Ieguldījumu vērtības samazinājuma ietekmē pērn gada beigās privāto pensiju fondu gada vidējais ienesīgums saruka līdz mīnus 2,7% (2010. gadā plus 7,9%), bet valsts fondēto pensiju shēmas vidējais ieguldījumu plānu ienesīgums 2011. gadā bija mīnus 1,96% (2010. gadā plus 7,6%), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija.
Līdz 2011. gada beigām privātajiem pensiju plāniem bija pievienojušies 198,575 dalībnieki jeb par 3,8% vairāk nekā 2010. gada beigās (17,3% ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem).
No gada sākuma pensiju plānos iemaksāti 18,3 miljoni latu jeb par 15,9% vairāk nekā 2010.gadā, tai skaitā pieauga gan darba devēju iemaksu apmērs (par 11,6%), gan individuālo pensiju plānu dalībnieku iemaksu apmērs (par 18,6%).
Tajā pašā laikā no pensiju plānu kapitāla tika izmaksāti 6,6 miljoni latu, lielākā daļa jeb 96,9% tika izmaksāti sakarā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos un 3,1% pensiju plānu dalībniekiem sakarā ar pensiju plāna dalībnieka nāvi.
Pensiju plānu aktīvu apjoms audzis par 7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un 2011.gada beigās sasniedza 120,4 miljonus latu. Pensiju plānu aktīvu ieguldījumu struktūrā joprojām lielākais īpatsvars (46%) ir ieguldījumiem ieguldījumu fondu apliecībās.
Lai gan pensiju plānu ieguldījumu portfeļa apmērs gada laikā pieauga par 4,1 miljonu latu jeb 3,8% un 2011. gada 31. decembrī sasniedza 113,3 miljonus latu, tomēr Latvijā veiktie ieguldījumi saruka (par 8,7%) un to apmērs sasniedza 44,8 miljonus latu, veidojot 39,6% no visiem pensiju plānu ieguldījumiem (2010. gadā - 45%). Vairums (95.2%) no ieguldījumiem ārvalstīs bija ieguldīti Eiropas Savienības valstīs, t.sk. Luksemburgā – 38%, Īrijā – 17,8% un Francijā – 14,3%.
Pensiju plānu pārvaldīšanas izdevumi 2011. gadā saglabājās 2,1% apmērā no ieguldījumu plānu vidējiem neto aktīviem.
Līdz 2011. gada beigām valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 156 743 dalībnieki jeb 100% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. 670 516 jeb 58% no visiem valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem tai bija pievienojušies obligātā kārtā, savukārt 486 227 dalībnieki jeb 42% - brīvprātīgi. 2011.gadā 276 967 valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki bija mainījuši ieguldījumu plānus (23,9% no shēmas dalībniekiem).
2011. gada beigās valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu neto aktīvu apmērs salīdzinājumā ar 2010. gada beigām bija pieaudzis par 5,8% un sasniedza 876 miljonus latu.
Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu ieguldījumu apmērs turpināja pieaugt un 2011. gada beigās bija 878,4 miljoni latu jeb par 5,9% lielāks nekā 2010. gada beigās. Tajā pašā laikā ieguldījumu struktūrā joprojām samazinājās ieguldījumi kredītiestādēs (mīnus 34,3%), savukārt ieguldījumi parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksēto ienākumu, kā arī ieguldījumi ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās pieauga, attiecīgi 43,7% un 21,7%.
No ieguldījumu plānu ieguldījumu kopsummas 2011. gada beigās Latvijā bija ieguldīti 52,4% jeb 460 miljoni latu (par 9,2% mazāk nekā iepriekšējā gadā), savukārt nedaudz palielinājās ieguldījumi Eiropas Savienības valstīs, kas veidoja 91,7% no ārvalstu ieguldījumiem, t.sk. ieguldījumi Luksemburgā 33,9%, Īrijā – 14,6%, Lietuvā – 13,6%.
Ieguldījumu plānu pārvaldīšanas izdevumi 2011. gadā līdzīgi kā iepriekšējos gados bija 1,5% no ieguldījumu plānu vidējiem neto aktīviem (no gada sākuma), attiecīgi konservatīvajiem plāniem – 1,2%, sabalansētajiem – 1,5% un aktīvajiem plāniem – 1,7%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
