Rudenī mūsdienu Latvijā senāki svētki mijas ar patriotiskiem svinību datumiem un samērā jaunām ieražām. Tradicionālajā kalendārā rudens ciklu aizsāk Miķeļi jeb Miķeļdiena 29. septembrī, kad noslēdzas saimnieciskais gads – raža ir novākta, pabeigti galvenie zemes darbi. "Delfi" aculiecinieks un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki vaicā – kā tu atzīmē rudens svētku dienas?

Miķeļdienu, ko svinam 29. septembrī, dēvē arī par appļāvībām, apjumībām. Diena nosaukumu ieguvusi no kristīgajā baznīcā godinātā ercenģeļa Miķeļa (Mihaela). Laiks ap Miķeļiem iezīmē rudens ekvinokciju.

Mārtiņi jeb Mārtiņdiena, ko svinam 10. novembrī, nosaukumu guvusi no 4. gadsmita svētā, Mārtiņa no Tūras. Mārtiņdiena gada ritumā iezīmē ziemas laika sākumu. Līdz ar Mārtiņdienu "ziemai vārti ir vaļā". Labība ir nokulta, zeme ir aparta un dodas atpūtā, zirgus vairs nedzen pieguļā. Mārtiņos sākas maskošanās periods, kas ilgst līdz pat Meteņiem. Mārtiņa dienas ķekatniekus sauc par Mārtiņa bērniem.

Kā Miķeļos, tā Mārtiņos bagātīgi mielojas: kauj gaili, sivēnu, cep plāceņus, dara alu, zīlē nākotni, pareģo laikapstākļus. Mārtiņdienas laika vērojumi nereti ir saskaņoti ar Katrīnas dienu, 25. novembri, vai Ziemas saulgriežiem. Savukārt Katrīnas dienā laika zīmes skaidro tuvojošos Andreja dienu – 30. novembrī. Tā, piemēram, tautas ticējumi vēstī: "Kad zoss Mārtiņos var stāvēt uz ledus, tad Ziemassvētkos tai jābradā pa dubļiem" (LFK 1742, 300) un "Ja Katrīnas dienā sals, tad Andreja dienā atkusnis" (LFK 1548, 42).

Laikposms starp Miķeļiem un Mārtiņiem latviešu tradicionālajā kultūrā ir veļu laiks, ko dēvē arī par: dievaines, zemlikas, ķauķu laiku. Šajā laikā piemin mirušos senčus, viņiem gatavo rituālu mielastu. Veļi tiek saukti arī par velēniešiem, vecajiem, ēniem, iļģiem, ķauķiem, pauriem u. c. Īpaša veļu barošanai bijusi Simjūda diena, 28. oktobris, kad baznīca atzīmē apustuļu Sīmaņa un Jūdas dienu, kas noslēdzās ar urguču – mirušo garu dzīšanu. Simjūda dienā ierasts rīkot tirgus.

Visai jaunas, taču spilgtas mūsu zemē ir Helovīna svinības jeb Visu Svēto dienas priekšvakars 31. oktobrī. Šī ķeltu izcelsmes tradīcija, kas īpaši attīstījusies ASV, mūsdienās saistās ar pārģērbšanos spoku, raganu, skeletu un citos tērpos. Tiek rīkotas publiskas un slēgtas ballītes. Maskās tērpti bērni iet no mājas uz māju, prasot saldumus un, ja tie netiek doti, piesolot izjokošanu, no angļu valodas "trick or treat". Svinību simboli ir grebts ķirbis, melns kaķis, kā arī citi simboli.

Kuras no rudens cikla norisēm ir svarīgas tev personiski, tavai ģimenei? Kurus ticējumus, paražas ievēro? Kurus rudens svētkus 21. gadsimtā atzīsti par "saviem"? Kurus uzlūko kā "svešus"? Kādus svinēšanas paradumus vēro 31. oktobra vakarā? Ko tev nozīmē Helovīns – norobežojies vai svini? Mudinām paust viedokli, atbildot uz jautājumiem, kā arī dalīties savā rudens svētku pieredzē, iesūtot reportāžu. To vari darīt, izmantojot rakstā skatāmo pievienošanas pogu vai arī uz aculiecinieks@delfi.lv.

Aptauja veidota sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētniekiem, kuri turpina iepazīt svētku svinēšanas un īpašu dienu atzīmēšanas paradumus mūsdienu Latvijā.

Atmiņas vai personīgo pieredzi, piedaloties Maija dziedājumos, aicinām iesniegt arī Latviešu folkloras krātuves elektroniskajā vietnē "LFK jautā".

Pētījums noris ERAF finansētā projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību; starpdisciplināras pieejas digitālā kultūras mantojuma radīšanā" (Nr. 1.1.1.1/16/A/040).