"No iepriekšējas pieredzes, kad man pašam rudenī bija piesūkusies ērce, zināju, ka vienīgā analīžu jēga ir mierīgs prāts, ja ērce nav inficēta. Ja ir, tad lūdz Dievu, lai nesaslimtu vai pārslimotu vieglā formā bez sekām, jo vismaz Latvijā nekādas zāles netiek nepiedāvātas.
Kad ierodamies Latvijas Infektoloģijas centra uzņemšanas nodaļā, mums lūdz doties ārā, griezties ap stūri, iekšā pa blakus durvīm uz 122. kabinetu.
Tā arī darām. Rindas nav, mēs tiekam iekšā bez gaidīšanas. Sieviete gados laipni mums izstāsta, ka varam izņemt ērci un nodot to analīzei. Esmu izbrīnīts, ka man par ērces izņemšanu četrgadīgam bērnam tiek prasīti pieci lati. Sieviete taisnojas, ka viņi jau noteikumus neizdomā, laipni iesaka doties atpakaļ uz uzņemšanas nodaļu, kur būšot lētāk, un ērci izņemšot pa trīs latiem. Bērns tikmēr saklausījies par ērci, kļuvis nervozs, un, lai nebūtu jāskrien atkal uz uzņemšanu, piekrītu, ka izņem ērci par pieciem latiem un vēl 11 latus izmaksās ērces analīze.
Parakstam vairākus dokumentus, kuru galvenā doma - piekrītu, ka no manis tiek paņemta nauda. Un dodamies uz blakustelpu, kurā ir cita sieviete.
Bērns ar zināmu pierunāšanu tiek noguldīts uz kušetes, un sieviete ķeras pie ērces. Jau pēc viņas pirmajām neveiklajām kustībām saprotu, ka šādam cilvēkam to nevajadzētu darīt. Ērce ir sīka, un man nav saprotams, kādēļ netiek izmantota atbilstoša izmēra pincete. Galu galā ērci izrauj, bet, apskatot tuvāk, redzu, ka daļa ērces palikusi bērna ādā.
Sievietei ir acīmredzamas problēmas ar valsts valodas prasmi, viņa neko neatbild, tikai iedod man pinceti, ar domu, lai raujot pats to atlikumu! Grūti noticēt notiekošajā, taču tā kā neceru, ka to spēs izdarīt pati sieviete, pamēģinu – pincete patiešām ir par rupju, jautāju pēc sīkākas – tādas neesot. Bērns juzdams, ka kaut kas nav, kā vajag, sabijies un vairs īsti neļaujas. No blakus kabineta pienākusī kundze apskata un mierina, ka tā tikai "ūsiņa", kas pati izkritīs, neesot par to jāuztraucas.
Tikmēr man tiek iedota cita lapa, kuras īsais satura izklāsts ir atruna, ka centrs noņem no sevis jebkādu atbildību. Tostarp piesaista viens no punktiem – "ja izmeklēšanai nodotais materiāls ir sadalīta ērce vai nedzīva ērce, izmeklēšanas rezultāti var būt nekorekti" – un anketā iezīmēts, ka "ērce nav dzīva". Kā tā? Kamēr ērci ņēma ārā, tā vēl kustējās! Tātad, kad viņi to nemākulīgi izņemot sarauj gabalos, tad viņi par rezultātiem vairs nav atbildīgi? Absurds!
Tikmēr nerunīgā sieviete iespiež mums rokā rēķinu un izspiež četrus vārdus "apmaksāt kasē, atnest atpakaļ".
Samaksāju kasē rēķinu - kopā 16 latus –, un sev apsolos, ka uz šo iestādi nekad vairs nenākšu.
Taču ar to stāsts vēl nebeidzas. Atpakaļceļā iegriežos uzņemšanas nodaļā, lai uzdotu vienu jautājumu – kādēļ jūs sūtījāt mūs uz blakus kabinetu, kur mums par izņemšanu jāmaksā pieci lati, ja pie jums var izņemt, maksājot trīs latus? Sieviete brīnās –ērces izņemšana bērniem ir bez maksas. Painformēju, ka tikko par to no manis "paņēma" piecus latus un jūtos neizpratnē par notiekošo. Man lūdz uzgaidīt.
Sievietes kaut kur zvana, kaut ko skaidrojas, paiet jau desmit minūtes, tomēr neviens neko nesaka. Bērns jau galīgi jūdzas nost, raujas ārā, tāpēc apjautājos vēlreiz. Jā, esot viņu kļūda, ka neesot zinājušas, ka tur par maksu. Rāda man mapes ar rīkojumiem. Īsāk sakot, tas pats vecais stāsts, mēs jau neko, vainīgi ir citi.
Saku, ka vēlos atgūt savu naudu, un jautāju, kā man tagad rīkoties? Klusums. Piedāvāju, rakstīt iesniegumu, lai risina šo jautājumu ar savu priekšniecību. Galu galā viena no sievietēm atrauj vaļā kases aparātu un ar aizvainotu žestu noliek man priekšā piecus latus. Tas tik ir gājiens. Brīdi domāju, vai man pienāktos to naudu paņemt tādā veidā. Galu galā tie ir mani pieci lati, un nav mana daļa, kā viņi tiek un tiks galā ar savu naudas aprites uzskati. Paņemu naudu un dodos ķert savu puiku, kas jau izskrējis ārā.
Izvēlos arī ticēt, ka ne jau apzināti, kāda no tām darbiniecēm vēlējās mani apkrāpt. Tomēr par to ir jārunā, un ne jau piecu latu dēļ, kaut arī daudzām ģimenēm tā ir liela nauda. Tas kārtējo reizi ir jautājums par attieksmi, par nevēlēšanos uzņemties atbildību, un par to, ka sistēmas centrā joprojām ir nevis cilvēks ar viņa vajadzībām, bet gan sistēma pati par sevi. Jo kā gan savādāk divi vienā jomā un vienā ēkā strādājoši darbinieki varētu būt tik neinformēti par kopējo situāciju un nepiedāvāt pacientam izdevīgāko risinājumu?"
"Konkrētajā gadījumā pacients nevēlējās ar savu bērnu gaidīt rindas kārtībā Uzņemšanas nodaļā, kur bērnam ērci noņemtu bez maksas," portālam "Delfi" radušos situāciju skaidroja Astrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre Dace Kārkliņa.
"Stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" Vakcinācijas kabinetā pieaugušajiem un bērniem ērces noņemšana maksā piecus latus. Savukārt Uzņemšanas nodaļā, kur šo pakalpojumu sniedz rindas kārtībā, bērniem - ērces noņemšana ir bez maksas, bet pieaugušajiem – jāmaksā pacienta iemaksa trīs lati. Ja pacients atsakās no gaidīšanas rindā, parakstot Piekrišanu maksas pakalpojumam, tad pacientam jāmaksā atbilstoši slimnīcas noteiktajam cenrādim – ērces izņemšana no audiem – pieci lati. To veic medicīnas māsa Vakcinācijas kabinetā," norādīja Kārkliņa.
Tāpat Kārkliņa norādīja, ka ērces izņemšana bija sekmīga, un nebija nekādas darbības, kas tēvam būtu jāveic pēc ērces izņemšanas. "Ērce laboratorijā nogādāta nesadalīta. Izņemot kukaini, bērna ādiņā bija saskatāms melns punktiņš, kas bija palicis no ērces ķepiņas. Ērci izņēma medmāsa, bet Vakcinācijas kabineta ārste paskaidroja, ka tas nav bīstami un bērna veselības stāvokli neietekmēs, jo, dzīstot koduma vietai, melnais punktiņš – izkritīs," stāstīja slimnīcas pārstāve. Todien strādājošā medmāsa norādījusi, ka ērce izņemta nesadalīta un visas atzīmes analīžu lapā izdarītas korekti.
Kārkliņa pieļauj, ka pārpratumi, iespējams, radušies komunikācijas problēmu dēļ, un norāda, ka slimnīca atvainojas pacientam, ja viņam konkrētajā gadījumā radušās kādas neskaidrības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
