Spoža izvēle
Lai arī kādi bijuši integrācijas plāni un stratēģija līdz šim bija izstrādāta un likta lietā, nekas nelīdzēja. Vieni turpināja iet pa ceļu, bet otri par labāku atzina ierakumus rakt grāvī. Un te pēkšņi kā pēc burvju mājiena visa Latvijas tauta kļuva tik vienota, ka sakļāvās cīšāk par zōģa zūbim. Iemesls bija pavisam vienkāršs - Vienaldzība pēc ilgas domāšanas un zibenīgas lemšanas bija izvirzījusi Rīgas mēra amata kandidātu - sorozīti, lezberasti, meijerovicieti un šķēlieti Sarmīti.
Taču viss tik vienkārši tikai no malas izskatījās. Partijas iekšienē izvēle nebija viegla. Pareizāk - tās vispār nebija. Tie, kam laba frizūra vai reputācija, ne par kādu pilnvarnieka vietu nekādā padomē nebija ar mieru nomest savas vieglās dienas. Savukārt, tos, kas ļoti gribēja, partija negribēja un to pamatoja ar to, ka viņus negribēs arī vēlētāji. Tad atnāca Kampars, pielika pie dāmas nāsīm ožamo spirtu, atnāca visi Viņķeļi - katrs ielēja pa graņonkai sarkanā stiprā viņķeļa un lika izšaut zalpom. Pēc visa tā Viņa aši pieslējās kājās un teica "Jā!, jā, jā!". Un vēl piebilda: "Es nesīšu karogu, bet to taisīs Pēteris. Man vajag plašu kabinetu ar skatu uz Brīvības pieminekli un 666 palīgus uz katras Rīgas ielas." Ābiķis Jolkins ievilka elpu un izdvesa: "Būtu labāk ēdusi!".
Tūdaļ vienā mirklī uzsprāga visi sociālie mediji, visu internetu saitu apmeklējums uzleca augstāk par Bubku un kārti. Kaut arī zondēšanas ēsma tika izmesta jau kādu dienu ātrāk un tur lakmusa papīrītis iekrāsojās ļoti skarbos toņos, neviens no partijas neņēma galvā un vienbalsīgi pieņēma lēmumu, par kuru neko labāku līdz šim "Vienaldzība" nebija pieņēmusi. Pat trīs reizes Dombrovski izvirzot par premjeru vai nosargājot Zaķa reputāciju. Viss politbirojs pēc tam 22 minūtes sita plaukstas, tikai Ābiķis Jolkins atkal bija tāds domīgs. Jo viņam aiz muguras jau ir "Latvijas ceļa" un Tautas partijas aiziešana pa skuju taku. Pirms pats turp dodas nu nemaz negribēja arī, lai viņa trešā partija ņem tādu galu. Taču uz ecēšām ar pliku dibenu arī neleca. Vien noteica: "Katrs pats izvēlas veidu, kā padarīt sev galu...".
Nojauta nevīla, ne velti vecais Indrāns no Krievu teātra pažobeles vilka lejā zārku. Sak, pavisam drīz atkal noderēs. Ne vienu vien politisko spēku viņš savā dzīves laikā ir noracis. Nav jau tā, ka viens pats. Arī Rafalsons piepalīdzēs.
Tā lūk. Bet sazvērestības teoriju piekritēji nelikās mierā un sāka meklēt visādas sakarības - kas šo sabotāžu (lasi, "Vienaldzības" līderi Rīgai domei) pasūtījis, kam tas izdevīgi, kas devis pirmatnējo grūdienu procesam. Meijerovics toč vairs ne. Soross? Vai varbūt kāds no daudzajiem Medvedeviem? Kā nekā nemaz ne tik sen pie Kremļa sienas noticis FSB saiets, kuru apmeklējuši 62 valstu emisāri. Un klāt bijuši ne tikai gonci ot Ushak off un Urlanovich, bet arī Darya Ivan da Marya Kiluguna Kalugina Kiriyatguna. It kā ne reāli, bet virtuāli. Tādā kā videoseansā, ar tādu kā videouzrunu. Bet pietika, lai gūtu smalku instruktāžu, kā graut vadošos politiskos spēkus kaimiņvalstīs. Vai tad nav dīvaini, ka ik pēc brīža tie aizspurdz debesīs vēl skaistāk kā tabors. Nu tak nevar būt, ka tāpat vien no savas gribas visi padara sev galu. Jo nav tak mums tik tuvas tās samuraju sepuku vai harakiri (腹切 vai 切腹) tradīcijas... Tajā pašā laikā SC no PSKP dzīvo, cepuri kuldami.
Nils I, Nils II un "pīs-djūk"
Un nebija jaunā mēra kandidāta paspējusi nokāpt no tribīnes, kurā viņu bija uzstutējuši kvēlie atbalstītāji no Zemgales (priekšpilsētas), kad uz tās jau kāpa (nu, protams, ka tribīnes ne kandidātes!) Ushak off trubadūrs Nils Kubliņ off. Un sāka slavēt savu bosu vēl kvēlāk kā paša redaktorētajā "Nam Riga, gansam piga". Bet mēris tika pasludināts teju vai par miera dūju - "peace duke", ko vienkāršais vēlētājs gan sāka lietot atbilstoši savai angliskajai izrunai - pīs-djūk.
Tad, lūk, šis pats pīs-djūk arī šajā nedēļā devās kārtējos reidos pa savu djūkisti. Viņa puiši bija nobrucinājuši namu Peitavu ielā un tagad to varēja apskatīt TV kameru gaismā. Viņa puiši trīs gadus nevarēja saņemties pabeigt Dienvidu tilta aklo zarnu, bet vēlēšanu tuvums piespieda un tagad vajadzēja apskatīt, kā vīri rokas zem Bauskas šosejas. Viņa puiši nekādi vairs nespēja samenedžēt Mākslas muzeja tāmes un tur nu gan mēris nav rādījies veselu mūžību un nerādīsies ar. A šo nam tam darīt... Tikmēr uz daudziem ielu stūriem Rīgas satiksme bija noorganizējuši kārtējos vienādās formās tērptos arodbiedrību aktīvistus, kas ar kora "Gaudeamus" patosu tik sauca "Mūsu pīs-djūk! Pīs-djūk! Ale-luja!"
No Nils II aktivitātēm savs labums tika arī Purģim Juaro. Ne liels, bet pietiekams, lai miera vējos varētu uzvilkt kāsīti un SC ot KPSS pretī nekāsētu un pret vēju nečurātu. To viņam jau Mākoņu Andrs savulaik bija mācījis, kad gadījās atnākt ar slapju bikšu priekšu. Uz Pāvilostas vēju vien visu norakstīt nevarēja.
"Belarus" no Latvijas laikus sasniedza Briseli un pa ceļam vēl paspēja uzart mazdārziņu Bērziņam pie Nītaures, Kalnienei pie Alsungas, Gribauskienei pie Kēdaiņiem, Komarovskim pie Pjotrkovtribunaļskas un Merkelei pie Brandenburgas vārtiem. Soļarkas dūmi reizēm vēlās aumaļām, bet darbiņš tika padarīts un Briseles ierēdņi nevarēja tik plati smaidīt, jo zobi ātri nokvēpa un tad ar "Sensodent" vien nekas nebija līdzams. Barozu un Rompejs melnos dūmus gan izlikās neredzam un grieķu zemniekus turpināja turēt piecreiz vērtīgākus par mūsējiem, kaut šie pat olīves no kokiem vairs nemācēja novākt. Un arī normālu vīnu nekad nav pratuši uzbrūvēt. "Metaxa" Dievu dzēriens ir tikai tiem, kas alkoholu nekad nav lietojuši. Varbūt labāk to liet iekš "Belarus"? Lai vai kā "Belarus" būs laikam atkal jābrauc uz Briseli arī ziemā. Varbūt arī kāds ložmetējs jāliek uz sēdekļa, jo citādi latvieši tādi gaužām miermīlīgi izskatās. Ņemot vērā, ka ceļā līdz Briselei robežu vairs nav, var kaut vai atombumbu ar visu sarkano pogu aiztransportēt.
31.10.12, 00 Katelmaišos
Teātra mīļi palika nedaudz neziņā, kurš tad īsti ir Gada notikums - "Spēlmaņu nakts" vai "Spēlmaņu akts"? Vai varbūt par tādu kļuva Daugavpils teātra aktieru vēstule, kas rakstīta Vienības nama balkonā, kur vājš apgaismojums un garām rībina tramvajs. Bet tā skaņa atgādina pionieru bundzinieku vienību. Tāpēc jau arī esot Vienības nams. Līdzīgi kā Brīvības pieminekļa trīs zvaigznes Ushak off elektorātam ir vai nu Ļeņins, Markss Engelss vai vismaz trīs Baltijas republikas, ko tur Roģina matj Tvoju!
"L.Tips" savu jubilejas tūri pabeidza triumfāli, tomēr tauta prasīja vēl, jo visi krūšturi vēl neesot uz skatuves. Un tad tika nolemts taisīt papildu koncertu 31.novembrī 00 Katelmaišos. Biļetes tirgošot "Pilsētas cilvēki", kam pirms dažiem gadiem Rīgā izdevās ļoti lieliski iztirgot Džo Kokera koncertu, kura nebija. Tagad neesot arī "Pilsētas cilvēku", par naudu nemaz nerunājot.
Savukārt Ufo pa šo laiku bija aizlidojis uz Angliju. Sākumā tā kā, lai pakoncertētu kopā ar brāļiem Ilmāriem un pensionāriem, kas piešuj ķirbi mētelim. Taču ne viss sanāca, kā gribējās. Kirbijas latvieši, lai paši varētu iedzert kādu lieku stout, arī Ufo iedzina zemeņu dobē. Viņš apmulsa, jo pēdējās ogas tajā bija nolasītas jau pirms Vimbldonas fināla. Toties kā Ikšķiles domes deputāts dabūja kaut nedaudz sajust vienkāršās tautas darba smagumu un ciešanas. Tur arī dzima pirmie akordi jaunajai dziesmai ar labi zināmiem vārdiem:
Ak, lakstīgala, nedziedi
Pie mana loga sērīgi.
Tur putekļi, tur lampas kūp,
Tur lēni mana dzīve drūp.
"Eh, lai drūp, ka tik negāžas uz galvas kā tie Rīgas drūpošie nami," nodomāja Gaujmalietis un devās pastaigā pa nestarojošo Rīgu. Un tad vēl minorīgo meldiņu mēģināja padarīt mažorīgu. Dzīve tak ir skaista - zivs peld ūdenī, lidmašīna lido debesīs!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
