Tā, lūk, patiesībā sākās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Il Vesa vizīte. Viņš pie mums ir vairāk kā Jēzus un Muhameds vienā. Bet beidzās ar Jaunlivonijas valsts dibināšanu. Mums no tā bija vismaz divi labumi - tieša izeja uz Čudu ezeru un jaunām bļitkošanas iespējām, kā arī Roņu salas atgūšana un vēl bez vardarbības. Tiesa, Muhamedam pa pēdām šurp steidzās arī Marija no Viļņas, kas negribēja pieļaut brāļu tautu šķelšanos un Visaginas neuzcelšanos.
Suņa sūds pie riepas
Ceturtdiena Saeimā sāksies ar svēto rītaēdienu, kurā tiks pasniegts viltotais zaķis. SC jau paziņojuši, ka ir paēduši un no svešiem viņiem nekā nevajag. Bet visa šī jezga bija sākusies ar ņekij Lapsas sūdzību Vilkam par Zaķi. Situāciju skaidrojot, elpu bija spiesta ievilkt pat ētiski kristāldzidrā Sarmīte, kas 20 gadus kopā ar "Dienu", "Nakti", "Sestdienu" un "Rītdienu" bija stāvējusi sardzē par tikumu un likumu saderību. Kamēr Zaķis domāja, Lapsa dabūja pa asti par piekļūšanu pie X failiem. Lai miers mežā, no amata aizgāja Vilks. No KNAB. Vai tad kādam citam būtu bijis jāaiziet? Seskam no Liepājas? Bebram no Vides ministrijas, Lūsim no Suntažiem? "Ja neliksies mierā, uz Saeimu atkal atnāks Lācis, un tad gan jūs visi redzēsiet," rezumēja un SC padraudēja ētiskā Sarmīte.
Dziļā frustrācijā bija nonācis arī Nilushka Prostachoks. Vienu dienu ar riteni brauca pa veloceliņu uz Jūrmalu un "iemina" suņa sūdā, kas uz tā bija glīti nolikts. Aizbrauca uz "33.līniju" un gribēja ieturēties, bet viņa tuvumā pat Lauris rauca degunu. Nu ej un katram stāsti, ka tā ir nevis viņa, bet sabačoje gavno! Tajā pašā vakarā nācās atkal palikt skarbam un visus dvorņikus sūtīt spaidu darbos vai arī dažus par biedinājumu atlaist.
Bet ar to vēl kreņķu nepietika. Nākamajā dienā tā arī nevarēja sameklēt Rīgas tiltu atslēdznieku. Labi, ka īstajā brīdī Nilushka atcerējās skolotāja frāzi: "Ir cilvēks, ir problēma. Nav cilvēka un nav problēmas". Tāpēc nolēma uzspridzināt tiltu ar visām vantīm. Par šausmām Amerikam, sāka demontēt arī Rāmavas nebūtībā izzūdošo Zelta tiltu, jo tam arī ir piloni, kuros uzrāpties. Akmens tiltam sāka zāģēt nost laternas. Kurā ar var uzkāpt, un tās jau sāka pārkausēt Hruščova piemineklī. Taču ātri konstatēja, ka pietiks tikai viņa slavenajai kurpei. Arī nav slikti! Problēmas sagādāja Dzelzceļa tilts, jo, nojaucot arkas, tas sabruktu. Tad dzelzceļa Magonis, uzēdis trīs saujas magoņu, izdeva rīkojumu pār tiltu noorganizēt tik intensīvu satiksmi, ka pa spraugu pat Bolts cauri neizskrietu, kur nu vēl Arājs vai Olijars. Līdz ar to arī neviens dzīvs līdz arkai klāt netika mūžu mūžos. Vienīgā vaina, ka sāka trūkt dzelzceļa vagonu. CAF klusēja, bet Štokenlohs visu piķi centās ieguldīt līnijā uz Šlokenbahu.
Rīdzinieki nedēļu no vietas netika pie vēstulēm, avīzēm un naudas pārvedumiem no Ivanovas, jo pastkastītes bija pārbāztas ar "Tava Riga", "Nasha Riga", "Pravda Ushak off". Un visi lielā priekā, ka vēl prot lasīt, kāri tvēra visas hu****, ar ko nodarbojas Rīgas dome. Īpaši interesanta likās hu***, kā Cilevičs cīnās par cilvēktiesībām Eiropā un galīgā hu*** par to, kā Baraņņiks no baran dabūjis pa baraban, tāpēc neviens vairs nevarēja saprast, kādas hu**** pēc šis kļuvis par deputātu un joprojām aizņēma vietu, kas ļoti piestāvētu trešajam brālim Klementjevam, kuram pat pašu ģimenē neviens vairs neatcerējās vārdu.
Sandras garša "Žirafē"
Vides ministrs par nepārtraukto smirdi Sarkandaugavā, Daugavas stadiona tualetē un košerkautuvē pie J-pils izsūtīja uz Purmsātiem Avotiņu, bet Jūrmalas Truksnim ieteica nopirkt nevis zelta ķēdi, bet labu bjukgalteru, jaunas kurpes un pie reizes arī suspensoru. Truksnis saprata mājienu un domē nomainīja grāmatvedi, kas pēkšņi pazuda ar visu melno kasi. Bet ar to vēl lieta nebija izbeigta. Jūrmalnieks nosūtīja vēstuli Spūdžam, lai viņš pats saliek zelta zobus, novīlē kājām nagus, aiziet pie dermatovenerologa, friziera, logopēda un pie jostas piesien žeņšeņa sakni, jo tā pavisam noteikti uzlabo potences. Ja stingri piesien. Pēdējā piebilde Spūdžu arī patiesi iepriecināja. Un tikai tad viņš atcerējās, ka amatu apvienošanas kārtībā ir arī ministrs, ne tikai stilists un etiķetists. Jūrmalnieks par to tik truksnīgi pavīspsnāja - "Etiķī sagājis ministrs."
Sprūdžs, Rinkevičs, Pavļuts, pat Olšteins un Ronis rāvās melnās miesās, taču ZRP CK reitingu augstāk par 0,123 % dabūt vairs nespēja. Nelīdzēja ne izmaiņas partijas valdē, ne logo un biroja maiņa. Tad galdā tika likta kreiču dāma - savu vārdu teica Sandra, kas ilgi bija stāvējusi uz rezerves sliedēm. Viņas foto parādījās ne vien "Unā", "Gunā" un "Ingunā", ne tikai "FHM" un "XXL", bet arī "Žirafē" un "Princesē". Par negaidīto konkurenti ne pa jokam saškrobījās Lasmane, taču palīdzēja daži Sandras parteigenosse. Viņi bija gatavi iet uz ešafota un pēc paglāstīšanas dažas pumpas uz šās (Lasmanes, protams!) ķermeņa nosmērēja ar briljantzaļo. Tukišu pēc šī akta vajadzēja vest uz reanimāciju, bet Vilnītim likt centrifūgā un pēc tam pārliet asinis.
Ak, jā. Šovasar arī "Cēsu alus", kas reti garšo pēc alus, sācis smeķēt pēc silikona. Tāda, lūk, būšot mūsu vasaras garša. Feinšmekeri ātri atrada arī iemeslu, jo Sandras kukuļi bija arī uz alus sešpakas. Štrunts par alus garšu, toties partijas reitingi apsteidza "Vienotību", "SC" un pat Romniju, jo nedz Vidiņa maliņa Viņķele, nedz Ivanova Cvetkova Urlanovičs, nedz Hilarija Klintone nebija gatavi tik atklātām sesijām. Priekšā palika vien pčolas, jo Taņas fotosesijām "Maccabi Princess" un "Hapoel Girafe" neviens blakus nevarēja stāvēt. Pat Sandras silikonkukulīši.
Lagārda daino
Visus kravcoviešus un zilupiešus, kas mūža garumā tā arī neapguva latviešu alfabētu, dažu minūšu laikā konferencē Rīgā uz ausīm nolika SVF Lagārda. Viņa no galvas bija iemācījusies ne tikai Raini, eposu "Lāčplēsis", bet arī nerātno dainu:
"Es savam tautiešam
Devu stāvus, dziedādama.
Es neiešu nieka dēļ
Pa zemīti vārtīties!"
Palika tikai jautājums, ko Lagārda bija domājusi ar vārdu "tautietis"... Tak ne jau tikai Strosu Kānu, bet ikvienu eiropieti. Ja reiz vācieši glābj grieķu un spāņu bankas, tad arī pretī ko grib dabūt. Jebkurā gadījumā Vectirāns, kam "Lāčplēsis" asociējas tikai ar alu, jau bija blakus tribīnei un teicās, ka varot gan tā, gan tā, un noteikti būšot labāks par Mopasānu un Miterānu.
Miķelsons, Šķēle, Vaškevičs un vēl daudzi citi, ejot gar baznīcām, meta septiņus krustus un lūdza visaugstāko, lai tikai atstāj dzīvot Latvijā un nesūta uz Ēģipti vai Libēriju. Lūk, tur bez bažām ieliek uz 50 gadiem vai pat uz mūžu viņu "Baltajā gulbī". Bet pie mums lietas tikai virpinās no vienas instances uz otru un beigās vēl kompensāciju no valsts var paprasīt. Kaut kādas bildītes asins analīzēs, personīgajās lietā un pat pasē samainīt ir nieka lieta. To prot ne tikai Balvos, ne tikai Pužulis un Boldāns. Pužuļa alkoholā bijis par maz asiņu, līdz ar to arī nav varēts uztaisīt pilnvērtīgu asins analīzi. Tāpēc sameklēts kāds brīvprātīgais, kurš bija gatavs šķirties no 3 litriem asiņu, lai atjaunotu Pužuļa CV un IQ. Paņemt jau paņēma, bet saliet aizmirsa, jo šmakovka bija baigi labā. To visu konstatēja tikai tad, ka Pužuļa dubultniekam aiz stūra sadeva pa šnobeli tā, ka kreklam vajadzēja būt vienās asinīs, bet šim - nekas. Izrādījās, ka nav kam tecēt.
No visa var secināt, ka galvenais, lai trešajai personai nekāds ļaunums nerodas. Bet ļaunums jau nav izmērāms metros vai nosverams kilogramos. Tas tāds ēterisks un likuma pantiem Latvijā nepakļaujas. "Nekur nav tik labi kā mājās...", tik fonā skanēja Rutuļa sīrupainā balss. Jā, vienus gaida Noras, citus "naras"... Tādas katram tās mājas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
