Šogad labākās spēlfilmas balvai izvirzītas deviņas pagājušajā gadā pirmizrādes piedzīvojušās filmas. Pieci aktieri un piecas aktrises pretendē uz Oskaru galveno lomu atveidotāju nominācijā. Tāpat labākā titulam ir izvirzīti pieci režisori. Kopumā Oskars tiks sadalīts 24 kategorijās. Ar visām nominācijām var iepazīties šeit. Diemžēl no labākās spēlfilmas balvai izvirzītajām filmām neesmu noskatījies trīs, tomēr, balstoties uz redzēto, atļaušos izteikt viedokli.
Līderi nepinkšķ, līderi cīnās
Bukmeikeru kompānijas Betsafe.com prognozes liecina, ka šogad labākās filmas titulu saņems Bena Afleka politiskā spriedzes filma "Argo". Nebūtu jābrīnās, jo pēc saņemtā Zelta Globusa labākās filmas kategorijā, kā arī daudzām citām balvām, šis darbs ir nonācis uzmanības centrā un šobrīd ir nominēts septiņās Oskara kategorijās. To apsteidz Deivida O.Rasela romantiskā komēdija "Optimista stāsts" (Silver Linings Playbook) un Toma Hūpera "Nožēlojamie" ar astoņām nominācijām, kā arī Anga Lī piedzīvojumu filma "Pī dzīve" (Life of Pi) ar vienpadsmit. Taču neapšaubāms līderis nominētajās kategorijās ir Stīvena Spīlberga vēsturiski epohālais "Linkolns" (Lincoln), kas šogad pretendē uz divpadsmit zelta statuetēm.
Lai nu kā, bet masu medijos visbiežāk sastopamās Oskara nominantes ir tieši filmas par ASV cīņu pret kaut kādiem valsts drošības pretiniekiem. Tās nav pasakas, melodrāmas vai komēdijas, kā Maikla Henekes "Amour". Tās ir "Lincoln" par pilsoņu karu ASV, "Argo" par amerikāņu glābšanas operāciju Irānā 1980.gadā un Katrīnas Bigelovas "Slepenā operācija "30 pēc pusnakts" (Zero Dark Thirty) par Osama Binladena likvidēšanas akciju 2011.gadā. Šīs tēmas ieņem arvien svarīgākas pozīcijas sabiedrībā, un domāju, ka tieši tās noteiks arī oskarotāko filmu.
Bena Afleka "Argo" ir reti precīzs un nebanālas spriedzes piesātināts kino vēstījums. Taču maz ticams, ka filma saņems Oskaru. Zelta Globusi jau ir pasniegti, un ar tiem Benam Aflekam ir "aizbāzta mute". Turklāt viņš pat nav nominēts Oskara balvai kā labākais režisors.
Katrīna Bigelova savā filmā ir izmantojusi slidenu tēmu un, manuprāt, visai banālu tās risinājumu. Filmas centrā ir smalciņa CIP darbiniece, kas atšifrē Binladena atrašanās vietu, kā rezultātā teroristu Nr.1 diezgan haotiskā uzbrukumā novāc. Ar 2008.gada filmu "Hurt Locker" režisore pierādīja, ka spēj radīt aizraujošus un vienlaicīgi varoņu raksturos dziļus kino šedevrus. Tomēr nepamet sajūta, ka pēdējā viņas filma ir tāds pasūtījuma darbs, kuru režisore mēģina glābt ar korekcijām aktierspēlē un izvairīšanos no ideoloģiskiem saukļiem. Starpcitu, nebrīnīšos, ja galvenās lomas atveidotāja Džesika Česteina saņems Oskaru par labāko sieviešu lomu. Varones scenārija raksturs bija "plakans", taču aktrise cīnījās kā varēja, un rezultātā radīja ticamu iespaidu, ka viņas varone ir dzīvs cilvēks.
Manuprāt, šogad treknākos Oskarus plūks Spīlberga "Linkolns". Amerikai vienkārši ir vajadzīgs jauns "linkolns". Ne par velti šobrīd ir tapusi tāda filma un ne par velti to taisa dižākais amerikāņu sapņa iluzionists Spīlbergs. Filma ir piesātināta ar patriotiskiem saukļiem un prezidenta misijas apziņas nezūdamību. Šī darba neapšaubāmais centrs ir lieliskā Denija Dejluisa aktierspēle. Viņš ir līderis ne tikai filmā, bet arī ceļā pēc sava trešā Oskara.
Tarantino, Hūpers, Lī un Haneke
Žēl, ka nav bijusi iespēja noskatīties patiešām izcilā vācu režisora Mihaela Hanekes drāmu "Amour", kas šogad izvirzīta pieciem Oskariem. Pēc "Baltās lentes" (Das weiße Band) noskatīšanās pirms pāris gadiem nav pametusi izjūta, ka šis vīrs var taisīt monolītus, vizuāli un saturiski baudāmus kino darbus. 2010.gadā šī filma tika izvirzīta diviem Oskariem, bet tā arī neko nedabūja. Haneke ir tipisks autorkino pārstāvis, bet tādi vairāk iederas Venēcijas Kino festivālā, ne Holivudā. Taču, cerams, ka šogad autors paņems vismaz kādu marginālu "oskariņu".
Holivudā, manuprāt, nav labāka pasaku meistara par Angu Lī, kuru labi atceramies ar filmām "Crouching Tiger, Hidden Dragon" un "Taking Woodstock". Filmas ir sirsnīgas, varoņi neuzbāzīgi, mierīgā ritmā mums iedveš pārliecību tiekties pēc visa gaišā. Tāda ir arī "Pī dzīve". Protams, visa filma ir viens liels vizuāls efekts, taču autors nav aizmirsis par stāsta sakārtotību un varoņa raksturu. Būtu jauki, ja šis darbs izpelnītos Oskaru par mūziku un vizuālajiem efektiem.
Savukārt Tomu Hūperu kino cienītāji labi atceras pēc filmas "Karaļa runa", kas 2011.gadā saņēma veselus četrus Oskarus un tika nosaukta par gada labāko filmu. Šoreiz Hūpers ir ķēries pie klasikas un muzikāli ekranizējis Viktora Igo "Nožēlojamos". Diemžēl arī šo filmu nav izdevies noskatīties, tāpēc atturēšos no prognozēm, gluži tāpat kā par Deivida Rasela komēdiju "Optimista stāsts".
Pieciem Oskariem ir nominēts arī Kventina Tarantino kino ceļojums Amerikas nēģeru vēsturē - "Atsvabinātais Džango" (Django Unchained). Filma tiek klasificēta kā vesterns, taču to noskatoties nācās secināt, ka tā tomēr ir komēdija. Nav labi smieties par cilvēku sūro likteni, taču, ja tas tiek stāstīts ar Tarantino paņēmieniem, tad nekas cits neatliek. Šaubos, ka šī filma saņems gada labākās titulu, taču austriešu aktieris Kristofs Valcs, ko atceramies no "Bēdīgi slavenajiem mērgļiem", pilnīgi droši var pretendēt uz savu otro Oskaru par otrā plāna lomu.
Bet Oskaru saņem...
Jau minēju, ka, manuprāt, labākās filmas tituls 85.Kinoakadēmijas apbalvošanas ceremonijā tiks piešķirts Spīlberga "Linkolnam". Lai gan, manuprāt, Afleka "Argo" to būtu vairāk pelnījis. Labākā režisora titulu visdrīzāk arī saņems Spīlbergs (jau ceturto režisora mūžā). Labākais aktieris - Denijs Dejluiss, un tas būtu pamatoti.
Oskaram izvirzīto filmu buķete patiešām ir raiba, un tomēr pagaidām šķiet, ka nekādi īpaši oskariski pārsteigumi šogad mūs negaida. "Linkolns" ir tapis īstajā laikā, un Spīlbergs pēc Oskariem uz Kodak teātra skatuves varēs doties ar ķerru. Kaut gan... kā būs patiesībā, uzzināsim jau nākamās nedēļas sākumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
