem atkarībā no pieejamības liktas vērtīgās mazās gārsiņas, nātrītes, virza, balandas, nauduļi, pelašķi, liepas pumpuri. "Nātres speciāli neaudzējam, bet arī nekur nenīcinām laukā. Pašas smukākās liekam salātu un smūtiju pakās, nātres ir arī ātri pagatavojamo zupu sastāvā, žāvējam tējās un pulveros. Divas ražas sezonas laikā novācam,”" stāsta Jānis. Jāapzinās, ka savvaļas zaļumi ir par velti tikai tad, ja paši atrodam vietu un laiku tos ievākt. Zemniekam īstenībā tie izmaksā daudz, jo jāizmanto dārgais roku darbs.

Ievākt savvaļas zaļumus ir daudz darbietilpīgāk nekā izaudzēt spinātus vai redīsus. Piemēram, gārsu vācam pumpuru stadijā, kamēr tās vēl spīdīgas un maziņas. Tas notiek ar rokām +2 grādos, tāpēc it kā smieklīgi, bet maksā dārgāk.

Jānis Vaivars, bioloģiskās zemnieku saimniecības "Ragāres" saimnieks

Taču pircēji novērtē, un arī paši saimnieki lieto uzturā. Šogad gan pavasaris atnācis strauji, tāpēc ekskluzīvo savvaļas zaļumu sezona sanāk īsa – ar steigu jāķeras pie sēto labumu apsaimniekošanas.

Lieto arī šefpavāri

Zaļās nezālītes nav tikai tāda mājas padarīšana, tās izmanto arī restorānos. Kad zvanu šefpavāram un gatavošanas dabā entuziastam Renāram Purmalim, viņš savvaļas veltes tieši gatavojas celt galdā maltītē Londonā! Renārs sevišķi iecienījis pirmās gārsas – gatavo no tām pesto, līdzīgi kā tradicionālo ar baziliku. "Arī zaķkāpostus izmantoju pesto, riekstu vietā pievienoju kaņepju sēklas, jo tas ir mūsu vietējais un ļoti pieejams produkts. Lieku klāt kaņepju vai olīvu eļļu, tad vēl citronu vai cidoniju sulu. Renārs piedāvā vairākas idejas arī pieneņu izmantošanai.

Kamēr tās nav izplaukušas, pieneņu pumpurus var iemarinēt, būs jums vietējie savvaļas kaperi! Zinu vienu sievieti, kas tādus gatavo un pārdod tirdziņos, bet vispār – brīva tirgus niša!

Renārs Purmalis, šefpavārs

Renāram patīk gatavot arī pieneņu ievārījumu: "Pienenes vārda ūdenī kādu pusstundu, līdz gandrīz izšķīdušas, tad pievieno cukuru. Lieliski saderēs ar svaigām zemenēm. Diezgan daudzi jau pazīst arī pieneņu medu jeb tehniski – sīrupu. Notur pieneņu ziedus ūdenī, nākamajā dienā savāra ar tādu pašu daudzumu cukura, var izmantot vēl ilgi," iesaka Renārs. Bet tagad esot labākais laiks ēst zaķkāpostu ziedus: "Skaisti, balti, skābeni – perfekts papildinājums desertiem."

Izmantošu izdevību un atgādināšu, ka nezāļu demokrātiskums labi iet kopā ar dabas daudzveidību. Tāpēc, privātmāju iedzīvotāji, te jums vēl viens arguments, kāpēc piemājas teritorijā atļaut plaukt augu dažādībai, ne tikai plesties gludam mauriņam. Labāk tauriņiem un putniem – izdevīgāk pašiem!


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!