Konstitucionālo tiesību komisija atturas no prognozēm, kad varētu nākt klajā ar atzinumu par negrozāmajiem Satversmes pantiem, kas tika gaidīts jau pirms mēneša.
Komisijas pārstāvis Mārtiņš Mits atzina, ka izvērtēšana joprojām ir procesā.
Satversmes negrozāmo pantu izvērtēšana notiek pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa aicinājuma, kas sekoja pēc divvalodības referenduma Latvijā. Juristi to solīja pabeigt jau pirms mēneša, taču tas nav noticis.
Valsts prezidents, kurš ceturtdien atdeva Saeimai atpakaļ likuma grozījumus par referendumu ierosināšanas kārtību, vienlaicīgi aicināja Saeimu sākt diskusijas par Satversmes 78.panta grozījumiem, taču pats ar konkrētām iniciatīvām klajā nenāks, atzina prezidenta padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars.
"Kamēr nav skaidrības par visu laukumu, tikmēr tas nebūtu lietderīgi. Grozījumi jāveido plašāki," sacīja Pastars un norādīja, ka tiek gaidīts Konstitucionālo tiesību komisijas atzinums, jo šie jautājumi daļēji ir saistīti.
Šis pants noteic, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tas ir nododams tautas nobalsošanai.
Pēc Pastara vārdiem, šī konstrukcija ir senila.
"Šis nav priekšnoteikums otrreizējai caurlūkošanai, bet, uzklausot viedokļus, mēs konstatējām, ka šis pants ir unikāls Eiropā. Pirmkārt, skaits varētu būt mazāks, un līdz ar to vispār nebūtu problēmu ar atteikšanos no parakstu vākšanas diviem posmiem.
Otra iespēja, ka pants ietver automātiskuma principu ‒ ja Saeima noraida, tad automātiski par to pašu projektu jānotiek tautas nobalsošanai. Tur varētu būt citi risinājumi, piemēram, alternatīvu piedāvā valdība. Saeimai darba kārtībā vajadzētu par to padomāt, ka tas nav kā akmenī iecirsts," paskaidroja Pastars.
Prezidenta piedāvājums būšot atkarīgs no Konstitucionālo lietu komisijas, jo "nebūtu labi vērt vaļā vienu no saistītajiem pantiem, ja varētu vēl kaut ko vairāk izlabot".
Bērziņš ceturtdien nodeva tautas nobalsošanas likuma grozījumus atpakaļ Saeimai, norādot, jaunā kārtība nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu, kā arī likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.
Likumu grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtē kā soli pareizā virzienā, jo "mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam darba kārtību referendumos".
Prezidents secināja, ka likumdevējs ir centies mīkstināt divu posmu principa atcelšanu un paredzējis papildu parakstīšanās iespējas, taču pagaidām šī kārtība nav skaidri noteikta. Turklāt jaunās kārtības spēkā stāšanās laiks noteikts 2015.gads.
Bērziņš uzskata, ka tā nav laba likumdošanas prakse – tiesiskā regulējuma spēkā stāšanos atlikt uz vairākiem gadiem un vienlaikus nenoteikt principiāli būtiskus jaunā regulējuma darbības aspektus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
