Šoreiz, galvenokārt, tika apspriesta tieši tēma, ne tik daudz pati izrāde. Rubenis manāmi iekarsa, mēģinot noskaidrot, kāpēc latvieši joprojām ar tādu aizrautību skatās slaveno filmu ar Eduardu Pāvulu galvenajā lomā.
Protams, jāpiekrīt, ka laikam jau lielākais nopelns te ir tieši filmas radošajai grupai. Vismaz manā uztverē šī filma ir starp tām, kuru skatos ne jau sižeta pēc, bet, lai baudītu, kā tas tiek izspēlēts. Un varbūt dažkārt šis formas vieglums un dzirkstošums skatītājam kādos zemapziņas apcirkņos arī rada sajūtu, ka tikpat skaisti tas izskatās arī dzīvē. Laikam jau par to runāja uzaicinātais psihoterapeits, kad apgalvoja, ka publika šo filmu skatās dēļ spožuma. Nav mazums pasaulē filmu, kuru visai nopietno un smago vēstījumu notušē pasniegšanas "spožums". Nezinu, vai tas ir labi, vai slikti.
Arī Nacionālā teātra izrādes režisors runāja par to, ka daudzi neiedziļinās "Cepļa" sižetā, kas būtībā ir traģisks stāsts par mazā cilvēka likteni. Taču ne velti filma tiek pozicionēta kā traģikomēdija.
Es tomēr nepiekristu viedoklim, ka sižets šodienas sabiedrībā vairs nav aktuāls. Runa jau nav par krāpšanas un biznesa tehnoloģijām, kuras mainās, bet par pašu principu. Vienmēr un visās pasaules valstīs, visās politiskajās iekārtās būs tādi cilvēki, kas veiksmīgi krāps lētticīgos, pēc vieglas peļņas alkstošos. Tādā ziņā slavenā frāze "es biju varens un būšu varens" varētu būt analogs sentencei "kamēr būs aitas, būs cirpēji". Un tā patiešām ir mūžīga tēma.
Pats darbs jāuztver kā traģikomēdija, kurai pēc būtības ir vairāki līmeņi, un interpretētāju ziņā tiek atstāts jautājums, kuru slāni izcelt. Tieši tā arī ir šī darba vērtība un ilglaicības ķīla.
Tātad, kāpēc skatās, varētu izsecināt. Interesanti, kāpēc šo filmu rāda tieši uz valsts svētkiem. Tāpat kā "Limuzīns jāņu nakts krāsā" nav par Jāņiem, bet to demonstrē pārsvarā tieši šajā laikā, tā "Ceplis" nav stāsts par Latvijas valsts dibināšanu, bet to demonstrē tieši valsts dibināšanas datumos. Varbūt šeit nav gluži runa par to, ka tas ir skatītāju pieprasījums (valsti asociējam ar šādu dzīves stilu), bet gan televīzijas uzstādījums, izvēle.
Taču beigās var vien jautāt, vai tad ne valsts svētku dienas ir laiks, kad skatīties latviešu filmas - jebkura žanra un sižeta?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
