Normāli cilvēki par normālu seksu nekad nerunā, izaicinoši neģērbjas, seksuāli neuzvedas, par to neinteresējas, nekādi neliek cilvēkiem ar citādu orientāciju par to uzzināt un nekad neekspluatē šo tēmu mākslinieciskiem, privātiem, merkantiliem un nekādiem citiem mērķiem. To dara tikai homoseksuālisti.
Homoseksuālisti ir ļoti slikti.
Homoseksuālistus uz ielas viegli pazīt pēc tā, ka viņi ne ar ko neatšķiras, bet slepus kopojas ar visām dzīvām būtnēm, priekšmetiem un parādībām, turklāt ar to visiem uzbāžas. Tā viņi dara tāpēc, ka ir amorāli un izvirtuši: ļauj vaļu visām vēlmēm, kam tradicionālo vērtību cienītāji pretojas. Pretošanās vēlmei ar to visu kopoties ir ļoti grūta, normālam cilvēkam tas var izdoties tikai tad, ja vispār neienāk prātā, tāpēc homoseksuālistu norāde uz šo nepareizo ceļu ir ļoti bīstama un ik brīdi var izjaukt trauslo līdzsvaru, kas jau tā tikai ar mokām velk uz tradicionālo vērtību pusi. Īpaši bīstami homoseksuālisti ir maziem zēniem. Arī viņi paši kādreiz ir bijuši mazi zēni, tikai vēlāk izauguši par homoseksuālistiem.
Homoseksuālisti dabā nav vajadzīgi.
Mērkaķi nav homoseksuālisti, tāpēc viņiem ir stipras ģimenes un daudz bērnu. Citi zvēri tāpat. Pat daudziem augiem ir nepieņemamas viendzimuma attiecības. Cilvēce degradējas, tāpēc mums vairāk jāskatās uz mērkaķiem un citām zemākām, gudrākām dzīvības formām no austrumiem. Mums jāmācās no tām pareizi uzvesties. Un to izdarīt ir iespējams, daudzi heteroseksuāli cilvēki ļoti labi iemācās uzvesties ne vien kā mērkaķi, bet pat kā cūkas un blaktis - vajag tikai gribēt.
Homoseksuālisti neprot uzvesties tradicionāli kā dzīvnieki.
Homoseksuālismu ir viegli ārstēt: ar aspirīnu un psihoterapiju vai ieslodzījumu un nāvessodu. Tikai homoseksuālistiem pašiem jāsaprot sava nelaime un jāgrib ārstēties, tad mēs viņiem palīdzēsim. Diemžēl homoseksuālisti negrib, tāpēc pagaidām vienīgais, ko varam viņu labā darīt, ir palīdzēt viņiem saprast un gribēt. Jo homoseksuālisms ir ļoti lipīgs. Paši savā starpā viņi cits citu aplipina dzimumceļā, kurš viņiem ir pilnīgi anāls, bet citus cilvēkus aplipina šķaudot, klepojot un kasot dibenu. No tā jāuzmanās, jo homoseksuālisms ir liela nelaime: aplipt ar to ir viegli, bet vaļā tikt - vairs nekad. Homoseksuālistam nedrīkst dot roku un uzgriezt muguru. Homoseksuālai sievietei muguru griezt var, bet roku dot tomēr labāk ne.
Homoseksuālām sievietēm labāk nebūt tāpat kā vīriešiem, tikai mazāk.
Tagad homoseksuālisti grib precēties. Mēs viņiem precēties netraucējam, mēs gribam ar viņiem precēties. Bet viņi ar mums negrib, viņi grib paši ar sevi. Tas ir ļoti bīstami, jo tādā situācijā mums vairs nebūs iespējams radīt bērnus. Bet homoseksuālisti grib bērnus. Tas ir ļoti bīstami, jo novedīs pie tā, ka homoseksuālisti ļoti strauji savairosies, pārpludinās visu zemeslodi, un cilvēce iznīks. Jo homoseksuālisti ir dabas strupceļš, viņi neatstāj pēcnācējus, tāpēc viņu intensīvā vairošanās nes iznīcību, un viņu laulību gadījumā tā ir absolūti neizbēgama.
Homoseksuālisti ir ļoti vaislīgi.
Pret homoseksuālistu precēšanos un vairošanos palīdz tikai tradicionālās ģimenes vērtības. Tās dažādās tautās ir dažādas. Ir tautas, kas apgraiza sievietes, lai viņas nedomā par homoseksuālismu, bet klausa vīru un ražo bērnus. Mēs sievietes negraizām, tāpēc esam ļoti neaizsargāti pret homoseksuālismu. Mūsu tradicionālā ģimenes vērtība ir pamesti un atņemti bērni. Šādi bērni ir ļoti neaizsargāti, un visvairāk viņus apdraud homoseksuālisti, kas var viņus pievākt un izmitināt, barot un audzināt, tāpēc mums viņi jāsargā. Bet homoseksuālistu laulības novedīs pie viņu iespējas adoptēt bērnus, ko nekādi neierobežo laulību aizliegums. Homoseksuālistu laulības ir ļoti bīstamas, jo viņi iedzimtības ceļā nodod savu neauglību nākamajām paaudzēm.
Homoseksuālistiem dzimst homoseksuāli bērni un otrādi.
To, ka homoseksuālisms nes iznīcību, pierāda jau senās Romas drūmais piemērs. Tur Homērs kopojās ar Tutanhamonu un Kleopatra ar Žannu D'Arku, kura bija ķirurģiski pārģērbts transvestīts, tāpēc visi nomira, neatstājot bērnus. Tā homoseksuālisms iznīcināja seno Romu, kuru iznīcināja barbari.
Homoseksuālisti ir barbari.
Mēs neesam barbari. Mēs esam demokrātiski kristieši un dzīvojam pēc svētajiem Bībeles baušļiem. Tie nosaka, ka nedrīkst iekārot sava tuvākā sievu un citus lopus, kas tam pieder. Tradicionālā laulībā Bībele skaidri norāda, kura ir lops un kuram viņa pieder. Homoseksuālistu laulībā nevar saprast, kurš no viņiem ir tavs tuvākais un kurš - lops.
Kristīgā laulībā sieva ir lops, nevis homoseksuālists.
Es baidos iziet uz ielas. Mana valsts ir nonākusi tiktāl, ka es esmu minoritāte. Par to, ka es neesmu homoseksuālists, mani var visādi represēt, un tas arī notiek ik uz soļa. Es nezinu, kā, bet tas ir tik acīmredzami, ka izraisa homofobiju.
Homofobija ir slikta. Pie tās ir vainīgi homoseksuālisti.
Par homofobiem sauc cilvēkus, kas neieredz homoseksuālistus. Homofobi nesaprot homoseksuālistus, piedēvē viņiem sliktas īpašības un vēl homoseksuālistiem ļaunu, tāpēc viņi ir slikti. Bet viņi pie tā nav vainīgi, jo viņi ir tikai tāpēc, ka ir homoseksuālisti. Ja homoseksuālisti grib, lai nav homofobu, lai viņu arī nav.
Es neesmu homofobs.
Homofobija ir nepareiza, jo vēršas pret cilvēku līdztiesību. Homofobi grib ierobežot homoseksuālistu tiesības, bet tas ir slikti un nav vajadzīgs, jo homoseksuālistus nekas neierobežo, viņiem ir tādas pašas tiesības, brīvības un līdzcilvēku labvēlība kā pārējiem, un tas ir labi. Vienīgais, ka vajag, lai viņi nekur nebāžas un neierobežo mūs. Es tikai prasu savu līdztiesību. Homoseksuālais mazākums uzskata, ka viņiem vienīgajiem ir tiesības netikt apspiestiem un apspļaudītiem. Viņi grib ignorēt demokrātiskā vairākuma tiesības viņus apspiest un apspļaudīt.
Viņi tiecas mūs ierobežot. Šobrīd ir nonākts tik tālu, ka normālu cilvēku praktiski vairs nav, ir tikai homoseksuālisti. Bet viņu ir tik niecīga sabiedrības daļa, ka viņiem nav tiesību uzspiest, ka visi ir homoseksuālisti. Ja viņiem atļaus precēties, arī man būs jākļūst par homoseksuālistu. Bet es negribu! Tāpēc es esmu pret homoseksuālistiem. Es negribu, lai dzīve Latvijā kļūtu tik slikta kā Amerikā un citās homoseksuālās valstīs, kur praktiski nekādas dzīves vairs nav, tikai homoseksuālisms. Laba dzīve ir Krievijā, kur sabiedrība neļauj homoseksuālistiem sevi apspiest. Bet es negribu dzīvot Krievijā, es labāk dzīvotu Amerikā vai kaut vai Latvijā.
Homoseksuālisti man neļauj dzīvot.
Tāpēc es gribu, lai mūsu Satversmē tiktu nostiprināts, ka Latvijā tradicionāli homoseksuālistu nav. Ventspils mērs Lembergs jau ir publiski paziņojis, ka Ventspilī homoseksuālistu nav. Tas ir ļoti vienkārši, un Ventspilī tāpēc ir labi: smuks bruģis, tīras ielas un smaidīgi cilvēki, kam nav jābaidās uzgriezt muguru. Tāpat esmu dzirdējis, ka vecticībnieki nav homoseksuālisti. Kenijā arī tādas problēmas vispār nav. Tātad - vajag tikai gribēt. Es gribu, lai prezidents Vējonis tāpat izdara, ka homoseksuālistu nav visā Latvijā. Tad nebūs arī homofobu un visi dzīvos draudzīgi. Es gribu, lai visi ir draudzīgi un līdztiesīgi, tāpēc mani ļoti skumdina, ka ir homoseksuālisti, jo viņi negrib tādi būt un tāpēc man vairs nav kur dzīvot. Viņiem taču neviens neliedz nebūt homoseksuāliem, tāpat kā es daru!
Homoseksuālistiem jābūt līdztiesīgiem.
Es šo visu gribēju izstāstīt pašiem homoseksuālistiem, no kuriem man nav nekāda glābiņa, bet nezinu, kur kādu satikt, tāpēc vēršos pie viņiem caur internetu cerībā, ka viņi manu sāpi izlasīs, ja viņi vispār ir, nezinu, bet runā tak, ka esot. Tikai nesaprotu, kāda suņa pēc par viņiem atkal jāraksta.
Vai tiešām Delfi vispār vairs nekā cita nav ko rakstīt, kā tikai par šīm slimajām dabas kļūdām?!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
