Marija Magdalēna sinoptiskajos evaņģēlijos tiek minēta epizodiski. Ja esat pamanījuši, evaņģēliju teksti min vairākas sievietes vārdā „Marija", tostarp Lācara māsu. Marija Magdalēna ir vienīgā sieviete, kuru evaņģēliji min konkrētāk, proti, norādot uz vietu, no kurienes Marija nāk - no Magdalas. Tātad „Magdalēna" nav Marijas uzvārds, tā ir ģeogrāfiska vieta. Marija no Magdalas jeb Marija Magdalēna, saskaņā ar evaņģēlijos minēto, kopā ar citām sievietēm sekoja Jēzum un klausījās viņa mācībā.
Diemžēl, Marijas Magdalēnas reputācija - nevis mācekle, bet bijusī prostitūta - runā skaļāk par Bībeles tekstā izlasāmajiem faktiem. Kristus filmu attēlojumā tā ir Marija Magdalēna, ko Jēzus „atbrīvo" no izlaidīgas seksuālās dzīves ar eksorcismu palīdzību. Vēlīno viduslaiku mākslā Marija tiek attēlota ar atsegtām drēbēm, norādot uz viņas vieglprātīgo seksuālo pagātni. No kurienes Marija Magdalēna ir izpelnījusies šādu reputāciju?
Evaņģēlists Lūka min, ka no Marijas Magdalēnas Jēzus izdzina vairākus dēmonus. Tomēr, nekur Lūka nekonkretizē, ka kāds no dēmoniem būtu bijis „prostitūcijas dēmons". Kā zināms, antīkajā pasaulē arī dažāda veida saslimšanās vainoja dēmonus. Katrā ziņā Lūka ir vienīgais, kas min dēmonu izdzīšanu no Marijas Magdalēnas iepretim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, kas vairumā gadījumu satur vienu un to pašu informāciju.
Garākajā Marka evaņģēlija nobeigumā, proti, 16.nodaļas 9.pantā, arī tiek pieminēts, ka Marijai Magdalēnai ir bijuši septiņi dēmoni. Tomēr, garākais Marka evaņģēlija teksts nav atrodams senākajos Jaunās Derības manuskriptos. Tas nozīmē, ka senāk rakstītais Marka evaņģēlijs ir bijis īsāks un Marija Magdalēna tajā nav bijusi dēmonizēta.
Evaņģēliju teksti ir pilni ar Jēzus eksorcismiem (dēmonu izdzīšanu), tomēr ne reizi nav minēts, ka kādi konkrētie dēmoni būtu prostitūcijas gari vai seksuālie grēki. Kā jau minēju, dēmoni evaņģēlijos galvenokārt ir dažāda veida slimības un vājības, ko Jēzus izdzen, no kurām atbrīvo.
Un tomēr, ja Lūka nemin seksuālos grēkus, kādēļ mēs asociējam Mariju Magdalēnu ar prostitūtu? Iespējams tādēļ, ka tas ir veids, kā patriarhālās struktūras var pazemot sievieti mācekli! Padarot to par seksuālo izvirtuli, ar apšaubāmu pagātni, attēlojot to kā kārdinātāju, grēcinieci un kritušu sievieti! Nekas jauns. Sieviete kā seksuālais objekts tika ātri vien nobīdīta no visām lietām, kas saistās ar institucionālās kristietības attīstību. Marija Magdalēna ir tam visspilgtākais piemērs!
Sestajā gadsimtā Pāvests Gregors (Rietumu Baznīcā) savā homīlijā pieminēja Mariju Magdalēnu kā sievieti, kas ir, pirmkārt, Lācara māsa (Marija no Betānijas) un otrkārt, kā bijusī grēciniece, kas izmantoja savu ķermeni aizliegtām darbībām, citiem vārdiem sakot, dzīvoja seksuāli izlaidīgu dzīvi, kā rezultātā viņu iemājoja septiņi dēmoni, kurus Jēzus izdzina. Pāvests Gregors akcentēja arī pozitīvo momentu, ka šī sieviete nožēloja grēkus un nodevās kalpošanai Dievam. Tomēr arī šeit viņš sajauca Mariju Magdalēnu ar grēcīgo sievieti Lūkas evaņģēlija 7.nodaļā, kurā kāda sieviete svaidīja Jēzus kājas ar dārgu eļļu un slacīja ar savām asarām farizeja namā; Jēzus norādīja farizejam, ka šī sieviete mīl daudz, jo viņai ir piedots daudz, bet tie, kuriem piedots maz, maz arī spēj mīlēt. Šīs konkrētās grēcīgās sievietes vārds netiek minēts, bet tas netraucēja to sākt asociēt ar Jēzus mācekli Mariju Magdalēnu. Diemžēl.
Savukārt Austrumu Baznīca nekad nav piedēvējusi Marijai Magdalēnai bijušās prostitūtas lomu! Gluži pretēji, Pareizticīgajā Baznīcā Marija Magdalēna izsenis ir tikusi dēvēta par „Apostola Apostolorum" (no lat. - apustule apustuļiem) tādēļ, ka Marija Magdalēna bija pirmais cilvēks, kas satika augšāmcēlušos Jēzu Kristu, un Jēzus viņš sūtīja (grieķu valodā - apostello nozīmē „sūtīt") pie pārējiem mācekļiem ar priecīgo vēsti, ka Mācītājs un Kungs ir atkal dzīvs.
Esmu lasījusi kāda pazīstama ASV teologa Veina Grudema (Wayne Grudem) komentāru par šo notikumu, kurā Jēzus izvēlās parādīties nevis divpadsmit (vai vienpadsmit) vīriešiem, bet sievietei - Marijai Magdalēnai. Šis teologs, citādi nespēdams atteikties no savas „sistemātiskās" teoloģijas par sieviešu otršķirīgu vērtību un lomu radīšanas plānā, kā arī absolūtu aizliegumu sievietēm mācīt jebkādos apstākļos, skaidroja, ka sievietēm, tomēr, ārkārtas gadījumā ir atļauts evaņģelizēt neticīgos, tas ir, sludināt evaņģēliju nekristiešiem, pat neticīgajiem vīriešiem, un tieši to Jēzus uzdeva Marijai Magdalēnai Jāņa evaņģēlija 20.nodaļā arī nozīmējot viņu - viņa tika sūtīta pie neticīgajiem.
Ja ticam tam, ko Grudems un viņam līdzīgie raksta, tad sanāk, ka Jēzus pūles visu triju gadu garumā, staigājot un apmācot savus mācekļus, izsūtot tos pa pāriem dziedināt slimības un izdzīt dēmonus, nav ne graša vērtas, jo sistemātiskais teologs identificē šos mācekļus ar neticīgajiem, kuri nekad par Dievu pat nav dzirdējuši. Gadās, ka daži „sistemātiskie teologi" sapinas savās sistēmās. Bet evaņģēlija vēsts bija un paliek tā pati - priecīgas ziņas nabadzīgajiem, nospiestajiem, atstumtajiem, noskumušajiem un grēciniekiem - Jēzus Kristus ir uzvarējis nāvi un tiem, kas tic, ir solījis iepriecināšanu mūžīgajā dzīvē. Kristus augšāmcēlies!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
