Aculiecinieks: Maģistrāle uz Kuldīgu – projekts Latvijas ekonomikas sildīšanai

Kāpēc automaģistrāle?

Tāpēc, ka no izseniem laikiem (Keinsa ekonomika) krīzes laikā valsts iepludina naudu tautsaimniecībā caur lielu infrastruktūras būvju pasūtījumiem. Tā darīja Rūzvelts pēc Lielās Depresijas, tā darīja daudzi citi, tā tagad grib darīt Šlesers un Šķēle, tā iesaka darīt Sudraba (skat. pēdējo interviju „Dienā”) un piesardzīgākā apmērā pat Dombrovskis ar „Vienotības” domubiedriem. Atšķirībā no koncertzālēm, bibliotēkām un muzejiem (kuri arī ir neapšaubāmi vajadzīgi tautas kultūras kopšanai un jaunās paaudzes vērtību orientāciju audzināšanai), lielceļš ir taustāmāks, jo tam ir stipri pragmatiskāks pielietojums. Kultūras celtnes var pagaidīt, kamēr ceļi jāceļ jau tagad un tūlīt.

Kāpēc uz Kuldīgu?

Rietumu virzienā no Rīgas atrodas divas lielas ostas, kuru kapacitāte vēl ne tuvu nav piesātināta – Ventspils un Liepāja. Uz abām ved šosejas, taču prātīgāk ir nevis investēt vienā no tām, otru atstājot bešā, bet piedāvāt transportam daļu ceļa jebkurā gadījumā nobraukt pa trasi, kurā drīkst braukt uz 130 km/h vai pat ātrāk (līdz Kuldīgai), un tad atlikušo daļu pagriezties attiecīgi, kurā virzienā vēlas – uz dienvidrietumiem (Liepāja) vai ziemeļrietumiem (Ventspili).

Ko mēs vēl iegūstam?

Daudz runā par reģionālo attīstību. Cik svarīgi esot investēt pārdomāti, lai attīstītu arī mazāk perspektīvus reģionus, jo no tādiem viediem lēmumiem atkarīgs, ka nākotnē jaunieši neaizplūdīs uz Rīgu (Dublinu), bet dzemdēs bērnus un veicinās dzimtā novada tautsaimniecības rosību. Precīzas investīcijas Kuldīgā nozīmē darba vietas, vēlāk darba vietas infrastruktūrā, kas apkalpos pie-maģistrāli. Tas pats attiecas uz trasi ap Rīgu – Kuldīgu (Zemīte – Vāne – Kabile), kuri pieraduši mūžīgi atrasties „nekurienē starp divām šosejām”, bet nu ir labas iespējas uzplaukumam.

Kā tālāk?

Katrs, kas braucis pa Ungāriju, Slovēniju, citām postsociālisma zemēm, kas ar līdzīgu „mantojumu” kā Latvijā attīsta savu infrastruktūtu, zina, ka maksa par ātrgaitas maģistrāli nav liela, tie ir daži eiro. Tāda summa neatbaida nevienu autovadītāju, kurš, apsvēris, kas iznāk izdevīgāk, nolemj izvēlēties maģistrāli nevis lēnāko un neērtāko bezmaksas ceļu. Zinot, ka Kandavas – Kuldīgas šoseja vasarās ir pilna ar biezo rīdzinieku mašīnām, kuri brauc uz Jūrkalni un Pāvilostu nodoties stilīgo sērfinga un kaitinga izpriecu vilinājumam, skaidrs, ka būs diezgan daudz maksātspējīgu autovadītāju (plus, vēl „fūres” uz ostām, par kurām jau teikts iepriekš.)
Vai nav laba ideja?

Nāburgs, DELFI Aculiecinieks

Ja arī jums ir viedoklis, kādus būvprojektus Latvijā vajadzētu īstenot vai atlikt tuvāko gadu laikā, rakstiet – aculiecinieks@delfi.lv vai izmantojiet satura iesūtīšanas formu.