Murgs, ne sapnis
Gaujmalietis, malkojot piparmētru tēju un uzkožot lakricu, vienubrīd galīgi saskuma. Izrādījās viņš nebija Rīgas mēra 100 draugu lokā, ar ko mēris tvīto darbā, atpūtā un arī gultā. Pat, esot komā, esot tvītojis. "Bēdīgi", nodomāja Gaujmalietis, jo viņa rakstos Ushak off taču ir visbiežāk pieminēts varonis! "Nepateicība ir pasaules alga," un nocitējis klasiķi, gāja uz dusu.
Un sapnī pēkšņi ieraudzīja, ka Rīgas mēris pārvēršas par kurmi un pašā Rātslaukuma vidū sāk raksties zemē, lai pēc brīža pazustu no pilsētnieku acīm. Bija 17.novembra pievakare un kopš tā brīža viņu līdz pat 20.novembra rītam pat Anna nekur nevarēja atrast. Kaut tieši viņa pati bija pametusi šādu ideju. Lai nekaitinātu savu elektorātu un nezīmētos nīstajos Latvijas neatkarības svētkos. Lai nebūtu jānoliek ziedi pie Brīvības pieminekļa, jāskatās nacistu karaspēka parāde, jāklausās neieredzēto politiķu uzrunas, jāklausās kaut kādas tur latviešu dziesmas un viņu mūziķi. Par lāpu gājienu nemaz nerunājot! Ja arī kur ko vajadzēja, tad aizsūtīja savu dubultnieku. Tikai pie tvītošanas viņu nedrīkstēja laist tuvumā. Ziedus ar ironiju nolikt prata un tas ir daudz! Jā, negribējās izmisīgi meklēt starojošos Rīgas namus. Šogad laikam jau staroja vienīgi Mistera 20% kabatās un SC PR kontos. Taču arī tas ir skaidrāks par skaidru - SC vēlētāji nevis apjūsmo apstarotos Rīgas namus, bet dedzina Latvijas karodziņus. Tāpēc tieši par viņiem jārūpējas - jāvizina tramvajos par brīvu, jādod atlaides apkuri vai to vispār jāpiegādā par velti. Tāpat tak visu varēs novelt uz Dombrovska skopumu un "Vienaldzību". Un īpaši laimīgs, redzot jaunieti ar liesmojošu Latvijas karodziņu rokās, bija skolotājs Rafaļskis. Beidzot arī viņa darbam ir redzami augļi. Arī viņa audzēkņi nemīl šo zemi, valsti, tautu! Varbūt beidzot iedos arī kādu ordeni. Ja ne īsto Lāčplēsi, tad vismaz tādu kā Rēzeknes mērim. Pēc 100 gadiem tos tāpat vienu no otra neatšķirs.
Sākumā bija liela reklāmkampaņa, cik ļoti šogad valsts svētkos staros Rīga. Tad bija ļoti lielas tautas gaidas ieraudzīt zaigojošu, mirdzošu, liesmojošu, lāzerainu Rīgu. Taču Ushak off bija par daudz iztērējies 9.maija svinībām un šoreiz nācās ļoti taupīt. Reklāmkampaņai vēl naudas pietika, bet pašai izgaismošanai vairs ne. Čivle gan centās stāstīt, ka pie visa vainīgi čangaļi un slātavieši, kas regulāri Rīgu apzogot. Tomēr gods godam reklāmkampaņai, lai uz gadu miju šurp brauktu maskavieši, čeļabinskieši un vēl citi, kontā piķis vēl esot. "Galu galā naciķi taču nav elektorāts, cik var atkārtot," nomaskējies par ierindas rīdzinieku, koncertā "Bi 2, je-Bi 1" pie sevis murmināja Rīgas mēris.
Pabriks Roņu salā
Prezidents Bērziņš latviešiem, tungusiem, zulusiem, ujguriem un citiem "bez noteiktas dzīves vietas" atvainojās par nabadzību. Ne par nabadzību kā tādu, bet par tādu, kādu viņš pateicis un pārējie sapratuši. Pareizāk sakot, nesapratuši. Vaira VVF atvainojās par pārlieko sociālo nodrošinājumu, turklāt gan Latvijai, gan Kanādai vienlaikus. Rumpītis atvainojās Galviņam, ka šim nākas nest smago kapteiņa nastu un viņš nevar palīdzēt ne naudā, ne graudā. Bet Ārlietu ministrs atvainojās visai pasaules krievu diasporai, ka svētku uzrunā viņš krievus tā arī bija nosaucis - "krievi". Nevis daudz tolerantākajā un pieņemtākajā vārdā - "krievu tautības cilvēki". Lai nu to neuztverot kā lamu vārdu vai kaut ko līdzīgu Klusā okeāna salu kanibāliem. Nu tā pavisam nejauši sanācis. Un Kukule ar situācijai līdz galam ar nav turējusi roku uz pulsa. Kas arī loģiski, jo viņai tagad daudz jādomā par Rīgas vēlēšanām. Bet par divām lietām vienlaikus blondīnēm domāt esot kaitīgi. Tā rakstījis jau slavenais senatnes ārsts Abu Ali ibn Sina un arī mūslaiku "zelta roka" Auders. Rozentāle gan centās pierādīt pretējo, bet no tās nekas dižs taču nesanāca. Tāpat kā Muižniecei.
Igauņu runāšana par Latviju kā tukšu vietu bija tā piegriezusies, ka "Latvijas Finiera" Biķis izlēma visus Igaunijas bērzus salīmēt finierī. Bet tas būs "Latvijas finieris" ne "Eesti faneera"! Savukārt, atzīmējot Lāčplēša dienu un Neatkarības dienu, Pabriks, suns un vēl trīs vīri ņēma rokās Lauku sētas izdzīvošanas instrukciju, pat šauteni, ar ko droši rīkoties gan neprata neviens, pat suns, iesēdās laivā un bija prom. Viņi būtu gatavi kompānijā ņemt arī Amerikas ģenerāli Petreusu un viņa girlus, taču Obama nelaida. Pēc kāda laika visi izmeta desantu Roņu salā. Tā augstākajā priedē uzvilka Latvijas karogu un novēlēja tam tur saules mūžu. Tad vēl iesaucās: "Kur vēl labāka vieta "Alcatraz", kā šeit!" Abrenes atdošanu krieviem ar to Pabriks nomazgāt nevarēja, bet vismaz kāda maza ķermeņa daļa tīrāka kļuva. Teiksim zīmulītis, ar ko tik ļoti gribēja samērīties kaimiņu militāristi, kuri notikušo aptvers tikai ap Ziemassvētkiem.
Smagās sprukās bija nonākusi Rīgas lidosta. Ļeščinska mizgrauži arī tur darīja savu darbu un turpināja šleserēt. Nodevas nemaksāja ne vien "Ryanair", bet arī citas kompānijas. "Ja negribat, varam te nelidot" - atbilde bija nepārprotama. Balsi te pacēla arī tautieši Anglijā un Īrijā - "Nelidos "Ryanair", mēs neatgriezīsimies! Ja mūs nevajag, tad varat to kompāniju sūdzēt tiesā!" Skaidrs, ka vajag, citādi viss reemigrācijas plāns un tad jau arī NEPs būs tikai miskastei. Tas nekas, ka drīz pasažieriem vajadzēs ne vien pašiem iereģistrēties, bet arī tīrīt no skrejceļa sniegu. Arī savs labums - sasildīsies, jo tēju jau "Ryanair" lidenēs nepiedāvā.
Iedvesmas avoti tepat līdzās
Paldies skaistajam rudenim, tāpēc Latvijas augstskolu gaiteņos varēja turpināties mēslu talka. Diez, cik studentu pēc šīs Ķīļa lielās ierosmes būs palicis augstskolu gaiteņos. Kaut kas jau paliks, mierināja ministrs, jo visi jau neesot kā viņš un Oksfordā, Kembridžā, Sorbonā, Harvardā vai Jēlā nemācīšoties. Tāpēc vajadzīga arī Jēkabpils medicīnas koledža, kas rangā augstāka par Latvijas Universitāti. Par Purmsātiem nemaz nerunājot - kamēr būs pieprasīti šādi ministri, Purmsātiem darba pietiks. Piedevām, atšķirībā no CSDD vai SAB MK noteikumi neparedz no ministriem prasīt izziņu par veselības stāvokli. Vēl vairāk - neprasa pat augstskolas diplomu. Pat latviešu un krievu valodas zināšanas, kā gandrīz katra piparbode.
E-Legante tērpusies "Lauma Lingerie" legingos bija ļoti pārsteigta, ka uz teātra izrādi "Ideālie dēmoni", bija sanācis viss klans. Varbūt nodomāja, ka Dagmāru, kura it kā atveidojot Žannu d'Arku, pa īstam kraus sārtā un neviens viņu vairāk neredzēs. Kas tik nenotiek pēdējā laika izrādēs. Pauls spēlē klavieres, Bērziņš uz skatuves nedzer, Rubeni nolej no galvas līdz kājām... Vai varbūt gribēja skatīt viņu "Amoralle"? Lai vai kā, taču beigās visi radi laimīgi un pārsteigti satikās. Arī Krauze palika dzīvs un Zuarguss bija kaut kur turpat blakus.
Pa to laiku pavisam nemanāmi šobrīd labākais "Made in Latvia" produkts Martins Dukurs jau ticis pie divām uzvarām. Patiešām, viņam laiks atkal pievērsties kaut kam citam, lai nezustu publikas interese par skeletonu.
19.novembra vakarā, kad galva jau bija attīrījusies no svētku galda tvana trīs eksprezidenti ar basketbola bumbām tikuši manīti "Splendid Palace apkaimē". Pievienojot klāt vēl divus redzētos ekspremjerus Gaili un Godmani, sanāk īsta "Dream team", kas cēlusi Latvijā saulītē, kura tagad mūs visus tik spoži apspīd. Bet filma visiem ir patikusi - gan Manjakova-Jurciņa metieni no groza apakšas, gan Ellera-Anufrijeva tālmetieni, gan Andžāns-Krisons ar pārsisto lūpu... Bet jo īpaši "trojka" uz MK kāpnēm - un skaistā frāze "Es pirmais izvirzīju Baumani..." Laiki mainās, bet labākie personāži ir mūžīgi. Arī tāpēc, ka lieliskie iedvesmas avoti - Jaunups, Liepnieks, Fogelis - ir tepat blakus. Kamēr viņi būs, latviešu kino garantēts saules mūžs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
