Valstī sākās nebijusi rosība – vieni steidza mainīt ziemas riepas, otri – vilka no šķūnīšiem un pažobelēm slēpes, trešie – ziemassvētku virtenes, ceturtie – silto veļu, vilnas zeķes, vaļenkus un pufaikas. Kļuva vēsāks. Apakšzemē plīsa rores, jo kopš oktobra par to labošanu ir cits tarifs. Grigalis prognozēja aukstu ziemu, Bricis - agru pavasari. Diemžēl, kopš šī rudens šai saulē vairs nevarēs sameklēt Mārtiņu Rozi, Alni Zaķi, Uldi Stabulnieku, Oļģertu Kroderu... Dzīves rats ir neapturams un neatgriežams.

Āķīgais Krumholcs

Kārtējo āķi saviem spēlmaņiem iemeta Krumholcs, ”Monopolā" pajautājot, kas teicis šos vārdus ”Mums nav variantu - vai uz kanarām, vai uz narām!". Jaunākajiem spēles dalībniekiem tika arī paskaidrots, ka ar kanarām domātas Kanāriju salas, bet ar narām - maza istaba ar restotu logu un cietu gultu. Vēsturnieks centās atcerēties Piekto gadu, Jēci Dubelšteinu un Somijas banku aplaupītājus. Daudzi revolucionāri tak dzīvoja, ja ne Kanāriju salās, tad Kapri gan! Sarkanie strēlnieki, kas bija blakus Ļeņinam, par kankariem neko nezināja, bet pie Staļina jau tika daudz tālāk par narām. Pieres karsa, krekli svīda. Pareizā atbilde izrādījās tepat blakus - Ushak-off, kas ar to domājis SC un cīņu biedru Urlanovich. Ja viņi nedabūšot 51%, tad Mr.20% un arī visi citi būšot spiesti sāk darbu Kalnciema akmenslauztuvēs.

Kamēr vēl pie rakstāmgalda, Ushak off izlikās esam ļoti darbīgs - skolotājiem sniedza zelta pildspalvas un koka karotes, spēra pa Annas pasniegto vai Mr.20% piespēlēto bumbu jaunajos futbola laukumos un asfaltētos pagalmos, mēģināja neuzkrītoši novietot auto uz gājēju pārejas, gāja uz teātri, koncertu, bērnu namu, dižojās radio un TV. Līdz atkal apreiba galva un atkal ko sajauca. Domāja kādu nedēļu varēs atpūsties no tiem sūdiem, ko radījuši ”Rīgas nami". Domāja, ka Jaunzēlandē. Taču Anna aizsūtīja šefu uz Vakarbuļliem pie skulptora Jaunzema. Viss jau būtu labi, taču šoreiz kājas bija pat ne džinsi, bet tikai šorti. Un aiz elektromobiļa loga tikai +2 grādi. Salst viss, kas kājās un starp kājām. ”Tak dalshe zhitj nelzja!" viņš noteica un aizgāja uz ”Zeus". Tur durvis bija ciet, sala vēl vairāk, un dusmu uzplūdos paziņoja, ka stāsies laukā no Pašvaldību savienības. ”Riga ņe korova", viņš noteica. Bet LPS boss tā klusi piebilda: ”Tad jau laikam Rīga ir kā kaza, bet tās galva kozjol..." Visi smējās, bet vienam joprojām ļoti sala.                                                                              

Kā Muromecam nesanāca

Tikmēr soratņiks Misters 20% bija siltumā un jau otro mēnesi brīnījās, kā tas varēja gadīties, ka no ”Rīgas namiem" izkūpējuši 1,2 miljoni. Vainīgo atrast nebija grūti, jo asarām acīs Kavacs skaidroja, cik kam aizdevis, cik kur noguldījis, cik kur noracis. Viss atbilda stāstītajam, taču tās 5 (piecas) pieclitru burkas, kas noraktas, gan nekur atrast nevarēja. Ne Kavaca, ne Ciska mazdārziņos. Tika izrakņāti arī visi viņu radu dārziņi. Par ko īpaši priecīga bija Emīlijas tante, jo viņai vairs nebija palicis neviens piederīgais, bet Voldemāram ar plāno pensiju samaksāt vairs nevarēja. Nu atkal būs kāposti, dilles un bietes, un vēl... Misters 20% un Ushak off turpināja brīnīties. Nu kā tā? Kas tam ”Zeus" pēkšņi atgadījās. Varbūt apvainojās Zevs, ka viņa vārdu Ciska tā izkropļoja un nospēra zibeņus? Kad ar viņu gādību savulaik bankā uz brīvdienām ielādēja 50 (piecdesmit!) ļimonus, ne gailis, ne Gailis, ne Godmanis pakaļ nedziedāja. Pirmdienas rītā atlādēja atpakaļ, bet no procentiem normāls navars sanāca. Ne tikai kafijai un vatruškai... Nu būs jāiztiek ar maizi un ūdeni. Labi, ka tikai Kavacam. Pagaidām.

Par Kavacu īpašs stāsts. Jau esat dzirdējuši, ka ticis saņemts kārtējais vantīs kāpējs. Norauts un atdots apēšanai apsargiem. Tādi esot līguma nosacījumi ar firmu ”G4S" jeb ”Mjaso dlja vseh". Izrādās, tas bijis Kavacs, kas, sajutis briesmas, gribējis nosvīst, taču lidosta jau bija bloķēta un visas biļetes visos virzienos izpirktas, dzelzceļam sāka trūkt vagonu. Palika pēdējā cerība - uzkāpt pilonā un kā Muromecam aizplanēt. Uz tilta viņu paņēma vēl siltu.

Izskatās, ka silts vēl ir arī Freivalds. Nejaukt uzvārdus Freibergs (-a), Freidenfels, Treivalds. CAF vilcienu iepirkumā pat prezidentam Bērziņam nebija viegli atrast ”malējo" (vai varbūt ”vidējo"?). Šlesers, kas sāka procesu, vairs tikai karo ar mizgraužiem un zāģē priedes Jūrmalā. Štokijs izliekas visu saprotam, neko nezinām, tāpēc pusgadu neko nedarīja. Visu laiku rādīja uz Roni. Ministrs tik atteica, ka ar vilcieniem sen nebraukā un lai paši tiek galā. Tomēr aizbrauca uz RVR apskatīties rūpnīcas potenciālās jaudas. Vienīgais pārpalikušais metinātājs kopā ar vēl vienu pensionāru remontēja strazdu būri un taisījās piešūt pogu mētelim. Tas arī viss, kas Ločmelim bija palicis. Tomēr tauta prasīja asinis un tad Štokijs atcerējās Freivaldu, ko izvilka no Zasulauka un kopā ar pārmijnieku pameta zem vilciena. Šoreiz ne gailis, ne Dombrovskis pakaļ nedziedāja.

Kas taisīs sekciju?

Kādreiz īstam vīram vajadzējis uztaisīt dēlu, nosist čūsku un iestādīt koku. Laiki mainās. Kā tu tiksi pie dēla, ja dzīvo ar puisi? Kā sitīsi nost čūsku, ja tā sarkanajā grāmatā! Kur stādīsi koku, ja zeme visapkārt jau privatizēta! Tāpēc deputāts Kaban off ir izstrādājis jaunu īsta vīra kodeksu - jānoslauka mute (bet vēl labāk kāja) Latvijas prezidenta standartā, nedēļu no vietas jāierodas pālī Jēkaba ielā un pēc tam visus jāpasūta nah... Bet tiem, kas mēģināja izplatīt baumas, ka tieši viņš bijis indiferentā stāvoklī, Kaban off skaidri atbildēja: ”Manu organisma stāvokli nevar pierādīt ne tehniski, ne juridiski." Parādnieks gan nepalika atbildi parādā, pieprasot šim izdarīt sekciju. Tika izsludināts konkurss, bet neviens nepieteicās. Pēc tam nepietikšot dvieļu, lai rokas noslaucītu. Ētikas komisija diskutē jau trešo dienu, bet šis tik slauka rokas...

Zariņš, ne tas, kas kreisais deputāts, bet tas, kas labā TV seja, atkal kaut ko tur rokās. Šoreiz par laimi tas ir žurnāls ”Forbes". Kādu tik tagad to no ārpasaules atvesto žurnālu nav - ”FHM", ”National Geografic", ”IQ". Bet lasītāju vairāk nepaliek. Tagad arī vienpadsmitklasnieks tāds komentāru rakstītājs vien ir. Kā savulaik - "Čukča ņe čitateļ, čukča - pisateļ". Bet koki aug, papīrs to un tas ir arī jāapdrukā.

Šķiršanās vai vairošanās

Kā trīskārša varavīksne virs Pleskodāles kapiem bija ziņa, ka šķiras mūsu nu jau gandrīz zelta pāris Pļaviņš un Šmēdiņš. Precīzāk Šmēdiņš no Pļaviņa, ko liecinājusi uz tumbočkas atrastā zīmīte, kas rakstīta pagājušajos Jāņos. Tauta pat pa īstam nepaspēja nodziedāt ”Lai no diviem baltiem bērziem izaug bērzu birztaliņa...", kad saknes vien ārā no zemes. Daudziem tas šķita vēl trakāk ķā Ļeščinskis šķirtos no Šleseres, Melbiksis no Bezbikša, Jolantoviča no Freimanes vai Millers no Štirlica, atvainojiet, no skapis.eu. Tā arī nepalika skaidrs, kas kam un kāpēc nepatika. Vai Pļaviņa mamma, vai māsa, vai māsas kleita. Vai arī kādam ļoti iepatikās Samoilova frizūra vai viņa tēva sulīgā balss? Galu galā - četri gadi kopdzīves var būt arī pietiekami ilgs laiks, lai viss piegrieztos. Pirmā vairošanās ar dalīšanos Latvijai bija veiksmīga, jo no viena olimpiskā pāra Pļaviņš - Samoilovs dzima divi - Pļaviņš ar Šmēdiņu un Samoilovs ar Sorokinu. Kas dzims šoreiz? Skaidrs ir viens - olimpiskajā smilšu kastē vairāk par četriem vietas nav. Kuri tie būs, diez vai pat pēc četriem polšiem pateiks arī Samoilovs tēvs un Šmēdiņš tēvs.

Ģinamkai gan iet kā pa grubuļainu ledu. Pēdējā vieta vairs nav tālu. Nupat arī Telkvists iegāza Peku. Nelaikā saķēra skrejamo un otro pārtraukumu nosēdēja uz poda kopā ar 27 ”Dinamo" faniem. Citu variantu vairs nebija - laukumā nācās sūtīt to jauno, kā viņu tur. Peka viņa vārdu nezināja. Un labi vien ir. Nav ko smadzenes piesārņot! Labi, ka visus vārtsargus uz laiku izdevās ielikt vakuumniekā un neviens vīruss tālāk neizplatījās.

Trakāk gāja ar futbola Starkovu, kam liksta piemetās tieši pirms svarīga mača. Par viņa trūkumu it kā jau neviens ar neskuma. Sslimnīcā nonācis ne jau aklās zarnas dēļ. Tagad modē ir itāliešu treneri un viņus atšķirot tas, ka smadzeņu apjoms esot par 16,8% mazāks kā krieviem, vāciešiem, zviedriem. Šis ar lūdzis šo procentu nošņāpt. Bet ķirurgs sākumā paņēmis cita pacienta kartiņu un izgriezis apendix! Sanervozējies, kad paņēmis īsto kartiņu, izgriezis až 25%. Tagad Petrovičs sakot tikai ”Ģerai, ģerai..". Varbūt izlase sāks spēlēt labāk? Kā kādreiz ”Žalģiris"! Tāpēc gaidām ziemu. Lai futbols nav jāspēlē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!