Foto: DELFI
Pirms nedēļas saņēmām kādas lasītājas vēstuli, kurā ir izteikts satraukums par mežu izciršanu. Masveidīga mežu izciršana vienam ir ieguvums, citam zaudējums. Un vai patiešām par to ir vērts uztraukties? ‘DELFI Aculiecinieks’ aicināja jūs izteikt savu viedokli. Lūk, ko raksta lasītāji –

Viss raksts: Ja izcirtīs mežus, mēs nomirsim badā

Katrīna
Šogad izciršanas kvotas palielinātas 4 reizes pretī iepriekšējai - Valdes lēmums.
Netālu no Rīgas, Plakanciema, izciršana notiek ne tikai darba laikos, bet pārsvarā pa naktīm, ieslēgto prožektoru gaismā. Plašumi vairs nav aprakstāmi. Izciršanās vietās tiek atstāti nedaudz sakropļotu koku, ka TV paziņoja viens no valsts amatpersonām (neatcerējos vārdu, bet it ka ministrs), -"vislabākie koki meža atjaunošanai"....
"Atjaunotie" meži, kuros cilvēki paši neko neiestādīja, izskatās drausmīgi, aizauguši ar krūmiem, ar celmiem virs 1m augstumā, ar salauzto uz pusēm koku atliekam, pilni ar ūdeņiem (puspurvi!), jo konkrēti šinī apgabalā diezgan zemas vietas... Un šo mantojumu valsts atstāj jaunākajai paaudzei.
Zaļā zeme.
Лес - наше богатство.
Nāk rudens izgreznot Latviju.
Hurraaaa!
Ko darīt????

Āris
Pie mums Kuldiigas novada Pelcu pagastaa arii ir ljoti izcirsti koki, it iipashi ap pagasta centru! Gruuti pateikt cik lielos apjomos skaitliski, bet skiet, ka no tiem apjomiem kas te bija pirms 15 gadiem tagad noteikti ir palikusi mazaak kaa puse. Un liela dalja no izcirstajiem ir tiesi valsts mezi.

Paula
Labrīt, varu tikai pievienoties..., jo tas kas notiek Plakanciema apkārtnē ir vienkārši grūti apverams, tur masveidā tiek zāģēti meži un tādos tempos...!!! Ja no rīta brauc uz darbu mežs vēl ir, tad vakarā jau drausmīgs izrobots pleķis ar puslauztiem celmiem un vecu koku stumbeņiem - postaža, skats kā uz karalauku. Un neizskatās, ka tas varētu beigties, jo ar vien jaunās vietās var pamanīt iezīmētus kokus..., tātad vēl zāģēs!
Kāpēc neviens neliekas par to zinis?!

Aigars
Salacgrīvas un Ainažu pusē notiek tieši tas pats un plānos ir vēl ļoti daudz cirsmu. Sēņu vietas tiešām ir pazudušas, ja nākamgad sēnes nebūs tikdaudz kā šogad, tad tās atrast būs praktiski neiespējami. Nesaprotu kāpēc Valsts meži nevar zāģēd izlases cirsmas, lai saglabātu mežu platības un izstrādāt tikai to materiālu, kuram ir uz doto brīdi cena. Cik man zinām apaļkoka cena pašlaik ir tuvu papīrmalkas cenai. Nedomāju, ka šādi saimniekojot tiek ievērotas Valststs iedzīvotāju intereses.

22 gadi mežā
Meža ciršana ir loģisks meža audzēšanas noslēgums - ražas novākšana. Protams, tālāk ir loģiski šo izcirtumu arī apmežot, kas Latvijas valsts mežos veiksmīgi notiek ar selekcionētu un augstvērtīgu materiālu. Manuprāt, kaitnieki ir tie, kas vēlas, lasi šī koksne novecotu, zaudētu kvalitāti, sapūtu(neiegūtie ienākumi). LVM valstij un pašvaldībām pārskaita ap 50milj LS gadā. Mēs vēl daudzus gadus nebūsim tik bagāti, lai mežus (50% no Latvijas teritorijas) audzētu tikai bildei. Arī ar privātajiem mežiem lietas nav tik sliktas.

Aivars
Manas domas par mežu izciršanu- tas, kas patreiz redzams braucot no Ventspils uz Dundagu ir barbarisms. Tas tak Latvijas zelts. Latvijai paliek celmi un krūmi. Slimajām egļu audzēm ne velna klāt neķeras. Izcērt priežu mežus, un tais vietās desmitiem gadu nevar ogot un sēņot. Tur pat ar kājām pārvietoties nav iespējams. Latvija parādos līdz ausīm. Ja vēl visu koksni prasmīgi pārstrādātu Latvijā, un tad eksportētu, tad cepure nost- Latvija zeltu un plauktu. Mums iedzīvotājiem laiks pielikt punktu šai nejēdzībai. Gadus desmit atpakaļ varēju šais cirsmās malku savākt, un savācu katru galiņu pirms augsnes frēzēšanas. Tagad noteikumi sastādīti tā, lai ne prātā neienāktu vākt malciņu, nu gatavais barbarisms. Lai nevirina muti šāda barbarisma aizstāvji, kuri nesaprot, kas ir valsts patriotisma jūtas. Šie barbari saredz vienīgi naudu un vienīgi, viņiem nospļauties uz patriotismu. Te jautājums kur skatās zaļie, vai tiešām arī korumpēti līdz ausīm. Laiks iejaukties visai sabiedrībai šais nejēdzībās. Derētu pirmkārt rast vietu foto materiāliem, lai visa Latvijas sabiedrība redzētu un piesaistītos šai problēmai. Citādāk Latvijas zeltu nopļaus īsā laikā, valsts kase tā arī paliks tukša. Pavisam nesen meža ministriju nolikvidēja, lūk, arī sekas Latvijas mežu izlaupīšanai.

Māris
Piekrītu viedokli, kuru šodien no rīta LV ziņu kanālā uzstājās dr.ekon. Brīvers. Viņš uzsvēra, ka būtiski ir izvērt katru valstij svarīgu problēmu no 3 pusēm ekonomiskās, vides, sociālās, un tad jāpieņem lēmums. Tātad - ekonomiskais pamatojums ir valstij krīzes brīdī ir jāeksportē, lai iegūtu valūtu un palielinātu iekšzemes kopproduktu, jāveicina iekšējais patēriņš - to visu mežs dara. No vides viedokļa iespējams ir pārkāpumi, par daudz tiek izcirsts vietās, kur var piekļūt. No sociālā viedokļa pilnīgi atbalstāms - cilvēkiem ir darbs, ienākumi, ir ko par ko dzīvot. Tātad kopumā strādāt šobrīd maksimāli mežu ir atbalstāmi. Mežs ir viens Latvijas ekonomikas pamatakmeņiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!