Diena kā NRA neDiena
Bet labāk visu pēc kārtas, mierīgi, trīs reizes atkārtojot, lai saprot arī deputāti. Gaujmalietis iesēdās klubkrēslā, savā vārda dienā iedzēra papirmētru tēju ar Šartrēzi" un sāka stāstīt: ”Bibi, vai Tu dzirdēt gribi.... Pag, pag, tu jau pillā, vai? Te jau nav Lietuva! Ak, jā. Tad tā. Un tad pienāca diena, kad ”Diena" vairs nebija ”Diena", bet ”NRA" un otrādi, ka pat Puzes Lielā hūte vairs nesaprata, kurā izdevumā likt savu runu un portretu. Bet ”SestDienā" Ilze pēkšņi kļuva par Batjku, Raivis par Taņu, Sarmīte par Aivaru, bet Aivars vairs nevarēja nēsāt hūti, jo bija Kirovs Roza Luksemburga. Nācās meklēt kipu. Viss šis sajukums iestiepās arī augstākajos atmosfēras slāņos un tā nu sakrita, ka Bērziņš, Zatlers, Dombrovskis katrs savā pasaules malā stāvēja pie pisuāra, skatījās spogulī un uzdeva vienu un to pašu jautājumu: ”Kas es esmu?". Spogulis klusēja. Vīri neziņā raustīja rāvējslēdzējus un plecus. Sāka klīst runas, ka krānam vairs nav nozīmes, bet īstiem vīriem jābūt tvirtām un iespējami lielām krūtīm. Ja ne kā Elīnai E., tad vismaz kā Ščerbatiham (vai tiešām tvirtas?). Zaržeckis steigā atstāja novārtā Ameriku un darbu Rīgas Domē, un meklēja brīnumeliksīru, ar kuru iesmērējot, vīri atkal būtu modē. Meklējumi turpinās un ne tikai Amerikā. Savukārt dāmas etalons tagad ir izteikts pavisam lakoniskā formā: ”Priekša kā mugura, mugura kā dēlis". Dažas, ko likt uz reklāmstabiem, padomā jau ir. Vēl no iepriekšējām vēlēšanām Zemgalē.
Tikmēr Jolantoviča un Freimane visu notikušo uztvēra ar lielu sajūsmu un Ilzi, atvainojiet, Batjku iecēla par Rīgas starptautiskā praida patronesi (kā tas būtu literāri pareizi un skanētu Viduslatvijas dialektā?) un pāri Pleskodāles kapiem sāka vizēt mūžīgā varavīksne. Rīgas viļņošanās sasniedza arī Amerikas rietumkrastu, un tur vairs neviens nebrīnījās, ka Biedriņu jau saukāja par Pamelu. Sākumā par Elīnu, bet Egli tur neviens tomēr nezināja un pupiem bija otršķīrīga nozīme."
Pēc grāmatas ”Kad es vairs nebūšu Valdis, bet Ilze!" prezentācijas valstī iestājās pamirums. Jo tā jau 123 gadus dzīvoja vienotībā ar valdi. Sorry, ar Valdi. Valde var pagaidīt, kamēr Sandra tā arī nesaņēma Eiropas balvu par ieguldījumu lauksaimniecībā un piedalīšanos mēslu talkā Alsungā. Kā izrādījās pēdējās mēslu dakšas bija paņēmis Šķēle, bet arī velti, jo pēdējo govi, kas vēl taisīja mēslus, bija izslaucis Kalvītis. Taču tā līdz kauliem, jo ar kļušku. Nākamajām paaudzēm nebija ne tikai piena, bet arī sūdu. Nebūs arī hokeja...
Universāla komanda
Bērziņš pēc iepriekšējiem braucieniem uz Ameriku tika tik daudz kritizēts par nesaprotamu angļu valodu un pārāk brīviem paša izdomātiem tekstiem, ka šoreiz no ANO tribīnes runāja tikai Līgas sarakstītu tekstu un tikai suahili. Latvijā neviens to nesaprata, jo Ruandā, Burundi, Ugandā ANO TV neskatās. Un labi, ka tā, jo tik un tā neko nesaprastu. Vizītes beigās viņš slavenākos Holivudas režisorus un aktierus, kā arī Vīzentālu un Zurofu uzaicināja uz Rīgu, lai apskatītu Lipkes pieminekli. Vīzentāls ielūgumu uzreiz atteica, jo mūsu simfoniskajā orķestrī vairs neesot neviena viņa tautieša, bet orķestris spēlējot necerēti labi. Kā var tik īsā laikā viss tik skarbi izmainīties - pirms 30 gadiem Maskavas simfoniskajā orķestrī, kas viesojās Ņujorkā, bija vieni viņējie un tikai divi ne un tie paši turēja rokās šķīvjus, jo bija no KGB un citu neko neprata. Arī kopskaņu nesabojāja. Latvieši atkal grib apgāzt teoriju par izredzēto tautu...
Un tad vēl Bērziņš paviesojās Jēlas (Jeilas, Jēlajā) universitātē, nolasīja lekciju ”Par drīzo pasaules galu" un mudināja turieniešus atrast kādu skolotāju, kas Latvijas krieviem spētu iemācīt latviešu valodu 18,275 gados. Pieteicās tikai cilts učkudu cilts virsaitis. ”Mērkaķi uz lāpstas spēlēt iemācīju, iemācīšu šiem arī latviešu valodu...". Bērziņš un Krapāne par to ne pa jokam sapriecājās. Un visi dzēra, ēda un slaucīja taukus no vaigiem trīs dienas.
Neticiet, ja stāsta, ka Latvijā nedzimst bērni! Pasaules uzmanības lokā nupat nonākusi ”māte latviete", kā viņu dēvēja britu mediji. Linda knapi sasniegusi 25 gadu vecumu, bet jau laidusi pasaulē duci bērnu. Šepat Ginesa grāmatas reģistratori tā īsti netika skaidrībā, šī nāk no Cēsu, Sabiles vai Valmieras romiem Kozlovskiem. Bet, kāda tur starpība, ka tikai ir ražens metiens! Ja atklāti, īsto skaitu viņa pati tā nemaz īsti nezina. Katram bērnam savs vārds gan esot. Un kas par vārdiem - Rino, Dzintars, Dolārs, Alans, Marko, Kārlis, Ornella, Santa, Rusandra, Monta, Diāna, Romālija. Piedevām arī katram savs (cits!) tēvs. Viņu vārdus māte gan neatceroties. Jau skolā ar atmiņu bijis slikti, tāpēc arī tālāk par pirmo klasi nav tikusi. Bet tas jau esot tikai sākums. Galvenais, lai kalendārā vārdu pietiek. Mazliet žēl esot, ka atšķirībā no Latvijas, Anglijā nesvin vārda dienu un no valdības nevar paprasīt papildpabalstu vārdadienā. Tie briti jau reizēm mēdz būt tādi dīvaini.
Kad nedzied īsto dziesmu...
Ushak off atkal bija saspringta nedēļa. Vajadzēja noņemt pāris radarus, vajadzēja aiziet uz Ir bordeli un palasīt tur plauktā nolikto grāmatu par mīlestību. ”Dinamo" spēlē nezin kāpēc viņam ļāva izdarīt iemetienu, bet Savickis lika stāties vārtos - Jučers bija Liepājā, Telkvistam caureja, bet Holts ģitāru spēlēja Jekaterinburgā. Nils žaketi nomainīja pret džinsu jaku un aizmuka uz KVN. Tur viņš atzinās, ka viņa meitenes pikantos brīžos saucot ”polmarafon", ”polmarafon" un tad ”a kogda budet polnij marafon?"... Atmiņās dalījās arī citi KVN dalībnieki un galvenā balva tika dalīta divās daļās, starp divām blondīnēm. Viena orgasma laikā sauca ”Birobidžan!" un otra ”Ustjkamenogorsk!" Cik žēl, ka viņas nedzīvo Latvijā - pietiktu taču ar ”Koooolka coooool!"
Redzot visu šo bardaku, Ushak off kopā ar Mr.20% gāja atklāt Burkānu festivālu. Burkāns vispār ir unikāls auglis un dārzenis gan vīriešiem, gan sieviešiem. Burkāns noder ne tikai sarunās ar Annu, bet arī citām Domes darbiniecēm. No otras puses - arī dāmām burkāns ir risinājums, jo ne jau vienmēr pa rokai (kājai vai aknai) ir Dāvis, kas pat autopilotā var izdarīt visu, ko dāma vēlas vai tikai iedomājas. Vai Ivars Kalniņš, nu kaut vai Skrastiņš, vai vismaz Sončika.
Ushak off veica vēl vienu triecienu vietējai kultūrai. Sākumā slēdza Kaņepes kultūras centru, rindā stāvēja Kalnciema kvartāls, tad ČBK... Par laimi KN ”Draudzība" un ”VEF" KP jau bija pie miera. Jo tie visi ne par kādu naudu nebija ar mieru savus pasākumus sākt ar dziesmu ”U samovara ja i moja Masha" atvainojiet ”... moja Anja!". Viņiem Pašvaldības policija bez īpašām problēmām piesēja kaņepju audzēšanu, izlaidību, sabiedriskā miera traucēšanu. Toties ”Nostalgija", ”Lord Pub", ”Royal", ”Pink Panter", ”Puzzle", kurās ārzemniekus dīrāja gan bārmeņi, gan dažāda izmēra blozgas, lika mierā. Jo tie gan dziedāja, ko prasīja, gan arī dalījās ar SC un pat Misteram 20% atmeta kādu nieku. Nu parādījās baumas, ka taisīs ciet arī Krievu teātri, jo turienes Rafalsons un Plotņikova filmējas latviešu ziepju operās, bet tajās ziepēs neviens no viņu elektorāta nesmērējas... Traki laiki!
Arī ģinamkas Pekam, kas pakausī arvien vairāk sāk just ziemeļbriežu elpu, pat Daugaviņš nelīdz. Derētu Krosbijs, bet viņam skopais Savickis naudu nedod. Jaunu tenisa raketi pašam vajagot. Iepriekšējo Kirovam uz galvas esot salauzis. Tik daudz Matulim sastāstījis, ka pat Vīzentāls vairs šim neticot!
Kā tādā situācijā, lai risina restitūcijas un prostitūcijas problēmas...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
