Rīgas Centra rajona tiesa, apmierinot maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikumu, nolēmusi apķīlāt žurnāla "Ir" izdevēja AS "Cits medijs" aktīvus 22 979 eiro apmērā.
Lēmums pieņemts civillietā, kurā Sprūds vēršas pret "Ir" saistībā ar žurnāla pētnieciskajām publikācijām, prasot kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu. Žurnāls "Ir" pilnībā noraida Sprūda prasību un tiesas lēmumu par aktīvu apķīlāšanu uzskata par nesamērīgu un demokrātiskā valstī nepieļaujamu uzbrukumu vārda brīvībai.
"Šis ir pirmais mums zināmais gadījums Latvijas tiesu praksē, kad pret mediju vērstā prasībā par goda un cieņas aizskārumu tiesa piemēro mantisko nodrošinājumu jeb "iesaldē" izdevniecības līdzekļus, kaut gan lietas izskatīšana pēc būtības nav sākta un līdz ar to nav zināms, vai kompensācijas prasība ir pamatota," teikts žurnāla paziņojumā.
Rīgas Centra rajona tiesa tiesneses Sandras Meliņas personā lēmumu par "Cits medijs" naudas un mantas apķīlāšanu 22 979 eiro apmērā pieņēmusi, apmierinot Sprūda pieteikumu par prasības nodrošināšanu civillietā, kurā pazīstamais maksātnespējas administrators šo summu norādījis kā vēlamo kompensāciju, vēršoties pret žurnāla "Ir" publikāciju "Maksātnespējas ķēķis". Šī 2012.gada septembra publikācija ir daļa no pētniecisko rakstu sērijas, kurā žurnāls "Ir" atklāj būtiskas problēmas maksātnespējas administrēšanas procesā.
Civillieta pēc Sprūda prasības par goda un cieņas aizskaršanu ierosināta jau 2012.gada decembrī, taču tiesa pusotra gada laikā joprojām nav sākusi tās izskatīšanu pēc būtības. Sprūds novilcina lietu, neierodoties tiesā un piesakot prasību par nodrošinājumu. "Ir" noraida Sprūda prasību kā pilnīgi nepamatotu, teikts paziņojumā medijiem.
"Tiesas rīcība ir absurda. Tā vietā, lai beidzot izskatītu lietu un izlemtu, vai administratora Sprūda gods ir aizskarts un kompensācijas prasība pamatota, tiesa ir paguvusi jau trīs reizes skatīt jautājumu par "Ir" aktīvu apķīlāšanu. Sprūdam nav izredžu uzvarēt prāvā, tāpēc viņš velk laiku un cenšas kaitēt "Ir", kā nu māk. Šī parodija par tiesiskumu tikai apliecina, cik ļoti Latvijas tiesu sistēmā nepieciešamas reālas reformas, kuras ir pieteiktas arī maksātnespējas administrācijas sfērā, taču nemitīgi tiek bremzētas," saka žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele.
Viņa uzsver, ka žurnāls "Ir", protams, turpinās iznākt, un tā izdevējs nekavējoties veiks visas nepieciešamās darbības, lai panāktu aktīvu apķīlāšanas atcelšanu. Šī būs jau ceturtā reize neilgā laikā, kad tiesa lems par prasības nodrošinājumu. Rīgas Centra rajona tiesa jau 9.maijā noraidīja Sprūda lūgumu apķīlāt "Ir" izdevēja aktīvus, taču Rīgas apgabaltiesa 8.jūlijā atcēla šo lēmumu, norādot uz tā pamatojuma trūkumu un uzdodot jautājumu skatīt atkārtoti, kas 22.jūlijā arī izdarīts.
"Diemžēl mūsu tiesu kļūdas bieži nākas labot Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Ceru, ka šoreiz to novērsīs tiesa tepat Latvijā, jo nelikumīga vēršanās pret vārda brīvību ir grābeklis, uz kura uzsisti puni jau maksājuši ļoti dārgi," saka Ločmele.
Žurnāla "Ir" publikācijas par nelikumībām maksātnespējas procesos izraisījušas ne tikai dziļu publisko rezonansi, bet arī atsevišķu personu pretreakciju – līdzās Sprūdam arī kādreizējais maksātnespējas administrators un Tieslietu ministrijas amatpersona Aigars Lūsis vērsies tiesā ar pieteikumu par goda un cieņas aizskārumu. Arī šo prasību "Ir" noraida, bet tās izskatīšana pēc būtības tiesā nav sākta, uzsver Ločmele.
Latvijas Žurnālistu asociācijas valde paziņojumā pauž nosodījumu par nesamērīgo vēršanos pret mediju uzņēmumu.
"Šis gadījums liecina, ka Latvijā sasniegts jauns mediju darbības ierobežošanas līmenis. Tā vairs nav regulārā atsevišķu žurnālistu iebiedēšana ar policiju un tiesu, strīds par vienu publikāciju vai faktu kādā rakstā, bet vēršanās pret uzņēmumu, cenšanās iznīcināt mediju firmu jau tāpat ļoti sarežģītajos mediju darbības apstākļos," teikts paziņojumā.
Tāpat asociācijas vadītāja Anda Rožukalne norāda, ka ir zīmīgi, ka maksātnespējas administrators vēršas tieši pret analītisku un pētniecisku izdevumu, kas cenšas runāt par daudz nopietnākiem jautājumiem, nekā daudzi citi mediji, atklājot ļoti nozīmīgas problēmas valsts tiesiskajā sistēmā.
Žurnālistu asociācija arī atgādina, ka līdz šim prasītājs nav publiski skaidrojis savu pozīciju saistībā ar "Ir" publikācijās minēto un informējis, kā "Ir" saturs aizskar godu un cieņu.
"Žurnālā pētnieciskajos rakstos atklātās problēmas nav atspēkotas vai detalizēti analizētas, norādot uz žurnālistu kļūdām, neprofesionālismu vai vēlmi aizskart kādu personu. Prasītājs izvēlējies runāt tikai naudas valodā, kādu acīmredzot uzskata par iedarbīgāko, pieprasot apķīlāt uzņēmuma "Cits Medijs" aktīvus pirms tiesa izskatījusi prasību pēc būtības. Šāda rīcība nesamērīgi ierobežos "Ir" darbību, vienlaikus tā atstās negatīvu iespaidu uz visu profesionālo vidi, veicinot pašcenzūru un liekot žurnālistiem izvairīties no sarežģītu problēmu izpētes," uzsver organizācija.
Tāpat paziņojumā secināts, ka šāda tiesas lēmuma iespējamība parāda arī Latvijas tiesu sistēmas vājumu un ietekmējamību, "kas ir izdevīga valsts politiskajai un ekonomiskajai elitei, pie kuras netieši pieder arī Sprūds".
"Šis gadījums vēlreiz apstiprina jau ilgstoši zemos Latvijas rādītājus preses brīvības jomā. Mediju uzņēmuma aktīvu apķīlāšana liek vēl skaidrāk ieraudzīt uztraucošu tendenci Latvijā - preses brīvība tiek apkarota, liekot lietā arvien izsmalcinātākus paņēmienus," skaidro Rožukalne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
