Foto: Personiskais arhīvs
Latvija ir maza valsts, un arī īstus, patiešām zinošus ekspertus virknē tautsaimniecības nozaru ir grūti atrast. Medijiem transporta jomā vispār ir tikai viens atzīts eksperts – bet kāpēc tā? Nav tā, ka transporta jomā nebūtu cilvēku, kas kompetenti un dziļi pārzina situāciju, taču, iespējams, viņu skatījums nav pietiekami atraktīvs, lai šķistu interesants ārpus profesionāļu aprindām. Rezultātā tukšo nišu aizņem "eksperti", kas, kā izrādās, nemaz nav īsti eksperti.

Nesen lasīju atziņas par vērienīgo "Rail Baltica" projektu ("Delfi", 6.02.2018.). Autors – kāds jauns cilvēks Gatis Eglītis. Ekonomists. Raksts pamatā ir par lietuviešu un igauņu politiķu un dzelzceļnieku un latviešu oligarhu intrigām pret uzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāju Baibu Rubesu, kuru rezultātā viņai izteikta neuzticība.

Jāatzīst, ka šī tēma mani ne visai interesē, turklāt nav nekādu iespēju pārbaudīt, vai tas ir tā, kā raksta autors, vai tomēr ne tā. Taču komentāra beigās ekonomists šo to pasaka arī par pašu projektu "Rail Baltica", kas mani gan interesē (būs iespēja braukt uz Eiropu!), gan baida (ja nu braucēju un kravu nebūs daudz un nodokļu maksātājiem nāksies uzturēt zaudējumus nesošu pasākumu?). Nudien nebūtu slikti, ja eksperts sniegtu pamatojumu, kāpēc man ne par ko nav jābaidās.

Eglītis raksta, ka "RB Rail" gadījumā "Latvijas ieguvums ir vismaz 50 labi apmaksātas ekspertu darbvietas un neskaitāmas konferences un biznesa tikšanās, kas dod ienākumus Rīgas viesnīcām un restorāniem". Lieliski!

Bet vislielākais Latvijas ekonomikas ieguvums būšot milzīgās investīcijas nākamo gadu laikā, jo "Rail Baltica" Latvijas daļas pirmā posma izmaksas sasniedz ap 300 miljoniem eiro (tehniskā izpēte, projektēšana un būvniecības uzsākšana), bet kopējās projekta izmaksas Latvijas teritorijā varētu sasniegt līdz pat 2 miljardiem eiro, kas nozīmē simtiem jaunu darbvietu, ievērojamu nodokļu ieņēmumu pieaugumu, papildu ienākumus būvniekiem un būvmateriālu ražotājiem. Arī lieliski!

Tomēr no eksperta gribētos saņemt ko vairāk, ne tikai jau desmitiem reižu lasītu apgalvojumu pārstāstu. Gribētos pārliecinošu skaidrojumu, kādā veidā un cik uzņēmums pelnīs, no kurienes radīsies pasažieri, kas katru dienu brauks un pirks biļetes, no kurienes šajā līnijā nāks kravas, kas tās būs par kravām, vai tās netiks atņemtas autotransportam. Un tā tālāk.

Diemžēl neko tādu rakstā atrast nevar. Un tad es atcerējos tēzes no šī paša eksperta agrāk publicēta raksta par citu lielu projektu – par dzelzceļa elektrifikāciju ("Delfi", 3.10.2017.).

Tajā no autora uzzinām, ka atšķirībā no "Rail Baltica" šis neesot labs projekts. Lai gan ES finansējums arī ir iespaidīgs – veseli 346 miljoni eiro, tas tomēr nav jāapgūst par katru cenu.

"Nenoliedzot vismaz īstermiņa pozitīvu ietekmi uz būvmateriālu un citu projekta piegādātāju un darbu veicēju ienākumiem, kā arī ilgākā periodā arī iespējamu izmaksu samazinājumu dzelzceļa pārvadājumiem Latvijas tranzīta koridorā", atšķirībā no "Rail Baltica" gadījuma šo naudu labāk esot atdot māju siltināšanai. Interesanti, kāpēc vienā gadījumā tas, ka tiek atbalstīti, piemēram, būvnieki, ir labi, kamēr otrā – nav vis labi? Atbildes nav.

Droši vien par nopietniem ekonomiskiem argumentiem nevar uzskatīt spriedelējumus, ka tieši otrais projekts kļūs par kārtējo vieglas peļņas avotu atsevišķiem politikai pietuvinātiem politbiznesmeņiem, bet pirmais gan ne. Tāpat nav skaidrs, kāpēc vienā gadījumā saistību uzņemšanās (bez plašākai sabiedrībai zināmiem aprēķiniem) nerada bažas, kamēr otrā gadījumā labāk nevis elektrificēt, bet siltināt. Nu nevar taču būt tik prasti, ka ekonomists lobē savu pašreizējo darbavietu "Altum", kas dala kredītus māju siltināšanai?!

Protams, visus uztrauc iespēja, ka var sarukt Krievijas kravu apjoms, "bet sen kārotās Ķīnas, Indijas, Baltkrievijas kravas (un, vēlams, ne tikai zemas pievienotās vērtības ogļu kravas) arvien neizdodas piesaistīt lielos apjomos". Taču mani arī uztrauc, ka vispār nav zināms, kādas kravas un no kurienes vedīs "Rail Baltica". Eksperts vai nu nezina atbildes, vai arī izvairās tās sniegt.

Es nepazīstu ne eksperta aizstāvētos "labos" vadītājus, ne "ļaunos", neesmu ne viena, ne otra projekta fans vai noliedzējs. Taču no ekspertiem gribas dzirdēt aprēķinus un pamatotus argumentus.

Bet – stop! Apskatījos, kas šis īsti ir par ekspertu. Oho – bijušais "Vienotības" premjeres un ekonomikas ministra padomnieks. Politiķis, kandidējis uz šīs partijas valdi, bet, kad partijas biedri nav spējuši novērtēt viņa viedumu, pacēlis cepuri un operatīvi pārmeties pie citas, "perspektīvākas", partijas. Utt.

Piedodiet, bet šādi "eksperti" nav pat dīvāna eksperti, tie ir visīstākie politiskie aģitatori un propagandisti. No viņiem velti gaidīt atbildi uz jautājumu, kādas kravas un no kurienes pārvadās "Rail Baltica". Komentējot it kā ekonomiskus jautājumus, viņi patiesībā tikai kārto politiskus rēķinus un pauž savas politiskās simpātijas un antipātijas.

Protams, nevienam nevar un nevajag aizliegt izpausties. Taču vajadzētu prasīt, lai vismaz neuzdodas par "ekspertiem" (ekonomistiem u. c.), bet skaidri un gaiši pasaka – es aģitēju šīs partijas (grupas, kompānijas) interesēs un tāpēc šis projekts man patīk, jo tajā iekšā esam mēs un tāpēc mūsu vadītāju subjektīvi uzskatām par "starptautiska līmeņa biznesa vadītāju", lai ko citi par viņu domātu. Bet tas otrs projekts gan ir slikts, jo mūs tur nelaiž un nerīko "neskaitāmas konferences".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!