Īvija Kalniņa: Medus maize priekšvēlēšanu šļurā  (8)

20.septembrī LU Juridiskajā fakultātē par godu Jāņa Čakstes 155. dzimšanas dienai notika konference. Ar ļoti interesantiem un vērtīgiem referātiem uzstājās pasākuma patrons, jurists un politologs Egils Levits, Jāņa Čakstes Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Brante, Jāņa Čakstes dzimtas māju – muzeja "Auči" vadītāja Ineta Freimane, politologs Ivars Ījabs, Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova, žurnāliste un Liepājas universitātes un RISEBA asociētā profesore Sandra Veinberga un citi.
Lai ieekonomētu savu un jūsu dārgo laiku, lasīšanai piedāvāju vismaz daļu no spilgtākajiem citātiem*.

Egils Levits – pasākuma patrons, jurists un politologs (no 10:00 un 1:31:30):

"Valsts ir ideja un griba. Valsts tātad ir idejas un gribas materializācija. Valsts ideja un valsts griba pastāv neatkarīgi no konstitūcijas, taču tā var tikt atspoguļota konstitūcijā. Un tagad tā ir atspoguļota arī Satversmē. Ko nozīmē valsts ideja? Valsts ideja ir jēga, kādēļ valsts ir izveidota. Tas, protams, ir jaunām valstīm, kuras ir izveidotas kā gribas rezultāts.

[..] Kas bija šī ideja, kādēļ valsts vispār tika izveidota? Un es domāju, ka uz to ir samērā vienkārši atbildēt, jo tas ir tik vienkārši, ka par to neviens ikdienā parasti nedomā un to nepamana, bet šī ideja ir sekojoša – vispirms nodrošināt latviešu nācijas tās valodas un kultūras saglabāšanu, pastāvēšanu un attīstību. Bez tā – bez savas valsts, protams, to izdarīt būtu daudz daudz grūtāk. Nodrošināt Latvijas tautas brīvību, kas arī ir valsts uzdevums, jebkuras demokrātiskas valsts uzdevums, un veicināt visas tautas un ikviena cilvēka labklājību, kas arī ir modernas valsts uzdevums.

[..] Taču idejas un gribu veido cilvēki. Sākotnēji kā indivīdi, vēlāk – kā nācija. Cilvēks, kurš ir devis ļoti lielu ieguldījumu šīs Latvijas valsts idejas un arī valsts gribas veidošanā, ir mūsu šodienas jubilārs Jānis Čakste. Viņš ir bijis Latvijas valsts galva kā Tautas Padomes priekšsēdētājs, kā Satversmes Sapulces priekšsēdētājs un vēlāk kā Latvijas valsts pirmais prezidents, laikā, kad bija jāizlemj jautājums – būt vai nebūt Latvijas valstij, un vēlāk – kādai tai būt. Un J.Čakstes atbilde bija ļoti skaidra – Latvijai būt un Latvijai būt demokrātiskai valstij. Tas, ka mēs šodien dzīvojam neatkarīgā Latvijā tātad ir arī lielā mērā J.Čakstes nopelns.

J.Čakste ir uzstādījis standartu, kādam ir jābūt valsts prezidentam. Šis standarts ir augsts. Pēc tā mērāmi visi viņa pēcnācēji šajā amatā. Vasarā žurnālists Māris Zanders publicēja interesantu komentāru, kurā viņš jautāja: "Iedomāsimies mūsu pašreizējos valstsvīrus un valstssievas 18. .. 20. gadā, kad Latvijas valsts bija jāizcīna šķietami bezcerīgā situācijā, un uzdosim jautājumu, vai Latvijas valsts tiktu patiešām izveidota ar šiem cilvēkiem."

[..] Un sava valsts ir liela vērtība tādēļ, ka tā dod nācijai visaugstāko pašnoteikšanās pakāpi, kāda tā ir iespējama mūsdienu pasaulē. Ir zemākas pašnoteikšanās pakāpes, bet visaugstākā ir tiešām sava valsts. Un tas ir jāapzinās, jo tieši savā valstī mēs vislabāk varam veidot mūsu likteni un veidot vidi, kādā mēs gribam dzīvot vai kādā mēs dzīvojam. Tas, protams, ir atkarīgs no prasmēm, bet iespēja ir dota visaugstākā līmenī – savā valstī.

Neviena nācija nevar iztikt bez saviem līderiem – gan bijušajiem, gan esošajiem, kurus tā ciena. Un pie šiem līderiem bez šaubām pieder arī J.Čakste. Tādēļ ir gan zīmīgi, gan likumsakarīgi, ka šis sarīkojums, kā pilsoniska iniciatīva, kurā mēs šodien, kā prorektora kungs teica, apskatīsim Latvijas aktuālos jautājumus, ir saistīta ar tieši J.Čakstes vārdu.

[..] Informatīvā telpa ir ļoti būtiska, un mēs redzam, ka tiek mēģināts Latvijas informatīvo telpu aizpildīt ar tādiem uzskatiem, kurus ir grūti savienot ar demokrātiskas Latvijas valsts pastāvēšanu, un tādēļ, es domāju, kamēr mums šī valsts ir, un viņa būs vēl ļoti ilgi – kamēr vispār pastāvēs valstis –, ir tieši pilsoniskās sabiedrības pirmais uzdevums šo Latvijas informatīvo telpu neatstāt brīvu, tukšu šāda veida uzskatiem, bet tieši to piepildīt ar tādiem uzskatiem, kas atbalsta šo demokrātisko valsti, kas ir latviešu nācijas augstākā pašnoteikšanās pakāpe. Augstāka vairs nav."

Jānis Pleps – LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras vadītājs (no 18:13)

[..] "Mēs redzam vienu interesantu lietu – demokrātija nevar balstīties uz personībām. Demokrātija ir visas sabiedrības kopēja lieta. Un demokrātija var attīstīties tikai tad, kad personības mainās domām, paceļot un rosinot visu kopējo interesi un rūpi par Latvijas valsti."

Akadēmiskās vienības "Austrums" pārstāvis (no 21:45)
[..] "Par Latviju ir jādomā ne tikai pozitīvajos vai negatīvajos brīžos. Par savu valsti un to, ko mēs tai varam dot un kā mēs to varam padarīt labāku pašiem sev, jādomā katru dienu. Jādomā gudri, pragmatiski un ar skatu nākotnē – tā, kā par to domāja latvietis J.Čakste."

Ineta Freimane – J.Čakstes dzimtas māju – muzeja "Auči" vadītāja (no 27:30)

[..] "Bet ir tā, ka ar J.Čakstes garīgo mantojumu mēs rīkojamies tā, kā ar tādu drēbju skapi – šo to, šad tad pavelkam ārā, pielaikojam sev. Konstatējam – jā, šis man der, un uz tā pamata būvējam savu tēlu. Mazliet paskaidrošu, ko es ar to domāju.

[..] J.Čakste: "No dažādiem pasaules uzskatiem izrietošās dabiski iespējamās domstarpības būtu viegli ietilpināmas ne vairāk kā trijās latviešu politiskās partijās, tad tās būtu pietiekoši plašas, lai izvairītos no atsevišķu personu iespaida."

Vienas no mūsu šodienas partiju deklarācijām: "Latvijā ir pārāk daudz partiju un partijiņu, kas dibinātas tikai to vadītāju ambīciju apmierināšanai un ekonomisko interešu pārstāvēšanai. Pārāk daudz reižu esam mānīti ar "jaunas" un "citas" politikas solījumiem. Mēs uzskatām, ka pēctecīgu, stabilu valsts pārvaldi vislabāk varēs nodrošināt tad, ja Latvijā būs 3 - 5 īstas, tautā plaši pārstāvētas partijas," – der, J.Čakstes domas, viņa darbu citāti der šodien. Bet ne visi droši vien. Ir jau tādas lietas, ko pielaikojot laikam atzīstam par ne pārāk ērtām. [..]

J.Čakste: "Visu pilsoņu, bet it sevišķi to pilsoņu uzdevums, kuriem tauta uzticējusi savas valsts vadību, ir viņu pienākums pret valsti jāpilda nesavtīgi, ar labāko gribu un labāko sirdsapziņu. Mūsu ierēdniecībai jābūt augstākajā mērā patiesi godīgai, bet arī nepiekāpīgai, un tāpēc vietas un amati jādot tikai cilvēkiem, kuru sirds un rokas ir šķīstas un tīras". It kā vienkārši un skaidri. It kā, kas tur ko nesaprast, vai ne? Bet laikam jau neder!? Jo kā tad citādi mums ir "jūrmalgeita", "digitālgeita", Latvenergo korupcijas skandāli, Rīgas Domes korupcijas skandāli, VID kukuļošanas lieta? Satversmes tiesā var viltot dokumentus, cilvēki, pret kuriem ir uzsākta kriminālvajāšana, vai kuri ir iesaistīti politiskos skandālos, sēž joprojām savos krēslos pašvaldībās, un tie, kuri kādu līkumu apmetuši, atgriežas politikā, un te mēs esam.

"Katram amatam ir vajadzīgas zināšanas. Nenormāli ir tas, ka katrs parlamenta loceklis uzskata sevi par spējīgu būt par ministru un valsts dzīves kārtotāju," – tā Jānis Čakste. Arī jau laikam neder, jo kāpēc tad [..] cilvēki ar neatbilstošu izglītību, bet no pareizās partijas var būt gan Rīgas Brīvostas valdē, gan Lidostas valdē, gan Privatizācijas Aģentūras valdē, un viens un tas pats cilvēks pavisam mierīgi var būt Zemkopības ministrs, Aizsardzības ministrs, Finanšu ministrs. Kas tad tur liels, vai ne? Tā jau notiek.

J.Čakste: "Mēs nevaram aprobežoties ar kaut kādas partijas programmu. Stādīsim partiju intereses zemāk par Latvijas valsts labumu. Nekādas atsevišķas grupu intereses nevar būt, bet tikai vispārējas intereses." Patiesi vārdi, bet arī šie, izskatās, ka neder [..].

Varbūt izglītības sistēma nav īsti pareiza? Un, mācot par demokrātiju, paņem šo demokrātijas jēdzienu tā ļoti šaurā jomā. Demokrātija ir vairākuma viedoklis, un tik ļoti gribas to vairākumu savākt sev apkārt, un aizmirstam par to, ka vairākums jau nav Saeimas namā, ka vairākums jau nav Ministru kabinetā, vairākums ir tur ārpusē. Viņu intereses ir svarīgākas. Tā tas ir tagad. Taisnība J.Čakstem. "Kā bijis, tā nevar palikt."" [..]

Sandra Veinberga – žurnāliste, Liepājas universitātes un RISEBA asociētā profesore (no 1:24:17)

"Kā sanēt ideoloģijas duļķes, kas atpeld līdz mums no Kremļa dezinformācijas kanalizācijas caurulēm? Kā apturēt to, ka šī informatīvā kanalizācija sāk sagrozīt arī mūsu iedzīvotāju prātus?
Par to es sāku domāt brīdī, kad pavasarī iedzīvotāji iebalsoja Eiroparlamentā vienu deputāti**. To pašu, kas nebija uzstājusies nevienā tribīnē, medijā vai haidparkā, lai izklāstītu savus politiskos nodomus, mērķus vai idejas. Tā teikt – viņa atļāvās vēlētājiem vispār nepaziņot, ko īsti darīs Briselē, ja viņu ievēlēs Eiroparlamentā. Viņa klusēja, taču portreti greznoja sabiedrisko transportu un reklāmas bezmaksas avīzītes aizdambēja visu Latvijas iedzīvotāju pasta kastes. Kā tas varēja notikt, ka politiķis, kas slēpj savu politiku, var tikt ievēlēts no tautas uz tiražētu fotogrāfiju pamata, kas uzlīmētas uz sabiedriskā transporta sāniem? Tā ir bīstama zīme mums visiem.

Tā liecina, ka zināma daļa mūsu vēlētāju nesaprot masu manipulācijas ideoloģisko mehānismu un ir ērti/parocīgi upuri demagogiem un publiskās domas manipulatoriem.

Ko šajā situācijā darītu Čakste? Viņš mācītu tautu.
Tieši tāpat kā 1905. gadā. Varbūt, ka arī mums vajag beigt kaunināt, baidīt un draudēt publiskajai domai par to, ka "būs slikti "(!), bet tā vietā beidzot sākt mācīt mediju mācību skolās un pat bērnu dārzos. Lai svešie un nelāgie demagogi mūsu publikai (ar savu loģiku) vienkārši netiek klāt. Mums atkal jākļūst par tautskolotājiem, kuri (kā rakstīja Čakste) klusi kā kurmji klusi strādādami "audzina tautu, viņa/modina dzīšanos pēc visa daiļā un augstā" (Tēvija, 1893. gada 8. septembris). Tāpēc mācīsim šodien medijus bērniem un skolēniem kā parastu skolas priekšmetu. [..]"

Nobeiguma vietā
Aicinu interneta meklētājā atrast Jāņa Čakstes biedrību, kurai ir arī sabiedriskā labuma statuss, un kaut ar pāris latiem atbalstīt šī pasākuma rīkošanu. Ir aplami, ka tie, kuri jau tā ziedo savu brīvo laiku, paši arī sedz visus izdevumus. Atbalstīsim šādas iniciatīvas un viens otru!

* konferences video pieejami Latvijas Universitātes YouTube kanālā - https://www.youtube.com/channel/UCh1FFMxOpPg8Yzl0DookL0w
** uzvārds dzēsts, lai priekšvēlēšanu gaisotnē šis fakts netiktu saistīts ar kādu konkrētu partiju