Koļegova pēc apstiprināšanas amatā žurnālistiem pavēstīja, ka par vienu no būtiskākajiem uzdeviem izvirzījusi stingru vēršanos pret tiem, kuri neievēro vides aizsardzības prasības. Viņa sacīja, ka paļaujas uz vides inspektoru un ekspertu entuziasmu un spēju šīs funkcijas izpildīt, taču, ņemot vērā nepietiekamo inspektoru skaitu, cer arī uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, aktīvāk ziņojot par novērotajiem pārkāpumiem pret vidi.
Vienlaikus VVD arī aktīvāk būs jāsniedz padomi vides aizsardzības prasību ievērošanā, uzsvēra Koļegova.
Koļegovas CV liecina, ka viņa Valmieras reģionālo vides pārvaldi vadīja kopš 1999.gada. Pirms tam viņa bijusi Madonas reģionālās vides pārvaldes inspektore, kā arī Ogres vides aizsardzības komitejas vides valsts inspektore.
Paralēli darbam VVD viņa arī ir lektore Biznesa augstskolā "Turība", Daugavpils Universitātē un Valsts administrācijas skolā.
Koļegovai ir bakalaura grāds tiesību zinātnē un maģistra grāds vides zinātnē un pārvaldībā.
Viņa par galveno mērķi VVD ģenerāldirektores amatā izvirzījusi padarīt VVD par sabiedrībā, jo īpaši uzņēmumu vidū, cienītu un novērtētu iestādi, kurā strādā visas sabiedrības kopumā interešu labā un kuras augsti kvalificētie darbinieki lepojas ar paveikto, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Koļegova uzsvērusi, ka "liela daļa no VVD sistēmiski risināmajām problēmām ir izveidojušās vēsturiski - mehāniski apvienojot reģionālās struktūrvienības un nespējot nodrošināt vienotu dienesta izpratni par tā pārraudzībā esošajām funkcijām un uzdevumiem. Vienlaikus neesoša dienesta darbības stratēģija un līdz ar to secīgas darbības plānošanas iztrūkums, ietverot vidēja termiņa rīcības un prioritāro pasākumu un uzdevumu apzināšanu, ir kopumā veicinājis haotisku VVD darbību. VVD struktūrai ir jābūt pakārtotai izvirzītajiem uzdevumiem, nevis otrādi".
Jau ziņots, ka iepriekšējais VVD ģenerāldirektors Vilis Avotiņš no amata aizgāja šīs vasaras sākumā pēc vides ministra Edmunda Sprūdža (RP) pārmetumiem par neprofesionālu darbu. Par to, pēc ministra vērtējuma, liecinot "tādi vides aizsardzības prasību pārkāpumi kā Karvas hidroelektrostacijas, "Man-Tess" un to darbības ietekmes uz vidi nepietiekama un novēlota kontrole, neatbilstošs vides inspektoru tehniskais nodrošinājums, haoss piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanas procedūrās, kā arī neveiksmīgi organizēti liela apjoma iepirkumi ar negatīvām ilgtermiņa sekām VVD budžetā".
Avotiņš noliedza ministra izteiktos pārmetumus par nekvalitatīvu darbu un norādīja, ka rudenī pats bija plānojis pamest ieņemamo amatu.
VARAM vakantajam VVD direktora amatam izsludināja konkursu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
