"Automobili pirku kā privātpersona no dīlera Rīgā un maksāju skaidrā naudā. Tostarp pievienotās vērtības nodokli 6500 eiro apmērā. Taču tagad, kad mēģinu automašīnu pārdot gan "Swedbankā", gan "DNB banka" man atkal liek samaksāt PVN no darījuma summas, ko piešķirs banka," stāsta Guntis. Banka viņam situāciju skaidrojusi, pamatojoties uz likumu, kurā teikts, ka par sešiem mēnešiem jaunāka prece uzskatāma par jaunu.
"Nesaprotu, kā tas iespējams? Martā es šādā pat veidā pārdevu loterijā laimētu mazāk nekā sešus mēnešus vecu automobili, pircējam izmantojot "DNB bankas" sniegto līzingu. Toreiz man nebija otrreiz par to pašu mašīnu jāmaksā PVN," teic Guntis.
"DNB bankā" portālam "Delfi" paskaidro, ka ne jau Guntim jāsamaksā PVN no līzinga darījuma summas, bet pircējam, kurš saņems bankas sniegto pakalpojumu.
Bankā atsaucas uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izdotu metodisko materiālu, kurā skaidrots, ka "vieglais automobilis ir jauns, ja tas lietots četrus mēnešus un nobraucis 3 000 kilometru". "Ņemot vērā to, ka automāšīna nonāk līzinga devēja īpašumā un līzinga devējs ir komersants, kurš ir reģistrēts PVN maksātājs, komersantam nav tiesību nepiemērot PVN apliekamajai preču iegādei," teic Miķelsone.
Savukārt "Swedbank" Gunta automobili kā jaunu klasificē, atsaucoties uz likumu "Par pievienotās vērtības nodokli", kurā sacīts, ka par jaunu transportlīdzekli ir uzskatāms sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kurš lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem. Tādējādi Gunta spēkrats tirgotājam, to pārdodot, ir jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli. Savukārt līzinga darījuma ietvaros banka ir automobiļa īpašnieks, skaidro "Swedbank" pārstāve Kristīne Jakubovska.
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) portālam "Delfi" pauž, ka "pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība ir nosakāma atkarībā no darījuma ekonomiskā satura un būtības un ka PVN piemērošana katrā konkrētajā gadījumā var būtiski atšķirties".
Gunta gadījumu VID atsakās detalizētāk komentēt, pamatojoties uz pretrunīgo un nepilnīgo informāciju. Dienestā piedāvā teorētisku skatījumu uz Gunta problēmu.
"Ja automašīna pāriet citas personas īpašumā, noslēdzot finanšu līzinga darījumu, tad šāds darījums pēc ekonomiskās būtības atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajam nomaksas pirkuma darījumam," skaidro dienestā.
Dienestā arī klāsta, ka Gunta aprakstītajā gadījumā no Pievienotās vērtības nodokļa likuma skatpunkta notiek divi darījumi. Viens ir darījums par privātpersonas, kura nav reģistrēta nodokļa maksātāja, automobiļa piegādi citai personai, kura arī nav reģistrēts nodokļu maksātājs. Savukārt otrs darījums ir automašīnas pircēja finanšu līzinga darījuma noformēšana ar finanšu iestādi, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs.
"Tas nozīmē, ka vispirms finanšu iestāde pircēja vietā veic automašīnas iegādi no pārdevēja. Pēc tam, noslēdzot līzinga līgumu ar pircēju, finanšu iestāde automobili piegādā pircējam," norāda dienestā.
Tādējādi arī finanšu iestāde kā reģistrēta nodokļu maksātāja pircējam automobili piegādā, piemērojot PVN standartlikmi 21% apmērā.
Tikai divas nedēļas pēc vēršanās pie portāla "Delfi" Guntis savu automobili jau bija pārdevis ārvalstīs, jo tā ir izdevīgāk. Gunta gadījumā bankas pieprasītais PVN maksājums pircējam samazināja paša auto summu. Tagad, pārdodot to ārvalstīs, Guntis saņems atpakaļ pārdošanas darījumā par pievienotās vērtības nodokli iztērēto summu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
