Eiro zonas valstu līderi piektdien vienojušies par neatliekamiem pasākumiem, kas palīdzētu krīzes skartajām Itālijai un Spānijai, kā arī panākta vienošanās sniegt miljardiem eiro lielu atbalstu ekonomikas izaugsmes veicināšanai.
Pēc saspringtām sarunām, kas noslēdzās vien rītausmā, Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs žurnālistiem paziņoja, ka ir panākts "patiešām liels sasniegums", lai nomierinātu finanšu tirgus un novērstu krīzes tālāku izplatīšanos eiro zonā.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu uzteica "ļoti ambiciozo lēmumu, kas vēlreiz parāda dalībvalstu apņemšanos.. nodrošināt eiro neatgriezeniskumu, un domāju, ka to atzīs visi".
Vienošanās ļaus izmantot 500 miljardus eiro (351,4 miljardus latu) no eiro zonas pastāvīgā glābšanas fonda jeb Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) līdzekļiem tiešai banku rekapitalizācijai, nevirzot šos līdzekļus caur valstu budžetiem un nepalielinot krīzē nonākušo parādus.
Tomēr tas notiks vien tad, kad tiks izveidota ES mēroga banku uzraudzības institūcija, kas, kā cer bloka līderi, notiks līdz gada beigām.
Tika panākta arī vienošanās, ka starptautisko aizdevumu finansējumu varēs izmantot "elastīgi un efektīvi tirgu stabilizēšanai", kas nozīmē valstu obligāciju pirkšanu, lai samazinātu procentu likmes, piemēram, Spānijas un Itālijas valsts vērtspapīriem.
Dodoties prom no sanāksmes, Vācijas kanclere Angela Merkele teica, ka "pieņēmām labu lēmumu izaugsmei".
ES valstu un valdību vadītāji ceturtdien samita pirmajā dienā Briselē vienojās par tā dēvēto ES izaugsmes paktu 120 miljardu eiro (84 miljardu latu) vērtībā. Par 10 miljardiem eiro (septiņus miljardiem latu) paredzēts palielināt Eiropas Investīciju bankas kapitālu, bet bankai par 60 miljardiem eiro (42,2 miljardiem latu) jāpalielina savas spējas aizdot un palīdzēt problēmās nonākušajām valstīm finansēt to ekonomikas izplešanos, lai "tās pašu spēkiem varētu izkļūt no krīzes".
Vēl 55 miljardi eiro (38,7 miljardi latu), kas tiks ņemti no neizlietotajiem ES fondu līdzekļiem, tiks atvēlēti mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, kā arī jauniešu nodarbinātības programmu īstenošanai.
Tomēr izaugsmes pakta galīgo apstiprināšanu sākotnēji kavēja Itālijas un Spānijas prasība partneriem nekavējoties cīnīties ar faktoriem, kas rada ārpustirgus spiedienu uz to ekonomikām.
Tā dēvētās eiro grupas vadītājs Luksemburgas finanšu ministrs Žans Klods Junkers vēlāk paziņoja, ka Itālija un Spānija ir atteikušās no pretestības, kad saņēma īstermiņa garantijas to ekonomiku stabilizēšanai.
ES samits turpināsies piektdien. Tam rūpīgi seko līdzi gan pasaules līderi, gan tirgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
