"Pirmajā brīdī ieraugot, nodomāju, ka tā ir kaza, bet, ieskatoties vērīgāk, sapratu, ka tā ir balta stirna. Diemžēl neizdevās piekļūt klāt pietiekami tuvu, lai uzņemtu skaistākus kadrus, bet es tagad zinu, kur ir šī brīnuma iemīļotā vakariņu vieta un ceru vēl kādu reizi satikt," portālam "Delfi" raksta Ingmārs.

Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkans atklāj, ka aculiecinieks noķēris kadru ar albīnu dzīvnieku, kurš dabā ir reti sastopams.

"Šiem dzīvniekiem dabā izdzīvot ir sarežģītāk nekā normāli krāsotiem dzīvniekiem. Albīņus plēsēji var labāk pamanīt un ātrāk tos nomedīt. Mūsu platuma grādos šai stirnai varētu izdoties nodzīvot ilgāk, jo tomēr plēsēju blīvums nav tik liels. Tiesa gan, jāņem vērā, ka albīni dzīvnieki ir uzņēmīgāki pret slimībām," uzsver Lielkalns.

Zoodārza pārstāvis skaidro, ka albīnisms ir ģenētiska īpatnība. Izšķir pilnīgo albīnismu, kad pilnīgi neveidojas pigmentācija – dzīvnieks ir balts un acis ir sarkanas. Daļējs albīnisms jeb leicisms ir tad, kad dzīvniekam ir baltas krāsas laukumi, vai arī viss ir balts, bet acis tomēr ir normāli pigmentētas. Gēnu mutācijas un iespējamu albīnismu var ietekmēt vides piesārņojums ar smagajiem metāliem vai radioaktīvām vielām. Tomēr tas gan neesot aculiecinieka iesūtītā foto redzamās stirniņas gadījums, uzsver zoodārza pārstāvis.

Lielkalns atgādina, ka jau iepriekš Latvijā ir konstatēti albīni dzīvnieki. Šogad tika ziņots par baltu strazdu. Apmēram divdesmit gadu vēsturē ir ziņas par baltu stirnu Madonas pusē. Tajā pat reģionā manīts balts jenotsuns.

Arī pasaulē ir manīti albīni dzīvnieki – pērn sociālajos tīklos ātri izplatījās un populārs kļuva video ar baltu alni Zviedrijā.

Zoodārza pārstāvis skaidro, ka daudz biežāk albīnus dzīvniekus var sastapt nebrīvē. "Cilvēki bieži vien speciāli izkopj pamanītās neparastās iezīmes - balti truši, peles, žurkas, modē ir albīnas čūskas. Divi šādi tīģerpitoni dzīvo arī zoodārza Tropu mājā," informē Lielkalns.

Sūtiet savas reportāžas un par labāko reportāžu saņemiet balvu - dāvanu karti "Galactico" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!

Darbdienās no plkst. 10.00 līdz 14.00 varat arī ziņot par nebūšanām, novērojumiem, ierosinājumiem, zvanot pa "Delfi Aculiecinieka" tālruni nr. 67784066!