Zorgevicu ‘Dzelzceļa’ šefa amatā nomaina Šlesera padomnieks Magonis

Valdes priekšsēdētāja Maģoņa kandidatūra ir apspriesta un guvusi atbalstu Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrībā. Atbalstu Magonim izteikuši arī tranzīta biznesa uzņēmēji, viņš ir novērtēts kā profesionālākais kandidāts LDz valdes priekšsēdētāja postenim.

Sakarā ar trīs valdes locekļu – Staņislava Boiko, Māra Gavara un Jāņa Vēvera pāriešanu strādāt citā amatā LDz struktūrā, padome nolēma arī viņus atbrīvot no valdes locekļu pienākumiem. Valdes locekļu amatos ievēlēti Uldis Pētersons un Aivars Stranšas.

Valdes locekļu kandidatūras iepriekš izvērtētas Satiksmes ministrijā un pirmdien ar tām iepazīstināta LDz padome. Padome apstiprinājusi jaunu uzņēmuma valdi pēc tam, kad pieņemts lēmums par līdzšinējo valdes locekļu atbrīvošanu no amata.

LDz padome pateicās Zorgevicam par paveikto uzņēmuma vadītāja amatā. Vienlaikus padomes priekšsēdētājs Guntis Mačs norādīja, ka LDz ir jākļūst par Eiropas Savienības (ES) tirgus un konkurences prasībām atbilstošu uzņēmumu, nepieciešams veikt plānoto uzņēmuma restrukturizāciju, lai veicinātu konkurences attīstību kravu pārvadājumos un panāktu LDz straujāku attīstību.

Pašlaik nav zināms, vai Zorgevics turpinās strādāt LDz struktūrās. Zorgevics LDz vadīja kopš deviņdesmito gadu vidus, viņa darba līgums pēdējo reizi pagarināts 2002.gada aprīlī un tā termiņš bija līdz 2006. gada aprīlim.

Šlesers uzskata, ka Magonis ir pierādījis sevi kā labu nozares speciālistu un spējīgu vadītāju. “Ir būtiski, lai jaunajam LDz vadītājam ir gan nozares uzņēmēju atbalsts, gan darbinieku atbalsts. Kā satiksmes ministrs esmu stādījis par mērķi panākt būtisku kravu apjoma pieaugumu, konkurences palielināšanu kravu pārvadājumos, kā arī pasažieru pārvadājumu attīstību, tāpēc ir nepieciešams veikt uzlabojumus uzņēmumā un dzelzceļa nozarē kopumā. Esmu pārliecināts, ka jaunais uzņēmuma vadītājs to spēs,” norāda Šlesers.

Šlesers uzskata, ka valdes priekšsēdētājam sadarbībā ar LDz padomi, Satiksmes ministriju un nozares uzņēmējiem ir jāuzņemas iniciatīva un atbildība panākt, ka Latvija nostiprinās par Baltijas jūras reģiona loģistikas un tranzīta centru. Šajā jomā LDz, sadarbojoties ar ostām, gan būs krietni spēcīgāk kā līdz šim jākonkurē ar Igauniju un Lietuvu, kas pēdējā laikā ir panākušas, ka daļa kravu tiek novirzītas caur šīm valstīm, brīdina satiksmes ministrs.

Ministrs arī uzsver, ka Magonim būs jāspēj veiksmīgi sadarboties ar uzņēmējiem no Ķīnas, kuri jau tuvākajā laikā uzsāks apjomīgus kravu pārvadājumus maršrutā Ķīna- Baltija valstis - Rietumeiropa un Latvijai būtu nepiedodami laist garām šādu izdevību palielināt kravu apgrozījumu.

Tāpat jaunajam uzņēmuma vadītājam būs jāuzņemas iniciatīva projekta “Railbaltica” virzīšanai, jo tas ir ekonomiski un politiski svarīgs jautājums visam Eiropas Savienības (ES) austrumu reģionam, turklāt tam ir pievērsta arī liela ES un mediju uzmanība. Bet nepieciešamo uzlabojumu kontekstā uzņēmumā jaunais LDz priekšsēdētājs nedrīkst pievilt Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrības uz viņu liktās cerības un risināt atalgojuma palielināšanas jautājumu.

Magonis uzskata, ka LDz ir jāturpina sistemātisks darbs, lai nodrošinātu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību paredzētās restrukturizācijas laikā. Viņš uzskata, ka aizvadīto gadu laikā ir dzelzceļā ir notikusi veiksmīga pāreja no padomju laika atstātā mantojuma uz neatkarīgas valsts dzelzceļu, taču nu ir pienācis laiks, kad uzņēmumam jākļūst mūsdienīgākam, jāpanāk straujāka tā attīstība, lai pieaugošās konkurences apstākļos gan dzelzceļš, gan visa valsts tranzīta nozare būtu ieguvēji.

Uģis Magonis izglītību ieguvis Ļeņingradas (Sanktpēterburgas) augstākajā inženieru jūrskolā. Karjeru uzsācis “Latvijas Jūras Kuģniecībā” kā kapteiņa palīgs, turpmākos gandrīz astoņus gadus Magonis veltījis uzņēmējdarbībai, bijis SIA “Hanza kuģu aģentūra” direktors. No 1999. gada bijis pārstāvēts VAS “Rīgas Tirdzniecības osta”, VAS “Privatizācijas aģentūra” un VPAS „Latvijas kuģniecība” padomēs. No 2003. gada līdz šā gada 5. augustam viņš vadīja VAS “Latvijas dzelzceļš” padomi, vienlaikus Magonis kā Satiksmes ministra padomnieks ieņem amatus AS “Air Baltic” un SIA “Latvijas mobilais telefons” padomēs.