Tiesa, 2008. gadā Kolas superdziļais urbums zaudēja garākā urbuma titulu, kad Katarā naftas ieguves vajadzībām tika izurbts 12 289 metrus dziļš caurums. Savukārt 2011. gadā Sahlīnā tapa 12 345 metrus garš urbums. Tomēr tie abi ir slīpi, ļaujot padomju sasniegumam joprojām saglabāt dziļākā urbuma titulu.
Tiekšanās uz zemes dzīlēm nāca tikai pēc atomenerģijas iegūšanas, došanās kosmosā un dziļākās okeāna ieplakas izpētes. Paralēli kosmosa iekarošanas un bruņošanās sacīkstei ASV un PSRS starpā 60. gados aizsākās daudz nemanāmāka cīņa starp abu lielvaru zemes virskārtas urbējiem.
Rekordi ciparos un atklājumos
Jau 1979. gadā Padomju Savienība ieguva līdz tam dziļākā urbuma titulu, apsteidzot ASV esošā "Rodžera cauruma" 9 583 metru sasniegumu (tas bija tapis naftas lauku izpētes nolūkos 1974. gadā). Savukārt vēl pēc četriem gadiem - tika sasniegts 12 kilometru dziļums, un urbšana uz laiku pārtraukta, lai zinātnieki varētu apkopot jau savāktos rezultātus.
Lai gan palikuši ēnā, zinātnes atklājumi tika uzskatīti par ne mazāk svarīgiem ieguvumiem par sasniegto dziļuma rekordu. Lai strādātu pie šī Eiropas kontinentālās plātnes urbuma iegūtajiem rezultātiem, bija jāiztur stingra atlase. Bija arī vērts cīnīties par darbu šajā aukstajā reģionā - visi objektā strādājošie saņēma dzīvokli Maskavā, kā arī mēnesī pelnīja tik, cik universitātes profesors nopelnīja gada laikā, raksta "English Russia".
Tāpat tika atklātas 24 mikroskopiskas baktēriju sugas (atsevišķos informācijas avotos minēts, ka to vietā atrastas vienšūņu fosilijas).
Urbuma vajadzībām tika izveidotas arī jaunas, uz urbja uzstādāmas
mērierīces, kuras spēja veikt mērījumus lielajā dziļumā, jo vairāki ieži
virszemē pēc lielās spiediena maiņas saira.
Tehnoloģiskas un finansiālas problēmas
Pēc papildus 66 metru izurbšanas 1984. gadā projekts draudēja apstāties, jo pēkšņi nolūza 5 kilometru garš urbja apakšējais posms. Šī iemesla dēļ urbšana bija jāatsāk no jauna 7000 metru dziļumā, apejot līdz tam jau izurbto.
Projekts gan iestrēga inženiertehnisku iemeslu dēļ - zinātnieki nespēja atrisināt lielā pazemē esošā karstuma problēmu. Paredzēto 100 grādu pēc celsija vietā urbumā šajā dziļumā bija aptuveni 180 grādi, bet 15 000 metru dziļumā pēc zinātnieku aplēsēm tādā gadījumā bija jābūt 300 grādu karstumam, kādā esošie urbji nespētu darboties.
Nepieciešamo tehnoloģiju izstrādei, kas būtu nepieciešama urbšanas turpināšanai, politisko pārmaiņu laikā nepietika naudas. Pēc dažu gadu nīkuļošanas 1992. gadā urbšanu pārtrauca.
'Elles caurums' palīdz radīt mītus
Lielais cauruma dziļums un projekta "pēkšņā" pārtraukšana, nesasniedzot nosprausto mērķi, veicinājušas arī zinātniskās fantastikas fanātiķu spekulācijas par "patieso iemeslu" Kolas urbuma pamešanai. Daudzi ir pārliecināti, ka, zinātniekiem sasniedzot visu laiku lielāko dziļumu, ir izdevies pietuvoties ellei.