Bērziņš rosina nākotnē eksprezidentiem dzīvokļa vietā piešķirt lielāku pensiju  (143)

Šādas izmaiņas iekļautas grozījumos likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu", kurus Bērziņš iesniedzis Saeimā. Tie paredz, ka Bērziņš nesaņemtu nedz tiesības uz valsts dzīvokli, nedz pensijas palielinājumu.

Bērziņa iesniegtais likumprojekts piedāvā bijušajiem prezidentiem nepiešķirt valsts apmaksāto dzīvokli, bet kompensācijā palielināt ikmēneša pensiju un ļaut izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē.

Likumprojekts nosaka pārejas periodu, lai, ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu, sociālo garantiju izmaiņas neattiecinātu uz līdzšinējiem eksprezidentiem - viņi saglabātu valsts dzīvokļus un automašīnas, bet viņiem nebūtu tiesību uz likumprojektā paredzēto pensiju palielinājumu. Savukārt jaunu automašīnu iegādei tiktu piemērots jaunais tiesiskais regulējums.

Pašlaik eksprezidenti saņem ikmēneša pensiju 50 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma - 1500 latu pirms nodokļu nomaksas jeb aptuveni 1125 lati pēc nodokļu nomaksas. Likumprojekts piedāvā palielināt pensiju līdz 85 procentiem no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma - līdz 2550 latiem pirms nodokļu nomaksas jeb aptuveni 1912 latiem pēc nodokļu nomaksas.

Līdz ar to pensija pieaugtu par 787 latiem pēc nodokļu nomaksas, kas būtu piemērota dzīvokļa īrei pietiekama summa. Šobrīd eksprezidenta pagaidu dzīvokļa īrēšanai un komunālo pakalpojumu apmaksai drīkst izlietot 1200 latus, no kuriem nomas maksa līdz šim bijusi 813 lati. Savukārt komunālie pakalpojumi (to skaitā kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumi) būtu jāapmaksā pašiem eksprezidentiem.

Aprēķināts, ka likumprojektā paredzētie grozījumi samazinās valsts budžeta izdevumus, jo likumprojekts nepieļauj luksus klases automašīnu iegādi vai nomu. Līdz šim iegādāto vai nomāto automašīnu vērtība pārsniedz likumprojektā piedāvāto limitu. Prezidenta Bērziņa kanceleja norāda, ka valsts budžets ietaupīs arī, atsakoties no dzīvokļa iegādes, nomas un remontdarbu apmaksas.

Valsts prezidenta kanceleja uzskata, ka 1995.gadā, kad pieņēma likumu par eksprezidentu garantijām, valsts apmaksātais dzīvoklis varēja būt nepieciešams un attaisnojams, ņemot vērā tā laika dzīvojamo fondu, īres tirgu un sociālekonomisko situāciju pēc padomju iekārtas sabrukuma. Tomēr šobrīd apstākļi ir mainījušies. Arī citu Eiropas valstu pieredze liecina, ka nedz Vācija, nedz Polija, nedz Čehija eksprezidentiem nenodrošina valsts dzīvokli. Čehijā šim mērķim noteikta īpaša 1300 latu liela kompensācija, bet Polijā izdevumi sedzami no piešķirtās pensijas (pensija ir 75 procenti no prezidenta atalgojuma) un personiskajiem līdzekļiem. Somijā gan likums paredz dzīvokļa garantiju, ļaujot nodrošināt dzīvokli par saprātīgu cenu, bet praksē šī garantija netiek izmantota. Igaunijā dzīvoklis tiek nodrošināts, taču ar atrunu, ka jāvērtē eksprezidenta sociālais stāvoklis, funkcijas un valsts budžeta iespējas.

Prezidenta Bērziņa kanceleja arī rosina atteikties no luksusa klases auto iegādes bijušajiem Rīgas Pils saimniekiem, jo viņu pienākumi ”parasti nav saistīti ar tādām funkcijām, ka būtu nepieciešams luksus klases limuzīns, kāds varētu būt vajadzīgs trijām augstākajām valsts amatpersonām."

Izmaiņas likumā paredz noteikt ”griestus” eksprezidentu auto iegādes cenai, jo pašlaik šādu limitu nav, un, piemēram, līdzšinējā prezidenta Vada Zatlera auto ”Audi A8” izmaksāja 65 000 latu. Savukārt eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām plānots iegādāties auto, kura cena būtu līdz 80 000 latu. Viņas rīcībā esošais pašreizējais 2006.gadā ražotais "Mercedes Benz" spēkrats esot sliktā tehniskā stāvoklī un bieži remontējams.

Bērziņš piedāvā noteikt, ka bijušajiem prezidentiem varēs nopirkt divreiz dārgāku auto nekā valsts pārvaldes amatpersonām, kurām šobrīd drīkst pirkt spēkratu par 12 500 latiem vai nomāt to par 380 latiem mēnesi. Atteicīgi eksprezidentu auto nevarēs būt dārgāks par 25 000 latu vai to nomas maksa nevarēs pārsniegt 760 latus bez pievienotās vērtības nodokļa.

”Šāds limits atbilstu ”vidējās klases” ”vidējā premium klases” un dažiem ”lielās premium” klases automašīnas bāzes modeļa iegādes vērtībai bez pievienotās vērtības nodokļa (piemēram, ”Mercedes-Benz” C klase, ”Ford Mondeo”, ”Škoda Superb”, ”Volkswagen CC”, ”Volvo S80”, ”Audi A4”),” secināts likumprojektu paskaidrojošajā daļā.

Citu valstu pieredze liecina, ka, piemēram, Vācijā izmaksas par nebruņotu mašīnu eksprezidenta vajadzībām veido 300 līdz 500 eiro (210 – 350 lati) mēnesī, neskaitot uzturēšanas izdevumus. Savukārt Somijā automašīna privātām vajadzībām netiek nodrošināta un katram braucienam ir īpaši jāpiesaka. Polijā eksprezidentam šobrīd tiek nodrošināts ”Audi A8” un BMW 7.sērijas automašīna.

Visbeidzot likumprojekts paredz precizēt Kancelejas vadītāja, viņa vietnieka un Valsts prezidenta padomnieku darba līgumu uzteikšanas kārtību, pielīdzinot to Ministru prezidenta padomnieku darba līgumu uzteikšanas kārtībai. Tas nosaka, ka darba līgumu ar šīm amatpersonām var uzteikt jebkurā laikā, nenorādot uzteikuma iemeslus, un lēmums par darba līguma noslēgšanu vai uzteikšanu uzskatāms par politisku lēmumu. Likumprojektam pievienotā anotācija skaidro, ka minētie amati ir politiski un attiecībā uz tiem noteicošais kritērijs ir personiskā uzticamība un spēja sadarboties ar Valsts prezidentu.

Saeimas koalīcijā esošo politisko spēku pārstāvji pauž konceptuālu atbalstu šim likumprojektam un atbalsta tā nodošanu vērtēšanai Saeimas komisijās jau šonedēļ, pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes pirmdien žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V) un Nacionālās apvienības (NA) frakcijas pārstāvis Gaidis Bērziņš. Arī Reformu partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis piebilda, ka likumprojekts ir tikko saņemts un nekādu diskusiju pēc būtības par Valsts prezidenta idejām nav bijis.

Paredzēts, ka Saeimas deputātiem jau šo ceturtdien būs jālemj par likumprojekta nodošanu komisijām. Par atbildīgo plānots noteikt Juridisko komisiju.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņojis, ka rudens sesijā nāks klajā ar likuma izmaiņām par bijušo prezidentu sociālajām garantijām. Tajā uzsvars būšot nevis uz garantiju atņemšanu, bet uz to izpildi - kā garantijas piemēro - un samērīgumu.