Rjahins 2013. gada 21. novembra vakarā bija veikalā "Maxima", kad tam iebruka jumts. Vīrietis nelaimes gadījumā necieta, taču, izskrienot no sabrukušā veikala, pamanījis, ka viņa auto ir gruvešu sadragāts. "Mana mašīna tika pilnībā sabojāta. Uz katru jautājumu, kad es tomēr varētu saņemt atlīdzību, tā nemaz nav pārāk liela – tikai 3394,97 eiro – es vienmēr saņemu no " Ergo" izvairīgu attieksmi," portālam "Delfi" stāsta Rjahins.

Vīrieša automašīnai nav bijusi KASKO apdrošināšana, līdz ar to viņš zaudējumu atlīdzību var prasīt civiltiesiskā kārtā, taču tas nozīmē, ka jāgaida tiesas spriedums, kas noteiks vainīgās personas – līdz tam apdrošinātājs nav tiesīgs noteikt, kurš ir vainīgs un izmaksāt atlīdzību, informēja "Ergo" pārstāve Agnese Grīnberga.

''Persona ir tiesīga civiltiesiskā kārtā prasīt zaudējumu atlīdzināšanu no tās personas, kas atzīta par vainīgu vai atbildīgu viņa automašīnas sabojāšanā. Ja vainīgā vai atbildīgā persona ir apdrošinājusi savu vispārējo civiltiesisko atbildību, tad tā kopā ar savu apdrošinātāju risina jautājumu par atbildības iestāšanos un atlīdzības izmaksu,'' pastāstīja "Ergo" atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Vismanis.

Saskaņā ar Vismaņa pausto, lai apdrošināšanas sabiedrība civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma ietvaros izmaksātu cietušajam atlīdzību, ir jābūt tiesiski – ar tiesas vai kompetentas iestādes nolēmumu – noteiktai vai klienta paša atzītai atbildībai par nodarītajiem zaudējumiem. ''Konkrētajā gadījumā, kaut arī apdrošināšanas sabiedrībai "Ergo" ir noslēgti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi ar vairākām Zolitūdes lietā iesaistītajām juridiskajām personām, šobrīd "Ergo" rīcībā nav spēkā stājušos nolēmumu vai cita tiesiskā pamata kādas personas, kurai "Ergo" izsniegusi civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi, civiltiesiskās atbildības konstatēšanai,'' norādīja Vismanis, ''attiecīgi šobrīd "Ergo" nav tiesiska pamata apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanai cietušajām personām, tajā skaitā par automašīnas bojājumiem, ja persona nebija apdrošinājusi savu automašīnu, iegādājoties KASKO apdrošināšanu".

Viņš arī uzsvēra, ka Rjahinam atlīdzības neizmaksāšanas iemesli ir izskaidroti. Arī pats Rjahins sarunā ar "Delfi", vaicāts par to, kā apdrošinātāji skaidro situāciju, atbildēja, ka tie atlīdzības kavēšanos skaidro ar nepieciešamību sagaidīt tiesas lēmumu.

Šis gan nav pirmais gadījums, kad starp "Ergo" un Zolitūdes traģēdijā iesaistītajiem radušās domstarpības. Iepriekš ar prasību tiesā par apdrošināšana atlīdzības piedzīšanu no "Ergo Insurance SE" vērsusies sabrukušā veikala Zolitūdē īpašniece SIA "Tineo", aizvadītās nedēļas piektdienā informēja ''Tineo''. "Tineo" ar prasību tiesā vērsās, jo apdrošinātājs "atteicās pildīt savas saistības un kompensēt zaudējumus, kas radās pēc traģiskā notikuma Rīgā 2013. gada novembrī, kad saistībā ar trešo pušu kļūdām projektēšanā un būvniecībā tika iznīcināts SIA "Tineo" īpašums. Īpašums bija apdrošināts "Ergo Insurance SE" ar būvniecības visu risku polisi – CAR apdrošināšanas polise".

Kā ziņu aģentūrai LETA toreiz situāciju komentēja Vismanis, valsts veiktajās ekspertīzēs krimināllietas ietvaros noskaidrots, ka projektēšanas kļūda bijis galvenais negadījuma cēlonis, taču ar "Tineo" noslēgtajā apdrošināšanas līgumā nebija iegādāts konkrētais segums, kas paredz zaudējumu atlīdzināšanu projektēšanas laikā pieļauto kļūdu dēļ.

"Tineo" atgādina, ka uzņēmums kopā ar SIA "Maxima grupe" 2017. gada aprīlī iesniedza prasību Viļņas reģionālajā tiesā pret "ERGO Insurance SE" par atlīdzības izmaksu 5,34 miljonu eiro apmērā saskaņā ar Īpašuma apdrošināšanas polisi.