Saeima atbalsta ‘mērenāku’ algu griestu palielināšanu valsts uzņēmumu vadībai  (316)

Šo likumprojektu balsojumā atbalstīja koalīcijas frakciju - "Vienotības", Reformu partijas, Nacionālās apvienības, kā arī neatkarīgie deputāti, bet pret bija opozīcijā esošie "Saskaņas centra" frakcijas un daļa ZZS frakcijas deputātu, bet atturējās septiņi deputāti no ZZS frakcijas.

Par šiem likuma grozījumiem Saeimā notika ilgas debates.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) aicināja sākt diskusiju par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību un atalgojuma samērību. Viņš norādīja, ka visiem ir skaidrs - krīzes laikā samazinātais atalgojums lielo uzņēmumu vadītājiem nav konkurētspējīgs salīdzinājumā ar līdzīgu uzņēmumu vadības atalgojumu kaimiņvalstīs, taču pašlaik veiktā algu palielināšana ir nesamērīga.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) norādīja, ka algu jautājums valsts uzņēmumos ir jāsakārto sistēmiski un tas jādara Saeimai. Pēc viņas teiktā, lielo uzņēmumu vadības algu palielināšana ir likumīga, taču pašreizējā prakse neatbilst likuma garam.

Deputāte Ilma Čepāne (V) norādīja, ka likuma grozījumi pašreizējā redakcijā situāciju ar uzņēmumu valdes atalgojumu vēl vairāk pasliktinās, jo tie neparedz maksimālo robežu noteikšanu piemaksām par papildu darbu. Tāpēc deputātiem turpmākajos lasījumos ar priekšlikumiem būs jānovērš lielo piemaksu iespējas.

Savukārt deputāts Einārs Cilinskis (NA) aicināja padomāt, vai algu palielināšana atsevišķiem cilvēkiem būtu uzskatāma par pretnostatījumu sabiedrības asajai kritikai par šādu soli un zaudētajai uzticībai.

Opozīcijā esošās SC frakcijas deputāts Boriss Cilēvičs asi izteicās, ka valsts uzņēmumu vadības algas būtu jāsaista ar uzņēmumu produktivitāti un darbības rezultātiem. Kā negatīvāko piemēru viņš minēja lidsabiedrības "airBaltic" vadību, kas, lai gan uzņēmuma darbībai tiek prasītas milzīgas valsts dotācijas un tas strādā ar zaudējumiem, saņem vairāk nekā 100 tūkstošus gadā.

Piemērojot koeficientu, kas nepārsniedz seši, pērn, īpaši lielajās kapitālsabiedrībās, maksimālā mēnešalga bija 2784 lati. Valdes locekļu atlīdzība 2009.gadā tika samazināja - pat par 52%.

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa algu nosaka, koeficientu reizinot ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējo darba samaksu. Finanšu ministrijas prognozētā valstī strādājošo 2012.gada mēneša vidējā darba samaksa bija 478 lati. Piemērojot koeficientu 10, īpaši lielajās kapitālsabiedrībās maksimālā mēnešalga varētu sasniegt 4780 latus.

Finanšu ministrija (FM) iepriekš skaidrojusi, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzība ekonomiskās krīzes apstākļos ir kļuvusi nekonkurētspējīga un pastāv risks zaudēt valdes locekļus ar augstu kompetences līmeni, atbilstošu darba pieredzi, speciālām zināšanām un izglītību.

Jau vēstīts, ka valdība novembrī atbalstīja grozījumus noteikumos par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību, kas paredzēja - valsts uzņēmumos ar apgrozījumu, kas pārsniedz 40 miljonus latu, valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi varēs saņemt atalgojumu arī par cita amata pildīšanu uzņēmumā.

Pagājušā gada nogalē algas paaugstinātas uzņēmumos "Latvenergo" un "Latvijas Autoceļu uzturētājs" vadībai, tāpat ar šo gadu ievērojami pieaugušas arī AS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadības algas.

Arī "Latvijas valsts mežu" valdei kopš pagājušā gada nogales ir pieaudzis atalgojums. Šīs akciju sabiedrības kapitāldaļu turētāja - Zemkopības ministrija - atļāva uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Robertam Strīpniekam un pārējiem trim valdes locekļiem pildīt arī citus amatus. Līdz šim valdes locekļi "uz rokas" saņēma nepilnus trīs tūkstošus latu mēnesī, bet tagad tam klāt ik mēnesi saņems no 3500 līdz 6000 latu.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) uzdeva Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai izvērtēt, cik pamatota bijusi to kapitālsabiedrību "Latvijas Dzelzceļš" un "Latvenergo" valdes locekļu atalgojuma palielināšana. Viņš aicināja ministrijas šo jautājumu izvērtēt un nākt klajā ar sabalansētāku un piezemētāku risinājumu.

Premjers pauda, ka Saeimā virzītais likumprojekts paredz krietni zemākus algu griestus, nekā pašreiz noteikuši kapitāldaļu turētāji attiecīgajās kapitālsabiedrībās.