2010.gada 22.novembrī Rīgā, Pļavniekos, Rudens ielā aptuveni 13.55 kādas deviņstāvu mājas iedzīvotājs ir sajutis neierastu grūdienu un mājas trīcēšanu. Šis aculiecinieks par savu novērojumu paziņoja speciālistiem, kuri aicina visus, kas šajā laikā ir sajutuši pazemes grūdienus, lustru, telpaugu vai citu piekārtu lietu šūpošanos, trauku šķindēšanu ziņot seismolat@gmail.com. Aculieciniekam tiks nosūtīta aptaujas anketa ar zinātniekus interesējošiem jautājumiem.
Šī informācija speciālistiem ir nepieciešama, jo netālu no Rīgas atrodas Olianes - Inčukalna tektoniskā plaisa. Tā kā tuvākās seismiskās stacijas Latvijā (Slītere un Skujas) atrodas diezgan tālu no Rīgas, šī seismiskā parādība varētu būt arī nepiefiksēta. Tāpēc pagaidām vienīgais veids kā noskaidrot minētā pazemes grūdiena iemeslus ir veikt iedzīvotāju aptauju.
Izziņai: Kā "DELFI Aculieciniekam" paskaidroja ģeoloģijas doktors, seismologs Valerijs Ņikuļins, pazemes grūdieni Latvijā un Baltijas jūras krastā nav nekas jauns. Tā ir reta parādība, taču mēdz notikt. Latvijas teritorijā pirmo reizi zemestrīce ir fiksēta 1616.gadā. Pēc 12 baļļu (EMS98) sistēmas šo mūsdienu zinātnieki novērtēja ar 6 ballēm. Vēl iespaidīgas zemestrīces ir notikušas 1857.gadā Irbes šaurumā, 1904.gadā Rīgā, bet 1908.gadā, pēc zemestrīces Messīnā (Itālija), arī Latgalē tika novēroti nelieli grūdieni un zemes plaisas. Tuvāk šodienai salīdzinoši spēcīgas zemestrīces ir fiksētas 1976.gadā Igaunijā, bet 2004.gadā - Kaļiņingradā. Pēdējā bija 6,5 baļļu spēcīga (pēc 12 baļļu skalas), pie tam, to nebija prognozējuši neviens no Krievijas un kaimiņvalstu seismologiem.
Seismologs V.Ņikuļins skaidro, ka, ņemot vērā seismiskās aktivitātes pieaugumu pasaulē, Latvijā šī situācija ir stabila. Atsevišķi grūdieni ir iespējami, bet tie nevar sasniegt katastrofas apmērus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
