Lielākas raizes mums sagādāja Amerikas Sendija. Viņas dēļ aizkavējās kārtējā paciņa ar košļenēm, bet mūsu maratonisti bija pilnīgā neziņā – vai varēs skriet. Kad uzzināja, ka varēs, tad – kā tur nokļūt. Ņujorka nav Murmastiene. Dažās dienās neaizskriesi.
Mērkaķa lielā ierosme
Dombrovskis, kā Londonā solīja, tā arī Rīgā lēma un olimpiskajiem čempioniem Štrombergam un Apinim iešķieba pa 100 000 latiem katram. Citiem jau tika mazāk, bet tika. Un tad tik sākās. No visām ierobežotas rīcības organizācijām gāzās sašutuma pilnas vēstules, ka Apinim nav iedots vēl viens žūksnis, jo viņš tak spēlēs vēl vienu medaļu nopelnīja. Kur skatās Labklājības Viņķele, ka tik nelabklājīgu lēmumu ļāva pieņemt! Tad sāka nākt pieprasījumi arī no veterānu, geju, islāmistu spēļu medaļniekiem, kas pavisam jutās apdalīti. Sākās baigais spiediens, par dažādām diskriminācijām, ko piekopj valsts. Līdz uz MK sienas parādījās plakāts, no kura būtu mācīties visiem.
"Zooparkā uz būriem vairs nedrīkstēs rakstīt ”zilonis”, ”lauva”, ”tīģeris” ut.t., jo tas varot aizvainot "mazākumzvērus". Visiem būs jāraksta ”dzīvnieks”. Šo lēmumu izcīnīja neviens cits kā mērkaķi, apgalvojot, ka viņu vēsturiskais nosaukums tiekot uzskatīts par lamuvārdu. Arī ar politkorektāko ”pērtiķi” viņi nebija mierā. Šo ideju atbalstīja šakāļi, čūskas, kā arī divgalvainā maitasputna pārstāvji, lai gan pēdējie īsti nesaprata, par ko ir runa."
Labi, ka valstī vēl ir palikuši daži mērkaķi. Bez viņiem, kā redzams, ne šur, ne tur... Ne tikai Līdakam.
Attiecības starp Lipmanu un Savicki kļuva vēl saspīlētākas kā starp britiem un argentīniešiem Folklendu/Maldivu salu dēļ. Netika žēlotas ne atmiņas, ne epiteti, ne kečups. Tam sekoja arī darbības un izskatījās, ka bijušajam Latvijas prezidentam un bijušajam Latvijas premjeram Latvijas valsts ir pie pakaļas. Jo pirms treniņspēles ar Krieviju viss tika darīts, lai iezāģētu Kirovam. Lipmana padomnieki ”Grindeksā”, ”Kalceksā” un ”Liepājas metalurgsā” domāja visādas shēmas, bet nekas negāja cauri. Un tad ar savu pirmo SMS mūžā ēterā izgāja viedākais no visiem: ”Pietiks ar vienu frāzi, lai šie strausi ātri ne tikai vien galvu iebāztu smiltīs. Un tā zelta frāze būs: ”Dinamo” Latvijas hokejā izvērš antisemītismu...” Nekas vairāk.” Tā arī notika. Jau nākamajā dienā tika dota pavēle katram dinamietim pirms izlases treniņnometnes somā ielikt pilnu apģērba komplektu, pa 3 (trijām) ”Ullmann” apakšbiksēm un pat divi slidu pāri ar visu to asinātāju piedevām. Tad vēl mazs ciemakukulītis Kirovam – grozs ar macām un spainis ar ābolu kugelu. Kirovs laimē staroja, ka bija gatavs atvainoties visiem pēc kārtas. To kugelu Kalvītis pats būtu apēdis, taču šoreiz nekā. Savickis tik daudz sūdu samaisījis, ka daža laba bauda reputācijas glābšanai jāupurē. A ja nu atkal atbrauc Klintone un visus nolamā vēl skarbāk. Kā nekā arī ”Gazprom” pašā augšā ir Millers nevis ierindnieks Ivanovs vai pulkvedis Isajevs.
Nolans savā viedumā uz visu tikai noraudzījās ar odžibvu viedumu kā no zirga muguras. Galvenais tajā palikt arī pēc nākamā gada februāra.
Anna torti nenopirka
Kārtējie pārsteigumi gaidīja Rīgas mēru. Izgājis no Domes, kur bļodiņa jau bija pilna, viņš steidzās līdz pirmajai nesen uzceltajai tualetei. Bet, kā par nelaimi, tur naudas automāts jau bija norauts un durvis atvērt nevarēja. Jau raitāka solī tecēja uz nākamo. Tur kāds caurumiņā, kur jāliek monēta, bija sabāzis kožļeni. Atkal nekā. Jau pusskriešus meklēja nākamo. Tai vispār bija dēļu krusts pāri durvīm, jo izrādās vandāļi bija norāvuši pisuārus. Useina Bolta solī drāzās uz nākamo, bet pusceļā sajuta, ka ir jau par vēlu. Vairs nav kur steigties. Mierīgi apstājās un tad dzima ideja, kā pasargāt šīs dārgās vēsturiskās būves no tālākas iznīcības. Monētas vai banknotes cauri neiet. Tas acīmredzams. E-talons arī nederēs, jo, kur gan brits zinās nopirkt šo talonu. Vienīgais risinājums ir bankas pārskaitījums. Pa mazajām - tik, pa lielajām – tik. Gribi siltumā pārtīt mazuli – tik. Tā varēs izsekot, cik daudz, kas un ko dara. Pa lielajām, pa mazajām. No bankas neko nenoslēpsi. Vislabāk, ja viss ietu caur ”R.banku”. Turklāt šāds variants audzinātu nosvērtu paaudzi, kas laikus par visu domā un nečurā, kur un kā ienāk prātā. Mierīgi veic pārskaitījumu un lēnām tecina... Līdz ar to sestdienas un svētdienas arī šajā ziņā būtu atslodzes dienas, jo bankas nestrādā! Īstam boļševikam jāiemācās par sevi valdīt!
Pēc mirkļa mērim pāri gāja plāna korekcija. Kāda tur ”R.banka”! Visam jāiet caur ”Parex” un ”Krājbanku”. Līdz ar to ne VID, ne KNAB, ne SAB tur klāt netiek. Pat Sudraba šai zelta āderei iet garām, neko nenojauzdama. ”Dzīvot jāmācās, jenotiņi, jēpīši un tūdaliņi, ka es jums saku!” skaļi pauda Ushak off, matiem vējā plīvojot un stāvot uz jaunā ceļa pārvada Pārdaugavā.
Galīgā nesapratnē Domes gaitenī jau piekto dienu stāvēja Anna. Te bija parādījusies ziņa, ka viņai jāpērk neļķes un torte un kopā ar mēri jādodas uz Pašvaldību savienību. Rīga atkal būšot tajā. Bet nekas par to neliecināja un Anna tik vien kā mīņājās vestibilā. Nekādi 5% apkurei vai 85% no IIN pašvaldībām nespīdēja. Šajā ziņā viss bija taupīgi. Šī stāvēšana gan aizkavēja Anna darbus, tāpēc arī preses relīzes sanāca kā sanāca. Kaut vai – pašvaldības uzņēmumi īstermiņa depozītus glabājot arī ”Parex” un ”Krājbankā”. Bet varbūt kādam tās joprojām funkcionē un audzē procentus?
Kāpēc Purmsāti ārpus reitinga?
Ik pa brīdim publiskajā telpā ar domu graudiem, kas dzimuši pēc kāsīša uzvilkšanas, joprojām pazib Purģis. Pačibējuši kontakti ar Avtandil ogli Bilslan siktim baškan, tiešā vada ar mākoņiem sen vairs nava, toties ir citi vadiņi, kas arī prasa kopšanu. Nu kaut vai – Kubliņš, kas tagad arī cītīgs ”Nasha Rīga, no v nei sliškom mnogo latišei” veidotājs. Viņu izdevās atrast tikai ar Gapoņenko slepeno izlūku palīdzību, jo savulaik bija mainījis uzvārdu. Toties vārds palicis tas pats, un tas visvairāk patika mērim, jo tas tāds pats kā viņam – Nils. Ja šefs teica, ka Ek.min ir duraks, tad bija jāsauc līdz. Ja teica, ka ezītis melo ne tikai miglā, tad vajadzēja atkārtot un trīsreiz skaļāk. Ātri ielāgoja un bija labi dzīvot. Un ja vēl tāds balsts kā Purģis, tad dzīvot kļuva divtik labi. Skaidrs, ka tautai, kas purčikā un ziepčikā, vajadzēja lēto siltumu. Par to jau arī nemaksās. Ja Nils lūdz, tad no sirds. Ka sirds lūzt.
Šajās dienās rudens īsās dienas gaismu ieraudzīja Latvijas skolu kvalitātes reitings. Lielu brīnumu tur nebija, jo pašā augšā Rīgas Leona Paegles vārdā nosauktā ģimnāzija ar Valda Zālīša fārmklubu. Kā nekā no tās nākuši jaunlaiku premjeri Godmanis, Repše un vēl neskaitāmi gudrinieki. Izrādās arī Latgolā gudrinieku vairāk kā Gudeniekos un Kaķeniekos. Tomēr uzreiz tika atrasts arī reitinga Kaban off papēdis. Tas aptver tikai 12.klases eksāmenus. Bet neatver, to, kam Nobela prēmijas, Trīszvaigžņu ordeņi. Pat ne Saeimas un citu deputātu mandāti. Un tieši šī iemesla dēļ reitingā nevar atrast Purmsātu skolu, kuras beidzēji veido 33,33 procentus no tagadējās Saeimas un teju visu RD vadošo koalīciju. Kā citādi, lai skaidro, ka daudzi no viņiem nespēj sakarīgi apgūt valodu. Tieši tāpēc protesta vēstule no Purmsātu kolektīva jau ir ceļā uz Jēkaba ielu un arī pie Ķīļa, taču Amerikas Sendija iecirta robu arī Latvijas pasta maršrutā un pastnieks vēl ir ceļā.
Toties Šindermans ļoti ātri saņēma CVK sūtītu pigu: ”Referenduma nebūs. Ja gribi brucināt valsts pamatus, izdomā ko citu.” Nevienam nebija šaubu, ka izdomās ar, jo viņam palīgā ies Gapoņenko, Girss un līdzīgie ērmi. Dzīve joprojām solās būt jautra un pārsteigumiem pārpilna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
