Vīrietim skrienot kļuvis slikti, mediķi viņam operatīvi centušies palīdzēt, nogādājuši slimnīcā, taču viņa dzīvību glābt nav izdevies.
Bukša uzsvēra, ka šogad maratona laikā rūpēs par dalībnieku veselību un drošību bijušas ārkārtīgi augstā līmenī, bija pieejamas atvēsināšanas iespējas, daudz dzeramā ūdens un mediķu brigādes trasē bija izvietotas biežāk, taču tik grūtā sporta veidā, kā ir maratons, nav iespējams līdz galam izslēgt negadījumu iespējamību.
Cilvēkiem, kas saņēmuši mediķu palīdzību, raksturīgākā diagnoze - pārkaršana karstuma un fiziskas slodzes ietekmē. Kopumā 16 personas nogādātas uz stacionāriem papildus pārbaužu veikšanai.
Bukša vēlreiz uzsvēra, ka katram pašam ir jāseko līdzi savai pašsajūtai, un tiklīdz kļūst slikti, reibst galva vai ir kādas citas problēmas, ir jāmeklē medicīnas personāla palīdzība, nevis spītīgi jāturpina distance.
Šogad maratona rīkotāji pievērsa pastiprinātu uzmanību dalībnieku informēšanai par veselīgu skriešanu un tas saistīts ar atgadījumu pagājušajā gadā. Rīgas mērs Nils Ušakovs pērn Rīgas maratonā pēc pusmaratona distances smagā stāvoklī nonāca slimnīcā, bet pēc tam tika pārvests uz klīniku Vācijā, kur viņam ilgāku laiku vajadzēja pavadīt mediķu aprūpē. Šogad Ušakovs maratonā neskrēja, un viņš aicina visus dalībniekus apdomīgi izvērtēt savus spēkus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
