Foto: DELFI Aculiecinieks
3. novembra rītā Rīgā, Lielās un Silikātu ielas krustojumā notika sadursme starp divām automašīnām. Avārijā iesaistītās "Subaru" markas vadītājs vērsies pie portāla "Delfi", jo pārliecināts, ka policija viņu "padarījusi" par vainīgu. Sergejs stingri apņēmies pierādīt policijas kļūdu, savukārt likumsargi norāda: process joprojām tiek izvērtēts un galīgais lēmums nav pieņemts.

Avārija notika ap pulksten 7.15, kad Sergejs Filippovs pa Silikātu ielu devās uz darbu. "Biju lieliskā noskaņojumā, sēdēju pie stūres savam mīļajam "Subaru". Nekas neliecināja par nepatikšanām," atminas Sergejs. Taču tuvojoties Silikātu ielas pagriezienam uz Lielā ielu, viņa auto ietriecās "Škoda": "Šoks, dusmas, mammas žēl, jo viņa sēdēja man blakus kā pasažieris un sasitās, nobijās. Mašīnas žēl," par tā brīža emocijām teic Sergejs, kura mammu uz darbu nogādāja paziņa. Drīz vien gan Sergejs saņēma zvanu – mamma nogādāta traumpunktā, jo palicis slikti.

Uzreiz pēc sadursmes Sergejs izsauca policiju. "Škoda" vadītājs Sergejam atzina savu vainu. Arī likumsargiem, apskatot avārijas vietu, jautājumu neesot bijis. Likumsargi atzinuši, ka sadursmi izraisīja "Škoda" vadītājs, kurš, braucot ārā no Lielā ielas, nepārliecinājās par drošību un ietriecās "Subaru", kas pārvietojās pa Silikātu ielu.

Kā klāsta Sergejs, tad tālākie notikumi attīstījušies gluži kā kādā 90. gadu afērā Maskavā. "Piebrauca "Škodas" vadītāja atbalstītāja – dāma "Audi" markas automašīnā. Viņa kādam zvanīja un piepeši kāds sāka zvanīt arī inspektoriem. Uz maniem jautājumiem policija atbildēja caur zobiem. Savukārt dāma skaļi paziņoja, ka es nogriezu ceļu "Škodai". Biju šokā, nesapratu, kas notiek," pieredzēto atstāsta Sergejs.

Kad policija Sergeju pasaukusi parakstīt protokolu, likumsargi par notikušo bija uzrakstījuši pavisam citu versiju. Proti, sadursmi izraisīja nevis "Škoda" vadītājs, bet Sergejs ar "Subaru", iebraucot kustībai pretējā braukšanas joslā un iesitot "Škoda", kas griezusies pa labi. Lai gan protokolā teiktajam Sergejs nepiekrita, tomēr to parakstīja. Policisti uz Sergeju esot izdarījuši spiedienu, ka bez paraksta viņš tik drīz no notikuma vietas prom netikšot. Sergejam neesot bijis laika, turklāt mamma no darba bija nogādāta traumpunktā, jo pēc avārijas viņai palicis slikti.

"Ieradās evakuators, "Škodu" aizveda, es aizbraucu pats ar protokolu, kurā teikts, ka esmu pārkāpis Vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu 149.6.6 punktu, man piespriests sods 300 eiro. Auto jāremontē par saviem līdzekļiem, kā arī ir soda punkti, bet OCTA turpmāk dārgāka," notikušo rezumē Sergejs. Autovadītājs stingri apņēmies policijas kļūdu pierādīt, sniedzot prasību pārskatīt lēmumu. Turklāt Sergejam atsaukušies arī vairāki avārijas aculiecinieki, kuri izlasīja vīrieša ierakstu par notikušo "Facebook" un vēlas viņam palīdzēt.

"Pēdējā laikā Latvijā atkal jūtu, ka policija ir pērkama. Nule notikušais liek domāt par korumpētību. Tāpat nesen mans paziņa pārsniedza ātrumu, policija pieķēra un apturēja. Paziņa bija gatavs saņemt sodu, bet policija paziņoja, ka vēloties ēst. Es ļoti ceru, ka man izdosies pierādīt inspektoru negodīgumu un viņi tiks sodīti," teic Sergejs.

Negadījumā iesaistītā puse ir tiesīga neparakstīt policijas sagatavoto protokolu – skaidro juriste Daiga Sproģe. Šādā gadījumā policijai jāpilda papildu vēl viens dokuments, kā arī protokolā parādās ieraksts, ka puse atteikusies parakstīt. Tāpat iesaistītā puse protokolu var parakstīt ar atrunu, ka nepiekrīt kaut kam konkrētam protokolā rakstītam. Situācija, ka policija neļauj aizbraukt no notikuma vietas neparakstīta protokola dēļ, nav iespējama, pauž Sproģe.

"Katrai pusei par notikušo var būt savs viedoklis, sava taisnība. Tieši tādēļ notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, kurš bija vainīgs," policijas lēmuma pieņemšanas procesu par ceļu satiksmes negadījumu izskaidro Sproģe. "Jebkurā gadījumā puse ir tiesīga apstrīdēt protokolu."

Pašlaik par 3. novembra avāriju policija ir noformējusi satiksmes negadījumā reģistrēšanas protokolu, akcentē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Ance Rozīte. Lēmums joprojām ir izvērtēšanas procesā. Policijas lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā iespējams apstrīdēt tajā policijas pārvaldē, kuras darbinieks lēmumu pieņēmis. Savukārt, ja lēmums paliek spēkā, to var pārsūdzēt tiesā.

Savukārt Valsts policijas darbinieku rīcības ētiskumu pārbauda Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs (IKB). "Ja persona uzskata, ka policista rīcība nav bijusi korekta, ir pārkāptas pilnvaras, tad aicinām ar iesniegumu un pretenziju izklāstu, kam pievienoti pierādījumu, vērsties IKB," sacīja Rozīte.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!