Foto: DELFI Aculiecinieks
"Armijā maršu sauc par karavīru pārvietošanos pilnā apbruņojumā ievērojamā attālumā. Haminas Rezerves virsnieku skolas (RUK) kadetu maršs ir diezgan grūti apmeklējams pasākums. Tas gan notiek pilsētas apkārtnē, bet par to skaļi nerunā,'' savu stāstu iesāk Leons Stiprais.

''Ja man prasītu - ''kas tev no Haminas pilsētas militārajiem notikumiem vairāk patīk?'', tad atbildēt būtu grūti. Triju mēnešu kursa laikā var vērot karavīru "baletu" pilsētas stadionā, atvērto durvju dienu, kad no visas Somijas atbrauc ļoti daudz karavīru ģimenes locekļu. Vēl ir karavīru "Rožu cīņa", kad karavīri savām draudzenēm pasniedz zobos satvertu sarkano rozi. Protams, parādes par godu RUK jubilejai un kursa pabeigšanai.

Es tomēr priekšroku dotu tieši Kirko jervi maršam (Som. Kirkojärven marssi). To varētu pielīdzināt mazajām olimpiskajām, militārajām spēlēm.

Tik daudz emociju, izmisuma, sportiska azarta un pat prieka asaru reti var redzēt vienkopus.

Karavaīri skrien pa vadiem. Tos vada komandas 'stūrmanis' ar karti rokā. Uzdevums - pēc iespējās īsākā laika posmā atrast norādīto mērķi, proti, finišu. Ieskaitītas tikai tās komandas, kas ierodas finiša vietā pilnā sastāvā. Te pilnā mērā parādās armijas desmit mēnešu pieliktās pūles – radīt pleca sajūtu kaujas biedru vidū. Parasti grupas stūrmaņus atbrīvo no munīcijas, lai slodze netraucētu domāt un vadīt.

Uzticību un izturību valsts jau ielikusi somos no bērnības. Tam kalpo vienota valoda visos bērnu dārziņos un skolās. Arī baznīca zināmā mērā saliedē cilvēkus, jo tās ir tradīcijas, kas vieno tautu. Arī neredzēti augstā tolorence pret visiem cilvēkiem. Neatkarīgi no valodas, tautības, dzimuma, orientācijas, veselības un sociālā stāvokļa. Izturību nodrošina arī labā armijas ēdināšana un pārsteidzoši labestīgie treniņu veidi. Nekādi kliedzieni, pazemojumi un kolektīvie sodi. Tas ir izslēgts. Karavīru audzināšana te ir pilnīgi pretēji cietsirdīgai specvienību taktikai. Cilvēka spējas nosaka divi galvenie faktori: iedzimtie - ģenētiskie un sociāli ieaudzinātie. Ja tev ir vairāk I tipa muskuļu šķiedras, kas ir izturīgas pret skābekļa badu, tad tu varēsi droši un ilgi pakļaut sevi slodzei. Muskuļa II tipa šūnas ļauj tev būt par sprinteri. Treniņi un attieksme ļauj maksimāli izmantot dotās spējas.

Daudz kas latviešu karavīriem no redzētā jau ir zināms. Īsi atkārtošu. Liela nozīme ir nepieļaut organisma attūdeņošanu un pārkaršanu. Daudziem karavīriem līdzi ir ūdens pudeles. Uz muguras termoforam līdzīgs maisiņš ar šļutenīti, kuras uzgalis ir viegli aizsniedzams marša laikā. Finiša vietā tos gaida sanitāri un komandieri, kuri rūpējas lai karavīri lietotu tur atvesto ūdeni. Lai cīņas karstumā nepazaudētu automāta patronu aptveres tās piesien pie ieroča. Daudzi karavīri ir nodzinuši matuus un skrien bez cepurēm, lai labāk adzesētu ķermeni. Sīki ievainojumi nav iemesls izstāties no cīņas. Katrā grupā ir paramediķis ar sanitāro somu. Finiša vietā ir vairākas sanitārās mašīnas. Arī civilās sanitārās mašīnas un glābēji ir spējīgi nekavējoties sniegt palīdzību jebkur 18 kilometrus garajā maršrutā.

Tēlaini sakot RUK ir otrais "filtrs", kas atsijā nākošos kandidātus uz virsnieku skolām un kara akadēmijām. Droši varam teikt, ka skrienošajos puišos varam redzēt nākošos virsniekus, pulkvežus un ģenerāļus.

Pēc militārā krosa karavīri jau var sevi redzēt ar uzplečiem, ko rotā divi rombiņi.

Pavisam nedaudz ir palicis līdz kursa beigšanas svētkiem - Rožu dienai.

Katram gadījumam daudzi karavīri svētdien ierodas vietējā baznīcā, lai pateiktos liktenim un stiprinātu nākotnes cerību,'' savu stāstu noslēdz Leons Stiprais.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!